2 Khokhuen 36
1 Khohmuen pilnam loh Josiah capa Jehoahaz te a loh uh tih anih te a napa yueng la Jerusalem ah a manghai sakuh.
Tad tās zemes ļaudis ņēma Joakasu, Josijas dēlu, un to cēla par ķēniņu viņa tēva vietā Jeruzālemē.
2 Jehoahaz a manghai vaengah kum kul kum thum lo ca pueng tih Jerusalem ah hla thum manghai.
Divdesmit trīs gadus Joakas bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē.
3 Tedae anih te Egypt manghai loh Jerusalem ah a khoe tih khohmuen te cak talent yakhat, sui talent khat neh a sah sak.
Jo Ēģiptes ķēniņš to nocēla Jeruzālemē un uzlika tai zemei par mesliem simts talentus sudraba un vienu talentu zelta.
4 Egypt manghai loh Jehoahaz mana Eliakim te Judah neh Jerusalem ah a manghai sak tih a ming te Jehoiakim la a tho pah. Tedae a maya Jehoahaz te tah Neko loh a loh tih Egypt la a khuen.
Un Ēģiptes ķēniņš cēla Elijaķimu, viņa brāli, par Jūda un Jeruzālemes ķēniņu, un deva viņam citu vārdu, Jojaķimu; bet Joakasu, viņa brāli, Nekus paņēma un noveda uz Ēģiptes zemi.
5 Jehoiakim te a manghai vaengah kum kul neh kum nga lo ca pueng tih Jerusalem ah kum hlai khat manghai. Tedae a Pathen BOEIPA mikhmuh ah boethae ni a. saii.
Divdesmit piecus gadus Jojaķims bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē un darīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam, nepatika.
6 Anih te Babylon manghai Nebukhanezar loh a muk tih anih te Babylon la khuen ham rhohum neh a khih.
Pret šo NebukadNecars, Bābeles ķēniņš, cēlās un to saistīja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
7 BOEIPA im kah hnopai te khaw Nebukhanezar loh Babylon la a khuen. Te te Babylon kah amah bawkim ah a khueh.
Un NebukadNecars aizveda arī kādus no Tā Kunga nama traukiem uz Bābeli, un tos nolika Bābelē savā dieva namā.
8 Jehoiakim kah ol kah noi neh amah kah tueilaehkoi a saii te khaw, anih taengah aka thoeng te khaw, te rhoek te Israel neh Judah manghai rhoek kah cabu dongah a daek coeng ke. Te phoeiah a capa Jehoiakhin te anih yueng la manghai.
Un kas vēl stāstāms par Jojaķimu, un viņa negantību, ko viņš darījis, un kas pie viņa atrasts, redzi, viss tas rakstīts Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā. Un viņa dēls Jojaķins palika par ķēniņu viņa vietā.
9 Jehoiakhin a manghai vaengah kum rhet lo ca pueng tih Jerusalem ah hla thum neh hnin rha manghai. Tedae BOEIPA mikhmuh ah boethae ni a. saii.
Astoņ(padsmit) gadus Jojaķins bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus un desmit dienas Jeruzālemē un darīja, kas Tam Kungam nepatika.
10 Kum a thok vaengah tah manghai Nebukhanezar loh hlang a tueih tih anih te BOEIPA im kah sahnaih hnopai neh Babylon la a khuen. Te phoeiah a manuca Zedekiah te Judah neh Jerusalem ah a manghai sak.
Un kad jauns gads atnāca, tad ķēniņš NebukadNecars sūtīja un to lika novest uz Bābeli līdz ar Tā Kunga nama dārgākiem traukiem un cēla Cedeķiju, viņa brāli par Jūda un Jeruzālemes ķēniņu.
11 Zedekiah a manghai vaengah kum kul neh kum khat loh ca pueng tih Jerusalem ah kum hlai khat manghai.
Divdesmit un vienu gadu Cedeķija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē,
12 Tedae a Pathen BOEIPA mikhmuh ah boethae ni a. saii. BOEIPA olka dongkah tonghma Jeremiah mikhmuh ah khaw a kunyun moenih.
Un darīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam nepatika. Viņš nepazemojās priekš pravieša Jeremijas, kas no Tā Kunga mutes runāja.
13 Manghai Nebukhanezar te khaw a tloelh tih anih te Pathen neh a toemngam thil. A rhawn te a siing tih Israel Pathen BOEIPA taengla mael ham khaw a thin te thah.
Viņš atkāpās arī no ķēniņa NebukadNecara, kas viņu pie Dieva bija zvērinājis, un tapa stūrgalvīgs un apcietināja savu sirdi, ka neatgriezās pie Tā Kunga, Israēla Dieva.
14 Khosoih rhoek neh pilnam mangpa boeih khaw boekoek la ping uh. Namtom rhoek kah tueilaehkoi bang boeih la boekoeknah neh boe a koek uh tih Jerusalem ah a ciim BOEIPA im te a poeih uh.
Tāpat arī visi priesteru virsnieki un ļaudis vairoja savus grēkus pēc visām pagānu negantībām un sagānīja Tā Kunga namu, ko viņš Jeruzālemē bija svētījis.
15 A pilnam so neh a khuirhung soah khaw lungma a ti dongah thoh ham neh tueih hamla a napa rhoek kah Pathen BOEIPA loh amih taengla a puencawn rhoek kut neh a tueih.
Un Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, tikuši(neatlaidīgi) pie tiem sūtīja savus vēstnešus vienā sūtīšanā. Jo viņš žēloja savus ļaudis un savu mājas vietu.
16 Tedae Pathen kah puencawn rhoek taengah pahoeh palaeh la om uh. Te dongah a ol te a sawtsit uh tih a tonghma rhoek te a phok uh. A pilnam taengah hoeihnah a om pawt hil BOEIPA kah kosi a paan uh aih.
Bet tie apmēdīja Dieva vēstnešus un nicināja viņu vārdus un apsmēja viņa praviešus, tiekams Tā Kunga bardzība pret viņa ļaudīm tik augsti cēlās, ka dziedināšanas vairs nebija.
17 Te dongah amih taengla Khalden kah Khalden manghai te a thak pah tih a tongpang rhoek te amamih kah rhokso im ah cunghang neh a ngawn pah. Tongpang neh oila khaw, patong neh hamca khaw lungma ti kolla anih kut ah boeih a paek.
Tad viņš pamodināja pret tiem Kaldeju ķēniņu, un tas nokāva viņu jaunos vīrus ar zobenu viņu svētā namā, un netaupīja nedz jaunekļus nedz jaunavas, nedz vecus nedz sirmgalvjus; Dievs tos visus nodeva viņa rokā.
18 Pathen im kah hnopai boeih a yit a len khaw, BOEIPA im kah thakvoh khaw, manghai neh a mangpa rhoek kah thakvoh khaw, Babylon la boeih pawk.
Un visus Dieva nama traukus, lielus un mazus, un Tā Kunga nama mantas, ir ķēniņa ir viņa lielkungu mantas, visu viņš nodeva uz Bābeli.
19 Pathen im te a hoeh uh tih Jerusalem vongtung te a palet uh. A impuei boeih te hmai neh a hoeh uh tih a ngailaemnah hnopai boeih te khaw a phae uh.
Un tie sadedzināja Dieva namu un nolauzīja Jeruzālemes mūrus un sadedzināja visus viņas skaistos namus ar uguni, ka visi viņas dārgumi tapa nopostīti.
20 cunghang lamkah aka a meet rhoek te Babylon la a poelyoe tih amah taeng neh a ca rhoek taengah Persia ram a manghai hil sal la om uh.
Un kas no zobena atlika, tos viņš aizveda cietumā uz Bābeli, un tie viņam un viņa dēliem palika par kalpiem, tiekams Persiešu valdība sākās,
21 Jeremiah ka dongkah BOEIPA ol te cup ham dongah khohmuen loh a Sabbath a ngaingaih hil a pong khohnin te kum sawmrhih boeih a cup duela kangkuen.
Lai piepildītos Tā Kunga vārds caur Jeremijas muti: “kamēr tā zeme būs bagāti baudījusi savu dusēšanu“; visā tai posta laikā tā dusēja, kamēr septiņdesmit gadi piepildījās.
22 Persia manghai Cyrus kah kum khat vaengah tah Jeremiah ka dongkah BOEIPA ol te a cup sak ham BOEIPA loh Persia manghai Cyrus kah mueihla te a haeng pah. Te dongah a ram pum ah ol a thak tih cadaek nen khaw,
Un Kirus, Persiešu ķēniņa, pirmā gadā, lai Tā Kunga vārds caur Jeremiju runāts piepildītos, Tas Kungs pamodināja Kirus, Persiešu ķēniņa garu, ka tas visā savā valstī lika izsaukt un arī izrakstīt un sacīt:
23 “Persia manghai Cyrus loh he ni a. thui. Diklai ram tom he vaan kah Pathen BOEIPA loh kai taengah m'paek coeng. Amah loh kai he Judah kah Jerusalem ah a im sa la m'hmoel coeng. Nangmih khuikah long te khaw a pilnam cungkuem taeng lamloh a taengkah a Pathen BOEIPA neh pongpa saeh,” a ti nah.
Tā saka Kirus, Persiešu ķēniņš: Tas Kungs, debesu Dievs, man devis visas zemes valstis, un tas man pavēlējis, viņam namu uzcelt Jeruzālemē, Jūdu zemē; kas nu jūsu starpā ir no viņa ļaudīm, ar to lai ir Tas Kungs, viņa Dievs, un tas lai noiet.
