2 Khokhuen 21
1 Jehoshaphat te a napa rhoek taengla a khoem uh vaengah David khopuei ah a napa rhoek neh a up uh. Te phoeiah a capa Jehoram te anih yueng la manghai.
Un Jehošafats aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
2 A boeinaphung ah Jehoshaphat koca rhoek la Azariah, Jehiel, Zekhariah, Azariah, Michael, Shephatiah. He boeih he Israel manghai, Jehoshaphat koca rhoek ni.
Un tam bija brāļi, Jehošafata dēli, Azarija un Jeīels un Zaharija un Acarija un Mikaēls un Šefatija, šie visi bija Jehošafata, Israēla ķēniņa, dēli.
3 A napa loh amih te kutdoe la cak, sui, kawnthen neh Judah khuiah kasam khopuei rhoek khaw muep a paek. Tedae Jehoram te tah a caming dongah ram a paek.
Un viņu tēvs tiem deva daudz dāvanas, sudrabu un zeltu un dārgas lietas, arī stipras pilsētas Jūdā, bet valstību viņš deva Jehoramam, tāpēc ka tas bija tas pirmdzimtais.
4 Jehoram loh a napa kah ram te a thoh tih a moem. Tedae a manuca boeih neh Israel mangpa rhoek te khaw cunghang neh a ngawn.
Kad nu Jehorams bija nācis pie sava tēva valstības un bija palicis spēcīgs, tad viņš nokāva visus savus brāļus ar zobenu, arī kādus no Israēla lielkungiem.
5 Jehoram te sawmthum kum nit a lo ca vaengah manghai tih Jerusalem ah kum rhet manghai.
Trīsdesmit divi gadus Jehorams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
6 Ahab imkhui kah a saii bangla Israel manghai rhoek kah longpuei ah pongpa. Ahab canu te anih yuu la a om dongah BOEIPA mikhmuh ah boethae a saii.
Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļos, tā kā Ahaba nams darīja; jo viņam Ahaba meita bija par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
7 David taengah paipi a saii coeng dongah David imkhui te phae ham tah BOEIPA loh ngaih pawh. Te dongah amah ham neh a ca rhoek ham khaw hnin takuem hmaithoi khueh pah ham khaw a thui coeng.
Bet Tas Kungs Dāvida namu negribēja izdeldēt tās derības dēļ, ko viņš bija derējis ar Dāvidu, un ka bija sacījis, viņam un viņa dēliem dot gaišumu mūžīgi.
8 Anih tue vaengah Judah kut hmui lamkah Edom loh boe a koek tih amih soah manghai te a manghai sakuh.
Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda valdības un iecēla sev ķēniņu.
9 Te dongah Jehoram loh amah kah mangpa rhoek neh a taengkah leng boeih khaw a khuen. Khoyin ah thoo tih Edom khaw, a kaepvai ah aka vael neh leng mangpa rhoek te khaw a ngawn.
Tādēļ Jehorams cēlās ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem ratiem, un nogāja naktī un kāva Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, un tos ratu virsniekus.
10 Edom loh tahae khohnin hil Judah kut hmui lamloh boe a koek. A napa rhoek kah Pathen BOEIPA te a hnawt dongah, amah te kah tue ah Libnah loh anih kut hmui lamkah boe a koek.
Tomēr Edomieši no Jūda valdības atkrita līdz šai dienai. Tai pašā laikā Libna atkrita no viņa valdības; jo viņš To Kungu, savu tēvu Dievu, bija atstājis.
11 Anih long khaw Judah tlang ah hmuensang a sak. Jerusalem khosa rhoek te a cukhalh sak tih Judah te a heh.
Viņš arī cēla altārus Jūda kalnos un darīja, ka Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja, un pievīla Jūdu.
12 Te dongah tonghma Elijah taeng lamkah cadaek te anih taengla pawk tih, “Na pa David kah Pathen BOEIPA loh he ni a. thui. Na pa Jehoshaphat kah longpuei ah khaw, Judah manghai Asa kah longpuei ah na pongpa moenih.
Tad grāmata pie tā nāca no pravieša Elijas ar šiem vārdiem: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu neesi staigājis sava tēva Jehošafata un Asas, Jūda ķēniņa, ceļos,
13 Israel manghai kah longpuei ah na pongpa. Judah neh Jerusalem khosa rhoek te Ahab imkhui kah a cukhalh bangla na cukhalh sak. Na pa imkhui kah na manuca rhoek khaw namah lakah then dae na ngawn.
Bet esi staigājis Israēla ķēniņu ceļos un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja pēc Ahaba nama maukošanas, un arī esi nokāvis savus brāļus no sava tēva nama, kas bija labāki nekā tu, -
14 BOEIPA loh na pilnam soah khaw, na ca rhoek soah khaw, na yuu rhoek soah khaw, na khuehtawn boeih soah khaw lucik neh mat a vuek coeng ke.
Redzi, tad Tas Kungs tevi mocīs ar lielu mocību pie taviem ļaudīm, pie taviem bērniem un pie tavām sievām un pie visas tavas mantas.
15 Nang te tlohtat a yet neh, na ko khuikah tlohtat neh, hnin at phoeiah hnin at tlohtat lamloh na bung a vawh hil,” a ti nah.
Un tev uzies liela slimība, ka tavas iekšas sirgs, tiekams tavas iekšas caur šo sērgu ar laiku pavisam izbeigsies.
16 BOEIPA loh Jehoram soah Philisti kah mueihla neh Kushi kut dongah Arab te a haeng thil.
Un Tas Kungs pamodināja pret Jehoramu Fīlistu un Arābu prātu, kas dzīvo gar Moru zemi.
17 Te dongah Judah te a muk uh tih a rhek sakuh. Manghai im kah a hmuh khuehtawn cungkuem neh a ca rhoek khaw a yuu rhoek khaw a sol pauh. Anih ham ca pakhat khaw paih pah pawt tih a ca canoi Jehoahaz bueng a paih pah.
Un tie cēlās pret Jūdu un ielauzās un aizveda visu mantu, kas atradās ķēniņa namā, arī viņa bērnus un viņa sievas, tā kā neviens dēls viņam neatlika, kā vien Joakas (Ahazija), viņa jaunākais dēls.
18 BOEIPA loh anih te a cungkuem neh a vuek tih a ko khuikah tlohtat neh hoeihnah om pawh.
Un pēc visa tā Tas Kungs viņu mocīja viņa iekšās ar tādu sērgu, ko nevarēja dziedināt.
19 Hnin at phoeiah hnin at ah om tih a tue loh kum nit a thoknah a pha. Te vaengah tah a tlohtat dongah a bung a vawh pah tih tloh thae neh duek. Tedae anih ham tah a pilnam loh a napa rhoek kah hmai bangla hmai toih pawh.
Tas notika jo dienas jo vairāk, un kad divu gadu laiks bija pagājis, tad viņa iekšas ar to sērgu izbeidzās, ka tas lielās mokās nomira. Un viņa ļaudis par viņu nededzināja tādu dedzināšanu, kā tie bija darījuši viņa tēviem.
20 Anih te sawmthum kum nit a lo ca vaengah manghai tih Jerusalem ah kum rhet manghai. Anih a caeh akhaw a sahnaih om pawh. Anih te David khopuei ah tah a up uh dae manghai phuel ah moenih.
Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē, un viņš aizgāja, un nevienam viņa nebija žēl, un to apraka Dāvida pilī, bet ne ķēniņu kapos.
