Saam 91
1 Kasang koek pakaahaih ahmuen ah kaom kami loe, Thacak Sithaw ih tahlip ah abuep o tih.
Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
2 Angraeng loe ka buephaih, kacak kai ih sipae ah oh; anih loe kam hahaih, ka Sithaw ah oh, tiah ka thuih han.
Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
3 Anih mah loe tavaa han dongh patung kami ih ban thung hoi paduek thaih kasae nathaih thung hoiah na loisak tangtang tih.
Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
4 Angmah ih pakhraeh hoi na khuk ueloe, anih ih pakhraeh tahlip ah na buepsak tih; anih ih loktang lok loe nang pakaahaih hoi angvaenghaih ah om tih.
Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
5 Aqum ah kaom zitthok hmuen, khodai ah kah ih palaa,
Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
6 khoving ah kaom nathaih kasae, athun ah kaom amrohaih doeh, na zii mak ai.
No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
7 Na taengah kami sangto amtimh o ueloe, na bantang bangah kami sang hato amtim o tih; toe nang khaeah pha mak ai.
Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
8 Mik hoi khue na dan ueloe, kasae kaminawk han paek ih tangqum to na hnu tih.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
9 Angraeng loe ka buephaih ah oh, tiah na thuih moe, Kasang koek khaeah, na ohhaih ahmuen to sak pongah,
Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
10 sethaih roe na nuiah krah mak ai, kawbaktih amrohaih doeh na ohhaih ahmuen taengah angzo mak ai.
Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
11 Na caehhaih ahmuen kruekah nang toep hanah, angmah ih vankaminawk to paek tih.
Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
12 Na khok to thlung pongah daeng han ai ah, nihcae mah ban hoi na tapom o tahang tih.
Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
13 Kaipui hoi pahui sae to na cawh ueloe, kaipui kanawk hoi pahui pui to khok hoiah na tii tih.
Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
14 Anih mah ang palung pongah, anih to ka pahlong han; anih mah ka hmin to panoek pongah, anih to ka tapom tahang han.
„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
15 Anih mah ang kawk naah, ka pathim pae han; raihaih a tong naah, ka oh thuih han; anih to ka pahlong moe, ka pakoeh han.
Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
16 Hinglung sawkhaih hoiah palung ka dipsak moe, ka pahlonghaih ka hnuksak han, tiah a thuih.
Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.
