Saam 50
1 Asap ih Saam laa. Thacak, Angraeng Sithaw mah, ni tacawt hoi niduem khoek to, long to kawk moe, lok a thuih pae.
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 Coek koi om ai kranghoih, Zion mae hoiah, Sithaw aanghaih to tacawt.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 Aicae ih Sithaw angzo tih, anih loe omduem mak ai: Anih hmaa ah hmai angqong ueloe, takhi pui mah anih to takui khoep tih.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 Angmah ih kaminawk lokcaek hanah, ranui ih vannawk hoiah long to a kawk.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 Angbawnhaih hoiah kai hoi lokmaihaih sah kaminawk loe, kaimah ih kaciim kaminawk hoi nawnto pakhueng han, tiah a thuih.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 Sithaw loe toeng pongah, vannawk mah a toenghaih to taphong o tih. (Selah)
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 Aw kai ih kaminawk, tahngai oh, lok ka thuih han; aw Israel, na nuiah ka koeh ai ih hmuen to kang thuih han: kai loe Sithaw, na Sithaw ah ka oh.
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 Ka hmaa ah na sak o toepsoep ih, angbawnhaih, hmai angbawnhaih pongah, kang zoeh o mak ai.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 Na im thung hoiah maitaw tae, na takha thung hoiah maeh taenawk doeh, ka la mak ai.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 Taw thung ih moi hoi mae sangto nuiah kapra moinawk boih loe kai ih ni.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 Maenawk nuiah kaom tavaanawk to ka panoek boih: prae thung ih kasan moinawk boih loe kai ih ni.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 Zok kam thlam cadoeh, kang thui mak ai: tipongah tih nahaeloe long hoi athung ah kaom hmuennawk boih loe kai ih ni.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 Maitaw tae moi to ka cak moe, maeh thii to ka naek han maw?
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 Sithaw khaeah anghoe angbawnhaih to sah ah; Sang koek khaeah na sak ih lokmaihaih to koepsak ah:
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 raihaih tongh na niah na kawk ah: kang loisak han, to naah loe kai nang pakoeh tih.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 Toe kasae kami khaeah loe, Ka paek ih lok to na taphong moe, ka sak ih lokmaihaih pazui han angaih maw? tiah Sithaw mah thuih.
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 Thuitaekhaih to na hnukma moe, ka loknawk to hnukbang ah na vah ving boeh.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 Kamqu na hnuk naah, anih to na bomh, zu sava laep ah nongpa nongpata zaehaih sah kaminawk hoiah nam yok.
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 Loksae thuih hanah pakha to na patoh moe, na palai to alinghaih hoiah na zaeng.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 Nang hnut moe, boeng ai ah nam nawkamyanawk to kasae na thuih, nam no ih caa khaeh mataeng doeh kasae na thuih.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 Hae baktih hmuennawk boih hae na sak, toe kang oh taak duem pongah, nang baktiah ka oh toeng mue, tiah na poek: toe kang thuitaek han, na hmaa roe ah na zaehaih kam tuengsak han.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 Sithaw pahnet kaminawk, hae hae panoek oh, to tiah ai nahaeloe nangcae pahlongkung om ai ah, kang taprawt o pat han.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 Anghoe angbawnhaih sah kami loe kai pakoeh kami ah oh, coek koi om ai ah ka thuih ih lok pazui kami hanah Sithaw pahlonghaih ka hnuksak han.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
