Saam 147
1 Angraeng to saphaw oh; aicae Sithaw khaeah saphawhaih laasak hae hoih; anih saphawhaih loe hoih, anghoe han oh.
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 Angraeng mah Jerusalem to sak moe, anghmaa Israel caanawk to tacuu let.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 Poek amro kaminawk to ngantuisak moe, nihcae ih ahmaa to a zaeng pae.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 Cakaehnawk to a kroek moe, ahmin hoiah kawk boih.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Angraeng loe lensawk, thacak parai; anih ih panoekhaih loe boeng thai ai.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 Kami tlim ah khosah kaminawk loe Angraeng mah tapom tahang; kasae kaminawk loe long ah a vah.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 Kawnhaih lok thuihaih hoiah Angraeng khaeah laa to sah oh; katoeng kruekhaih hoiah aicae ih Sithaw khaeah saphawhaih laa to sah oh,
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 Anih mah ni van to tamai hoiah khuk; long ah kho angzosak moe, maenawk nuiah phroh to amprawksak.
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 Taw ih moinawk hoi kahang thaih pangaah caanawk to buh a paek.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 Anih loe hrang thacakhaih to oep ai moe, kami ih khoknawk nuiah doeh anghoehaih tawn ni.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 Angraeng loe anih zithaih tawn kami hoi a palungnathaih oep kaminawk nuiah ni anghoe.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Aw Jerusalem, Angraeng to pakoeh ah; Aw Zion, na Sithaw to pakoeh ah.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 Anih mah na khongkha takraenghaih thing to thacaksak moe, nangmah thungah na caanawk tahamhoihaih to ang paek.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 Na prae angzithaih ramri ah angdaehhaih to a sak moe, nang to caak kahoih koek buh hoiah zok amhahsak.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 A lokpaekhaih to long nuiah patoeh naah, a lok loe karangah cawnh.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 Anih mah long ah dantui to tuumui baktiah kraksak moe, dantui kamkhawk doeh maiphu baktiah a haeh.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 Qaetui to thlung caret baktiah a haeh; a haeh ih kamding qaetui thungah mi maw angdoe thai tih?
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 A lok to patoeh moe, tui amkawsak; takhi a songsak pongah, tui to longh.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 A lok to Jakob khaeah patoeh moe, anih mah patuk ih loknawk hoi anih ih lokcaekhaihnawk to Israel khaeah amtuengsak.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 Prae kalah kaminawk hanah loe to tiah sah pae ai; toe a lokcaekhaihnawk to nihcae mah panoek o ai. Angraeng to saphaw oh.
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
