< Palungha Lok 22 >
1 Angraenghaih pongah loe ahmin hoihhaih to qoih han hoih kue; sui hoi sumkanglung pongah doeh amlunghaih to koeh kue han oh.
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
2 Long angraeng hoi kamtang anghmonghaih loe hae tiah oh: nihnik loe Sithaw mah ni sak hmaek.
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
3 Khopoek thaih kami loe raihaih to hnukcoek pongah ayae ving; toe poekhaih tidoeh tawn ai kami loe caeh moe, raihaih to tongh.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
4 Minawk tlim ah khosakhaih hoi Angraeng zithaih mah angraenghaih, pakoehhaih hoi hinghaih to tacawtsak.
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
5 Poek angkawn kami caehhaih loklam loe soekhring hoi thaang hoiah koi; toe a hinghaih angvaeng kami mah loe ahmuen kangthla ah amhoe taak ving.
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
6 Nawkta mah pazui han ih loklam to patuk ah; to naah ni a qoeng tahang naah, to loklam hoiah amkhraeng mak ai.
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
7 Angraeng kami mah kamtang kami to uk, hmuenmae coi kami loe coisakkung ih tamna ah oh.
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
8 Sethaih amu haeh kami loe sethaih to aat tih; anih palungphuihaih quiboeng loe amro tih.
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
9 Kami tahmenhaih mik to tawnh moe, amtang kami han paek koehhaih palungthin hoiah paek kami loe tahamhoih tih.
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
10 Minawk khet patoek kami to haek oh, lok angaekhaih to amding tih; angzoehhaih hoi kasae thuihaih doeh boeng tih.
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
11 Poektoeng kami loe, tahmenhaih hoiah lokthuih pongah, siangpahrang loe anih ih ampui ah om tih.
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
12 Angraeng ih mik mah loe palunghahaih lok to pakaa moe, zaehaih sak koeh kami ih loknawk loe tiah doeh sah pae ai.
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
13 Thasae kami loe tasa bangah kaipui oh! Minawk mah na hum tih, tiah thuih.
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
14 Sava laep ah zaehaih sah nongpata ih pakha loe kathuk tangqom ah oh; Angraeng mah panuet ih kami loe to tangqom thungah krah tih.
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
15 Nawkta ih palung loe amthuhaih mah zaeng; toe thuitaekhaih cung mah to amthuhaih to kangthla ah haek ving tih.
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
16 Angraeng thai hanah amtang kaminawk to pacaekthlaek moe, angraeng kami hanah tamquta hoiah tangqum paek kami loe amtang tih.
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
17 Naa to patueng ah loe palungha kami ih loknawk to tahngai ah; ka palunghahaih hae na palung thungah khrum ah.
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
18 Palung thungah na khrum nahaeloe anghoehaih ah om tih; na pahni ah doeh suem ah.
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
19 Angraeng ah nam ha thai hanah, vaihniah kang patuk boeh.
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
20 Kahoih koek poekhaih hoi palunghahaih loknawk to kang tarik pae boeh,
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
21 loktang lok to na panoek thaih moe, nang khae patoeh ih kaminawk khaeah, loktang lok na thuih pae let thai hanah, kang pat boeh na ai maw?
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
22 Amtang pongah kamtang ih hmuen to lomh pae o hmah; patangkhang kami to lokcaekhaih ahmuen ah pacaekthlaek o hmah.
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
23 Angraeng mah nihcae kawng to thui ueloe, nihcae hinghaih paro kami to amrosak toeng tih.
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
24 Poek amthueng kami to ampui ah sah hmah; palungphui thaih kami hoi nawnto caeh hmah;
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
25 anih ih kuu na la moeng ueloe, na hinghaih to thaang pongah aman moeng tih.
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
26 Minawk ih laiba pathok pae hanah lokmaihaih sah hmah, to tih ai boeh loe lokkamhaih to sah hmah.
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
27 Laiba pathok hanah phoisa na tawn ai nahaeloe, na iihkhun to na paek han maw?
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
28 Nam panawk mah quenh tangcae ih prae angzithaih ramri to pathui hmah.
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
29 Kahoih ah toksah kami to na hnuk maw? To kami loe kami rumram ih toksah mak ai, siangpahrang ih tok ni sah tih.
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.