Palungha Lok 20
1 Misurtui loe tamhnui tabu ah ni oh; mu mah angzoehhaih to ohsak; mu paquih loe amthuhaih ah ni oh.
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 Siangpahrang palungphuihaih loe kahang kaipui kabtiah oh; anih palungphui han sah kami loe a hinghaih zaehaih sahsak kami ah oh.
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 Angzoehhaih dipsakkung loe khingya han krak; toe kamthu mah angzoehhaih to tacawtsak.
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 Thasae kami loe atue naah laikok atok ai pongah, cang aah tue ah minawk khaeah hni cadoeh, hak mak ai.
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 Kami ih palung thung hoi sak atimhaih loe kathuk tui baktiah oh; toe panoekhaih tawn kami mah ni la thai tih.
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 Kami boih mah a sak o ih kahoih hmuen to thuih o boih; toe mi mah maw oepthok kami to hnu thai tih?
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 Katoeng kami loe a toenghaih loklam to pazui pongah, a caanawk loe tahamhoih o.
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 Siangpahrang mah lokcaek hanah angraeng tangkhang pongah anghnut naah, kahoih ai hmuennawk to a mik hoiah pathlaeng thaih boih.
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 Ka palung hae ka ciimsak boeh, zaehaih ka tawn ai, tiah mi mah maw thui thai tih?
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 Angvan ai hmuenzit tahhaih patoh hoi angvan ai kasawk tahhaih patohhaih to Angraeng mah panuet.
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 Nawkta loe a sak ih hmuen toeng maw toeng ai, ciim maw ciim ai, tito a sak ih hmuen hoiah amtueng.
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 Thaihhaih naa hoi hnukhaih mik loe, Angraeng mah ni sak hmaek.
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 Iih koeh hmoek hmah; nam tang tih; na mik to padai ah, to tiah nahaeloe takaw hoiah zok nam hah tih.
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 Hmuen qankung mah hmuen to qan naah, Hoih ai, hoih ai, tiah thuih; toe nawnetta caeh pacoengah loe, a qan ih hmuen to amoek haih.
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 Sui to oh moe, atho kana thlung kathim doeh oh mangh; toe palunghahaih lokthui pahni to hoih kue.
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 Panoek ai ih kami hanah phoisa coi han lokkam kami loe angmah ih kahni to la pae ving tih, panoek ai ih angvin nongpata hanah lokkamhaih sah kami loe angmah ih hmuenmae to naeh pae tih.
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 Alinghaih hoiah hnuk ih caaknaek loe khraem parai; toe hnukkhuem ah loe pakha to thlungcaret hoiah koi tih.
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 Na timhaih sah ai naah minawk khae hoi kahoih poekhaih to la ah; kahoih poekhaih paekkung na tawnh naah, misa to tuh ah.
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 Pakhaa cip ai kami mah tamqu hmuen to angphongsak; to pongah pakha cip ai kami hoiah angkom hmah.
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 Amno hoi ampa pasoih kami loe, khoving thungah anih ih hmaithaw paduek pae ving tih.
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 Karangah angraenghaih loe, hnukkhuem ah tahamsethaih ah om tih.
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 Sak ih zaehaih baktiah ka pathok let han, tiah thui hmah; Angraeng to mah oep ah, anih mah na pahlong tih.
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 Katoeng ai hmuenzit tahhaih to Angraeng mah panuet; anih loe amsoem ai coi tahhaih nuiah anghoe ai.
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 Kami ih khok takan loe Angraeng mah ni zaeh; kami mah kawbangmaw a caehhaih loklam to panoek thai tih?
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 Poek het ai ah tawthaih hoi Sithaw khaeah lokkamhaih sah kami, lokkam pacoengah a lokkamhaih dawnpakhuem let kami loe, aimah hanah dongh patung kami ah oh.
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 Palungha siangpahrang loe kahoih ai kaminawk to anghaehsak phaeng moe, cang kaehhaih hoiah nihcae to a kaeh.
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 Kami ih muithla loe, angmah palung thung ih hmuennawk pakronghaih, Angraeng ih hmaithawk ah oh.
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 Amlunghaih hoi oepthohhaih mah siangpahrang to ngancuemsak; amlunghaih mah angraeng tangkhang to caksak.
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 Thacakhaih loe thendoeng lensawkhaih ah oh moe, sampok loe mitong kranghoihaih ah oh.
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 Nganbawh kana hakhaih hoi ahmaa caakhaih mah kasae hmuen to ciimsak; bohhaih mah palungthin thung ih sethaih to pasaeh.
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
