Nehemiah 1
1 Hakaliah capa Nehemiah ih loknawk loe, Susan vangpui ah ka oh nathuem, saning pumphaeto haih, Khislev khrah ah,
Šie ir Nehemijas, Hakalijas dēla, stāsti. Un notikās Kisleva mēnesī, divdesmitā gadā, kad es biju Sūsanas pilī,
2 kam nawk maeto Hanani loe thoemto Judah kaminawk hoi nawnto angzoh, to naah nihcae khaeah misong ah kaom Judah kaminawk hoi Jerusalem vangpui kawng to ka dueng.
Tad nāca Hanans, viens no maniem brāļiem, līdz ar citiem Jūda vīriem. Un es tos vaicāju par tiem atlaistiem Jūdiem, kas bija atlikuši no cietuma, un par Jeruzālemi.
3 Nihcae mah kai khaeah, Misong loih kaminawk hoi prae thungah kaom kaminawk loe paroeai raihaih tong o; Jerusalem tapang loe amtim rup boeh, tapang khongkhanawk doeh hmai mah kang boih boeh, tiah ang thuih o.
Un tie uz mani sacīja: tie atlikušie, kas no cietuma tur tai valstī ir atlikuši, tie ir lielā nelaimē un kaunā, un Jeruzālemes mūris ir nolauzīts un viņas vārti ar uguni sadedzināti.
4 To lok to ka thaih naah, anghnut moe, ka qah; ni nazetto maw loe palung ka set moe, buhcaa ai ah, van Sithaw khaeah lawk ka thuih.
Un kad es šos vārdus dzirdēju, tad es apsēdos un raudāju un biju noskumis kādas dienas un gavēju un lūdzu priekš debesu Dieva vaiga
5 Hae tiah lawk ka thuih, Aw Angraeng, van Sithaw, lensawk moe, zitthok Angraeng, a palung ih kami hoi a paek ih lok tahngai kaminawk khaeah, a lokmaihaih baktih toengah koepsakkung Sithaw,
Un sacīju: Ak Kungs, Tu debesu Dievs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas derību un žēlastību turi tiem, kas Tevi mīļo un Tavus baušļus sargā,
6 na tamna, Israel kaminawk hanah, khoving khodai, na hmaa ah, na tamna mah kang thuih ih lok to thaih hanah, na mikpadai ah loe, na naa to patueng raeh; kaicae Israel caanawk mah ka sak o ih zaehaihnawk, kaimah hoi kam pa imthung takoh mah sak ih zaehaihnawk boih na hmaa ah kang taphong.
Lai Tavas ausis jel uzklausa un Tavas acis ir atvērtas, klausīt Tava kalpa lūgšanu, ko es tagad lūdzu Tavā priekšā dienās un naktīs, par Israēla bērniem, Taviem kalpiem, un izsūdzu Israēla bērnu grēkus, ko tie pret Tevi grēkojuši; arī es, un mana tēva nams esam grēkojuši.
7 Na hmaa ah kahoih ai hmuen ka sak o moeng boeh, na tamna Mosi khaeah na paek ih loknawk, daan hoi lok takroekhaihnawk to ka pazui o ai boeh.
Mēs Tavā priekšā ļoti esam samaitājušies un neesam turējuši tos baušļus nedz tos likumus nedz tās tiesas, ko Tu Savam kalpam Mozum esi pavēlējis.
8 Na tamna Mosi khaeah, Zaehaih na sak o nahaeloe, prae kalah kaminawk salakah kam hetsak phang han;
Piemini jel to vārdu, ko Tu Savam kalpam Mozum esi pavēlējis sacīdams: ja jūs apgrēkosities, tad Es jūs izklīdināšu pa tām tautām.
9 toe kai khaeah nam laem let moe, ka paek ih loknawk na pazui o pacoengah, na sak o nahaeloe, van tlim ih kangthla koek prae ah na haek o langlacadoeh, to ahmuen hoiah kang tacuu o let moe, ka hmin caksak hanah ka qoih ih ahmuen ah kang hoih o let han, tiah na thuih ih lok to poek let ah.
Ja tad jūs atgriezīsieties pie Manis un turēsiet Manus baušļus un tos darīsiet, jebšu tad jūsu aizdzītie būtu debess galā, tomēr Es tos no turienes salasīšu un atvedīšu uz to vietu, ko esmu izredzējis, lai Mans vārds tur mājo.
10 Vaihiah hae kaminawk hae kalensawk thacakhaih, na ban thacakhaih hoiah na krang ih, na tamna hoi nangmah ih kami ah ni oh o.
Tie jau ir Tavi kalpi un Tavi ļaudis, ko Tu esi izpestījis ar Savu lielo spēku un ar Savu stipro roku.
11 Aw Angraeng, na tamna lawkthuihaih hoi na hmin azathaih paek hanah na tamna ih lawkthuihaih lok hae na tahngai pae ah; vaihi na tamna hae tahamhoihaih paek ah; hae kami hmaa ah khosak hoihaih akoepsak ah, tiah lawkthuih.
Ak Kungs, lai jel Tavas ausis uzklausa uz Tava kalpa lūgšanu un uz Tavu kalpu lūgšanu, kam gribās Tavu vārdu bīties, un lai jel šodien Tavam kalpam labi izdodas, un dod viņam apžēlošanu šā vīra(ķēniņa) priekšā. Bet es biju ķēniņa dzēriena devējs.
