Mikah 3
1 To naah kai mah, Aw Jakob zaehoikungnawk, Israel imthung takoh ukkungnawk, tahngai oh; katoeng ah lokcaekhaih na panoek o han om ai maw? tiah ka naa.
Un es sacīju: “Klausāties jel, Jēkaba virsnieki un Israēla nama valdnieki: Vai jums nepiekrīt tiesu zināt?
2 Kahoih to na hnukma o moe, sethaih to na koeh o lat; kai kaminawk ih ahin to na khok pae o moe, ahuh pong ih ngan doeh na khok pae o;
Jūs ienīstat labu un mīļojat ļaunu, jūs tiem noplēšat ādu un gaļu no viņu kauliem.
3 nangcae loe laom pui pongah thongh han ih moi baktih, laom pongah thongh hanah abaeh ih moi baktiah, kai kaminawk ih ngan to na caak o moe, ahin to na khok o pacoengah, ahuhnawk to na khaeh pae o.
Tiešām tie ir, kas ēd Manu ļaužu gaļu un tiem nodīrā ādu un satriec viņu kaulus un pa gabaliem saliek tā kā podā un kā gaļu katlā.”
4 Nito naah loe nihcae mah Angraeng khaeah hang o tih, toe anih mah pathim pae mak ai: a sak o ih hmuen hoih ai pongah, to tiah a hangh o naah anih mah nihcae khae hoi mikhmai hawk ving tih.
Tad tie brēks uz To Kungu, bet Viņš tos nepaklausīs, Viņš tanī laikā Savu vaigu no viņiem apslēps, tā kā viņu darbi bijuši ļauni.
5 Angraeng mah kai ih kami loklam amkhraengsak, tahmaanawk kawng to hae tiah thuih; buh pacah o naah nihcae mah monghaih kawng to thuih o, buh pacah o ai naah loe, misa anghtawkhaih kawng to a thuih o.
Tā saka Tas Kungs pret tiem praviešiem, kas Manus ļaudis maldina, kas izsauc mieru, kad viņu zobiem ir ko kost; bet kas viņiem nekā nedod mutē, pret to viņi sludina karu:
6 To pongah hnuksakhaih a hnuk o han ai ah, nangcae nuiah vinghaih to pha ueloe, angzo han koi thuih han ai ah, vinghaih to na tong o tih; tahmaanawk hanah ni duemh tih, khodai loe nihcae han khoving ah angcoeng tih.
“Nakts pār jums metīsies parādīšanu vietā, un tumsa būs pār jums zīlēšanas vietā, un saule noies pār šiem praviešiem, un diena taps melna pār viņiem.
7 Hnukhaih tawn kaminawk loe azat o ueloe, angzo han koi thui thaih kaminawk loe poek anghmang o sut tih; ue, Sithaw khae hoi lok pathimhaih om ai pongah, nihcae loe pahni tamuep o boih tih, tiah thuih.
Un pareģi taps kaunā, un zīlnieki nosarks, un tiem visiem būs aptīt savu muti, jo Dieva atbildes nebūs.”
8 Toe kai loe Jakob zaehaih hoi Israel zaehaih to taphong hanah, Angraeng ih Muithla hoiah ka koi; toenghaih, thacakhaih hoi sak thaihaih to ang paek.
Bet es esmu pilns spēka no Tā Kunga Gara un pilns tiesas un sirds drošības, pasludināt Jēkabam viņa pārkāpumu un Israēlim viņa grēkus.
9 Nangcae Jakob ih imthung takoh zaehoikung angraengnawk, Israel imthung takoh ukkung angraengnawk, tahngai oh; toenghaih to na panuet o moe, loktang to nam ro o sak.
Klausiet jel šo, Jēkaba nama virsnieki un Israēla nama valdnieki, kam taisnība ir riebīga un kas pārgrozāt visu patiesību,
10 Athii palonghaih hoiah Zion to na sak o moe, zaehaih hoiah Jerusalem to na sak o.
Un uztaisāt Ciānu ar asinīm un Jeruzālemi ar netaisnību.
11 Zaehoikungnawk loe bokhaih phoisa to talawk o pongah, katoengah lok takroek o ai, qaimanawk loe tangqum paek naah ni ca patuk o, nihcae ih tahmaanawk doeh tangka paek pacoengah ni hmabang angzo han koi hmuen kawng to thuih pae o. Toe nihcae loe Angraeng abomhaih to oep o moe, aicae salakah Angraeng oh na ai maw? Aicae nuiah raihaih pha mak ai, tiah a thuih o.
Viņas virsnieki tiesā par dāvanām, un viņas priesteri māca par algu, un viņas pravieši zīlē par naudu, tomēr tie paļaujas uz To Kungu un saka: “Vai Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies.”
12 Nangcae pongah, Zion loe laikok baktiah atok tih, Jerusalem loe long kangpop baktiah angpop sut tih, tempul sakhaih mae doeh taw ih hmuensangnawk baktiah om tih.
Tāpēc jūsu dēļ Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme paliks par akmeņu kopu un šī nama kalns par meža kalnu.
