Joshua 8
1 To pacoengah Angraeng mah Joshua khaeah, Zii hmah loe, palung doeh boeng hmah; angthawk ah, misatuh kaminawk boih to kawk loe, Ai vangpui tuk hanah caeh tahang ah; Ai vangpui ukkung siangpahrang, anih ih kaminawk, anih ih vangpui hoi a prae to na ban ah kang paek boeh.
Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties un nebaiļojies! Ņem līdz visus karavīrus un celies pret Aju; redzi, Es esmu devis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa ļaudis, viņa pilsētu un viņa zemi.
2 Jeriko vangpui hoi a siangpahrang nuiah na sak o ih baktih toengah, Ai vangpui hoi siangpahrang nuiah doeh sah ah; toe na lomh o ih hmuen hoi moinawk loe nangmacae hanah sin oh; vangpui hnukbang ah misatoep kami to suem oh, tiah a naa.
Un dari Ajai un viņas ķēniņam, kā tu esi darījis Jērikum un viņa ķēniņam, tikai lai jūs viņas laupījumu un viņas lopus priekš sev ņemat. Liec citiem paslēpties aiz pilsētas.
3 To pongah Joshua loe angthawk moe, Ai vangpui to tuk hanah angmah ih misatuh kaminawk boih hoi nawnto caeh o; misatuk kop kami sang quithumto a qoih pacoengah, nihcae to aqum ah patoeh.
Tad Jozuas un visi karavīri cēlās, iet uz Aju, un Jozuas izlasīja trīsdesmit tūkstošus spēcīgu un stipru vīru, un tos izsūtīja naktī,
4 Joshua mah nihcae khaeah, Khenah, To vangpui to tuk hanah vangpui hnukbang ah misatoep kami to suem oh; vangpui hoi kangthla ah caeh o hmah; acoehaih hoiah om oh;
Un tiem pavēlēja sacīdams: raugāt, jums pret to pilsētu būs paslēpties aiz pilsētas; neturaties visai tālu no pilsētas un esiet visi gatavi.
5 kai hoi ka taengah om kaminawk boih loe, vangpui thungah ka caeh o han; canghniah vangpui kaminawk mah ang tuk o nathuem ih baktih toengah, nihcae mah kaicae tuk han angzoh o naah, kaicae loe nihcae hmaa ah ka cawnh pae o han,
Es tad un visi tie ļaudis, kas pie manis, pieiesim pie pilsētas, un kad tie izies mums pretī tā kā pirmo reiz, tad mēs no viņiem bēgsim.
6 nihcae vangpui tasa bang tacawt o thai hanah, vangpui hoi kangthla ahmuen ah ka zoek o han; to naah nihcae mah, Canghni ih baktih toengah aicae hmaa ah a cawnh o boeh, tiah thui o tih: nihcae hmaa ah to tiah ka cawnh pae o han.
Lai tie tad nāk ārā mums pakaļ, kamēr mēs tos no pilsētas atšķiram, jo tie sacīs: viņi bēg mūsu priekšā, tā kā pirmo reiz, - un mēs bēgsim no viņiem.
7 To naah na ngang o haih ahmuen hoiah angthawk oh loe, vangpui to la oh; na Angraeng Sithaw mah nangcae ban ah paek tih.
Bet jūs ceļaties no tās vietas, kur bijāt slēpušies, un uzņemat to pilsētu, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to devis jūsu rokā.
8 Vangpui na lak o pacoengah, hmai hoiah qoeng oh; Angraeng mah paek ih lok baktih toengah sah oh; khenah, kang paek ih lok na panoek o boeh, tiah a naa.
Un kad jūs to pilsētu esat uzņēmuši tad jums to pilsētu būs sadedzināt ar uguni, pēc Tā Kunga vārda jums būs darīt; redziet, es jums to esmu pavēlējis.
9 To pacoeng ah Joshua mah nihcae to patoeh; nihcae loe misa angang hanah Bethel hoi Ai salak, Ai vangpui niduem bangah caeh o; toe Joshua loe to naduem ah kaminawk hoi nawnto oh.
Tā Jozuas tos izsūtīja. Un tie gāja paslēpties un turējās starp Bēteli un Aju, Ajai pret vakariem, bet Jozuas palika to nakti pie tiem ļaudīm.
10 Joshua loe khawnbang khawnthaw ah angthawk moe, kaminawk to kroek; anih loe Israel kacoehtanawk hoi nawnto kaminawk hmaa ah, Ai vangpui ah caeh o tahang.
Un Jozuas cēlās no rīta agri un pārlūkoja tos ļaudis, un viņš un Israēla vecaji cēlās tiem ļaudīm priekšā pret Aju.
11 Angmah khae kaom misatuh kaminawk boih hoi nawnto vangpui to anghnaih o thuih, vangpui hmabang ah phak o moe, Ai vangpui aluek bangah atai o; nihcae hoi Ai vangpui salakah azawn to oh.
Tā līdz arīdzan visi karavīri, kas pie tā bija, cēlās un piegāja un nāca pret to pilsētu un apmetās pret ziemeļa pusi no Ajas, un tur bija ieleja starp tiem un Aju.
12 Ai vangpui niduem bang, vangpui hoi Bethel salakah misatoep kami suek hanah, kami sang pangato a kawk.
Un viņš ņēma kādus piectūkstoš vīrus un tiem lika paslēpties starp Bēteli un Aju, pilsētai pret vakariem.
13 Misatuh kaminawk to vangpui aluek bangah a suek boih, vangpui niduem bangah doeh misa angang kaminawk to a suek; to na aqum ah Joshua loe azawn ah caeh.
Un tie nostādīja tos ļaudis, visu to lēģeri, kas bija pret pilsētas ziemeļa pusi, un viņa pakaļējo pulku pret pilsētas vakara pusi, un Jozuas tanī naktī nogāja pašā ielejā.
14 Ai siangpahrang mah nihcae to hnuk naah, angmah hoi vangpui thungah kaom kaminawk boih loe khawnthaw ah angthawk o moe, Israel kaminawk to tuk hanah atue khaehhaih atue to phak naah, karangah azawn ah caeh o; toe vangpui hnukbang ah angang kaminawk oh o, tiah anih mah panoek ai.
Un kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad tie pilsētas vīri steidzās un cēlās no rīta agri un izgāja Israēlim pretī uz kaušanos, viņš un visi viņa ļaudis, norunātā vietā klajuma priekšā, bet viņš nezināja, ka citi bija paslēpušies aiz pilsētas.
15 Joshua hoi Israel kaminawk loe misatuk sung baktiah angsak o moe, nihcae mikhnuk ah praezaek loklam hoiah a cawnh o.
Un Jozuas un viss Israēls izlikās kauti esoši viņu priekšā un bēga pa tuksneša ceļu.
16 Nihcae patom hanah Ai vangpui thung ih kaminawk boih angkawk o; vangpui thung hoiah tacawt o moe, Joshua to patom o.
Tāpēc visi ļaudis, kas bija pilsētā, tapa sasaukti, ka tiem dzītos pakaļ.
17 Ai vangpui hoi Bethel vangpui thungah kaom kaminawk thungah, Israel kaminawk patom ai kami maeto doeh om o ai; vangpui to tacawt o taak boih moe, Israel kaminawk to patom o.
Un tie dzinās Jozuam pakaļ un šķīrās nost no pilsētas, un tur neatlika neviena vīra Ajā un Bētelē, kas nebūtu izgājis Israēlim pakaļ, un tie pameta pilsētu atvērtu un dzinās Israēlim pakaļ.
18 To naah Angraeng mah Joshua khaeah, Na ban ih tayae to Ai vangpui bangah phok ah; vangpui to na ban ah kang paek han boeh, tiah a naa. To pongah Joshua mah a ban ih angmah ih tayae to phok moe, vangpui bangah a ban to payangh.
Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: izstiep to šķēpu, kas tavā rokā, pret Aju, jo Es to došu tavā rokā. Tad Jozuas izstiepa to šķēpu, kas bija viņa rokā, pret to pilsētu.
19 Joshua mah ban payangh naah, misa angang kaminawk loe angmacae ohhaih ahmuen hoiah karangah angthawk o, vangpui thungah akun o moe, vangpui to lak o pacoengah, hmai hoiah qoeng o.
Tad tie, kas bija paslēpušies, tūdaļ cēlās no savas vietas un skrēja, kad viņš savu roku izstiepa, un nāca pilsētā un to uzņēma un steidzās un iededzināja to pilsētu ar uguni.
20 Ai vangpui ih kaminawk hnukbang angqoi o naah, khenah, van ah angthawk tahang vangpui thung ih hmaikhue to a hnuk o; to naah nihcae loe kawbaktih loklam hoiah doeh loih thaihaih roe om ai boeh; praezaek ah kacawn Israel kaminawk mah nihcae patom vangpui kaminawk to patom o moe, hum o.
Kad nu Ajas ļaudis atpakaļ griezās, tad tie skatījās, un redzi, pilsētas dūmi cēlās pret debesi, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp, ne turp, jo tie ļaudis, kas uz tuksnesi bēga, griezās atpakaļ pret tiem, kas dzinās pakaļ.
21 Misa angang kaminawk mah vangpui to lak o boeh moe, van ah angthawk tahang hmaikhue to Joshua hoi Israel kaminawk boih mah hnuk o naah, amlaem o moe, Ai vangpui ih kaminawk to hum o.
Jo kad Jozuas un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija paslēpušies, pilsētu bija uzņēmuši un ka pilsētas dūmi cēlās, tad viņi arīdzan griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22 Misa angang kaminawk doeh vangpui thungah akun o moe, vangpui kaminawk to tuk o; Israel kaminawk mah ahnuk ahmaa hoiah tuk o pongah, nihcae loe aum ah oh o sut; Israel kaminawk mah nihcae to hum o; maeto doeh pathlung o ai, maeto doeh loih o sak ai.
Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka tie bija vidū starp Israēli, šie no tejienes un viņi no turienes, un tie tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika nedz izbēga.
23 Toe Ai siangpahrang loe kahing ah naeh o moe, Joshua khaeah caeh o haih.
Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un veda pie Jozuas.
24 Israel kaminawk mah Ai vangpui ih kaminawk to patom o moe, taw hoi praezaek ah hum o boih; nihcae to sumsen hoiah hum o boih pacoengah, Israel kaminawk loe Ai vangpui hoi amlaem o let moe, vangpui thung kaom kaminawk boih sumsen hoiah hum o.
Un kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iedzīvotājus, laukā un tuksnesī, uz kurieni tie viņiem bija dzinušies pakaļ, un kad tie visi caur zobena asmeni bija krituši līdz pēdīgam, tad viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, un to sita ar zobena asmeni.
25 To na niah nongpa hoi nongpata sang hatlai hnetto a hum o; Ai vangpui ah kaom kaminawk loe duek o boih.
Un visi, kas tai dienā krita, vīri un sievas, bija divpadsmit tūkstoši; tie bija visi Ajas ļaudis.
26 Ai vangpui thungah kaom kaminawk hum boih ai karoek to, Joshua mah a ban to phok, payangh ih tayae to azuk let ai.
Un Jozuas neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, tiekams viņš nebija izdeldējis visus Ajas iedzīvotājus.
27 Toe Angraeng mah Joshua khaeah thuih pae ih lok baktih toengah, Israel kaminawk mah vangpui thungah pacah ih moinawk hoi hmuenmaenawk boih to angmacae han lak o.
Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls laupīja priekš sevis pēc Tā Kunga vārda, ko viņš Jozuam bija pavēlējis.
28 Joshua mah Ai vangpui to hmai hoiah qoeng o, to ahmuen loe vaihni ni khoek to kamro hmuenmae tapophaih ahmuen ah oh.
Un Jozuas sadedzināja Aju un to padarīja par mūžīgu postažas vietu līdz šai dienai.
29 Ai vangpui siangpahrang to duembang khoek to, thing pongah a bangh; duembang phak naah loe anih ih qok to lak moe, vangpui khongkha taengah vah sut hanah, Joshua mah lokpaek; anih ih qok nuiah kalen parai thlung to tapop o; to tiah tapop ih thlung to vaihni ni khoek to oh vop.
Un Ajas ķēniņu viņš pakāra pie koka līdz vakaram, un kad saule nogāja, Jozuas pavēlēja, viņa miesas noņemt no koka, un tie viņu nometa pie pilsētas vārtiem un uzkrāva pār viņu lielu akmeņu kopu līdz šai dienai.
30 To naah Joshua mah Ebal mae ah Israel Angraeng Sithaw hanah hmaicam maeto sak.
Tad Jozuas uztaisīja altāri Tam Kungam, Israēla Dievam, Ebala kalnā,
31 Israel kaminawk hanah Angraeng ih tamna Mosi mah paek ih lok baktih, Mosi kaalok cabu pongah tarik ih baktih toengah, anih mah hmaicam maeto sak; to hmaicam loe mi mah doeh sum hoi takhuek vai ai ih thlung, ahmaa om ai thlung hoiah a sak; to hmaicam nuiah Angraeng hanah hmai angbawnhaih hoi angdaeh angbawnhaih to a sak.
Tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, Israēla bērniem bija pavēlējis, kā Mozus bauslības grāmatā stāv rakstīts, altāri no veseliem akmeņiem, kur dzelzs ierocis nebija pielikts, un uz tā tie upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un upurēja arī pateicības upurus.
32 Israel kaminawk mikhnukah, Joshua mah to thlung nuiah Mosi mah paek ih kaalok to tarik pakong let.
Un viņš rakstīja uz tiem akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko šis bija rakstījis priekš Israēla bērniem.
33 Israel kaminawk tahamhoihaih paek hanah, Angraeng ih tamna Mosi khaeah thuih pae ih lok baktih toengah, Israel kaminawk boih, angraengnawk, kacoehtanawk, lokcaekkungnawk, nihcae salakah tapen kaminawk doeh, Levi acaeng qaimanawk mah aput o ih Angraeng lokkamhaih thingkhong hae bang hoi ho bangah angdoet o; qaimanawk loe aum ah angdoet o; kami ahap Gerizim mae bangah angdoet o moe, kami ahap Ebal mae bangah angdoet o.
Un viss Israēls ar saviem vecajiem un virsniekiem un soģiem stāvēja abējos šķirsta sānos pretim tiem priesteriem un Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, gan svešinieki, gan pašu ļaudis, viena puse pret Gerizim kalnu un otra puse pret Ebalkalnu, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, iepriekš bija pavēlējis, tos ļaudis svētīt.
34 To pacoengah kaaloknawk boih, kaalok cabu thungah tarik ih loknawk baktih toengah, tahamhoihaih hoi tangoenghaih to Joshua mah kroek pae.
Un pēc tam viņš izlasīja visus bauslības vārdus, svētību un lāstu, kā bauslības grāmatā stāv rakstīts.
35 Joshua loe Mosi mah paek ih lok maeto doeh tahmat ai; Israel kaminawk, nongpatanawk, nawktanawk hoi nihcae khae kaom angvinnawk hmaa ah kroek pae boih.
Tur nebija neviena vārda no visiem, cik Mozus bija pavēlējis, ko Jozuas nebūtu izlasījis priekš visas Israēla draudzes un tām sievām un tiem bērniņiem un tiem svešiniekiem, kas staigāja viņu vidū.
