Joshua 11
1 To hmuennawk kawng to Hazor siangpahrang Jabin mah thaih naah, Madon siangpahrang Jobab, Shimron siangpahrang hoi Akshaph siangpahrang khaeah,
Un notika, kad Jabins, Hacoras ķēniņš, to dzirdēja, tad viņš sūtīja pie Jobaba, Madonas ķēniņa, un pie Šimronas ķēniņa un pie Akšafas ķēniņa,
2 mae ranui bangah kaom siangpahrang, Khinneroth aloih bang ih tangtling ah kaom siangpahrang, azawn ah kaom siangpahrang, niduem bangah kaom Dor prae siangpahrang,
Un pie tiem ķēniņiem, kas pret ziemeļiem kalnos un tai klajumā pret dienvidiem no Ķinerot un ielejā un kas Navot Dora jūrmalā dzīvoja,
3 ni angyae hoi niduem bangah kaom Kanaan kaminawk; Amor kaminawk, Hit kaminawk, Periz kaminawk, mae nuiah kaom Jebus kaminawk; Mizpah prae Hermon mae tlim ah kaom Hiv kaminawk khaeah kami patoeh.
Pie Kanaāniešiem pret rītiem un vakariem un pie Amoriešiem un Hetiešiem un Fereziešiem un Jebusiešiem kalnos un pie Hiviešiem apakš Hermona, Micpas zemē.
4 To siangpahrangnawk loe paroeai pop kami, kroek laek ai tuipui taeng ih savuet zetto pop misatuh kaminawk, hrangnawk, hrang lakoknawk hoi nawnto angzoh o.
Šie izgāja un visi karapulki līdz ar tiem un daudz ļaužu, tik daudz kā smiltis jūrmalā, un varen daudz zirgu un ratu.
5 To siangpahrangnawk loe nawnto amkhueng o moe, Israel kaminawk tuk hanah Merom tui ohhaih ahmuen ah atai o.
Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā apmetās lēģerī pie Meroma ūdens, karot pret Israēli.
6 Angraeng mah Joshua khaeah, Nihcae to zii hmah; khawnbang vaihi atue phak naah, nihcae to Israel kaminawk hmaa ah, hum boih hanah kang paek han; nihcae ih hrang ih khok thaquinawk to aat paeh loe, hrang lakoknawk to hmai hoiah thlaek paeh, tiah a naa.
Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties no viņiem, jo rītu ap šo laiku Es tos visus nodošu apkautus Israēla priekšā; viņu zirgus tev būs darīt tizlus un viņu ratus ar uguni sadedzināt.
7 To pongah Joshua hoi angmah ih misatuh kaminawk boih loe, Merom tui ohhaih ahmuen ah caeh o roep moe, nihcae to tuk o.
Tad Jozuas un visi karaļaudis līdz ar viņu piepeši tiem uznāca pie Meroma ūdens un tiem uzbruka.
8 To naah Angraeng mah nihcae to Israel kaminawk ban ah paek; Israel kaminawk mah nihcae to pazawk o moe, Sidon-Rabbah vangpui, Misrephoth-Maim vangpui ni angyae bang ih Mizpah azawn karoek to patom o, maeto doeh pathlung ai ah hum o.
Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un tie tos kāva un tiem dzinās pakaļ līdz tai lielai Sidonai un līdz tiem siltiem ūdeņiem un līdz Micpas klajumam pret rītiem un tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika.
9 Angraeng mah thuih ih lok baktih toengah Joshua mah nihcae nuiah sak; nihcae ih hrang khok thaqui to aah pae moe, hrang lakoknawk to hmai hoiah thlaek pae.
Un Jozuas tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija sacījis; viņu zirgus viņš darīja tizlus un viņu ratus viņš sadedzināja ar uguni.
10 Joshua loe amlaem let moe, Hazor vangpui to tuk; a siangpahrang to sumsen hoiah hum. Canghni ah Hazor vangpui loe to vangpuinawk boih ukkung lu koek ah oh.
Un Jozuas griezās atpakaļ tanī laikā un uzņēma Hacoru, un viņas ķēniņu viņš sita ar zobenu, jo Hacora priekš tam bija galvas pilsēta visām šo ķēniņu valstīm.
11 To vangpui thungah kaom kaminawk to sumsen hoiah a hum moe, tamit boih; hinghaih katawn kami maeto doeh tahmat ai, Hazor vangpui doeh hmai hoiah a thlaek.
Un tie kāva visus, kas tur bija, ar zobena asmeni, viņus izdeldēdami; tur neviens neatlika, kam bija dvaša, un Hacoru viņš sadedzināja ar uguni.
12 Angraeng ih tamna Mosi mah paek ih lok baktih toengah, to siangpahrangnawk mah uk ih vangpui thungah kaom kaminawk hoi siangpahrangnawk boih Joshua mah tuk moe, sumsen hoiah hum king.
Un Jozuas uzņēma visas šo ķēniņu pilsētas un visus viņu ķēniņus un tos kāva ar zobena asmeni, tos izdeldēdams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
13 Toe Israel kaminawk loe mae nuiah kaom vangpuinawk to hmai hoiah thlaek o ai; Hazor vangpui khue ni Joshua mah hmai hoiah thlaek.
Bet visas pilsētas, kas stāv savos kalnos, Israēls nesadedzināja, tikai Hacoru Jozuas sadedzināja.
14 Vangpui thung ih hmuennawk hoi maitawnawk loe Israel kaminawk mah angmacae hanah lak o; toe to kaminawk tamit boih ai karoek to sumsen hoiah hum o; hinghaih katawn kami maeto doeh pathlung o ai.
Un visu šo pilsētu laupījumu un visus lopus Israēla bērni laupīja priekš sevis, bet visus cilvēkus tie kāva ar zobena asmeni, tiekams tie tos izdeldēja; tie neatlicināja neviena, kam bija dvaša.
15 Angraeng mah a tamna Mosi khaeah paek ih lok baktih toengah, Joshua mah sak; Angraeng mah Mosi khaeah paek ih lok baktiah sak ai ih hmuen tidoeh om ai.
Tā kā Tas Kungs Mozum, savam kalpam, bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozuas darīja; viņš neatrāva ne vārda no visa, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
16 To pongah Joshua mah hae praennawk boih, mae nui ih prae, aloih bang ih prae, Goshen prae boih, azawn hoi tangtling ih ahmuen, Israel kaminawk ih mae hoi Israel kaminawk ih azawn,
Tā Jozuas uzņēma visu šo zemi, kalnus un visu dienasvidus zemi un visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus ar viņu ieleju,
17 Seir mae caehhaih loklam ih Halak mae hoi Hermon mae tlim boih, Hermon mae tlim ah kaom Lebanon azawn ih Baal Gad karoek to a lak; nihcae ih siangpahrangnawk to pazawk moe, a hum boih.
No Ālaka kalna, kas uz augšu stiepjas uz Seīru līdz Baāl-Gadam Lībanus klajumā, apakš Hermona kalna; viņš gūstīja arī visus viņu ķēniņus, tos sita un nokāva.
18 Joshua loe to ih siangpahrangnawk hoiah atue kasawkah misa angtuk o.
Ilgu laiku Jozuas pret visiem šiem ķēniņiem karoja.
19 Gibeon vangpui ah kaom Hiv kaminawk khue ai ah loe, Israel kaminawk hoi misa angdaehhaih sah vangpui maeto doeh om ai; kalah vangpuinawk to tuk moe, a lak boih.
Nevienas pilsētas nebija, kas ar labu Israēlim būtu padevusies, kā vien tie Hivieši, kas Gibeonā dzīvoja. Viņi visas uzņēma ar karošanu.
20 Angraeng mah Mosi khaeah paek ih lok baktih toengah, tahmenhaih tawn ai ah, nihcae to tamit boih moe, maeto doeh tahmat han ai ah, Israel kaminawk hoi misa angtuk hanah Angraeng angmah nihcae to palung thahsak.
Jo tas bija no Tā Kunga, ka tie savu sirdi apcietināja, karā iet pret Israēli, lai Viņš tos izdeldētu, lai tiem nekāda žēlastība nenotiktu, bet lai Viņš tos nomaitātu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
21 To nathuem ah Joshua to caeh moe, Hebron, Debir, Anab, Judah mae nui boih, Israel mae nui boih ah kaom Anak kaminawk to hum boih; Joshua mah nihcae ohhaih vangpuinawk to phraek pae boih.
Tanī laikā Jozuas nāca un izsakņoja Enaķiešus no tiem kalniem, no Hebronas, no Debiras, no Ānabas, no visiem Jūda kalniem un no visiem Israēla kalniem, un Jozuas tos izdeldēja ar viņu pilsētām.
22 Israel prae thungah kaom Anak kami maeto doeh pathlung ai; Gaza, Gath hoi Ashdod vangpui ah khue ni kanghmat kami to oh.
Neviens no Enaķiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, tik vien Gazā, Gatā un Ašdodā tie atlika.
23 To pongah Joshua mah, Angraeng mah Mosi khaeah paek ih lok baktih toengah, prae to a lak boih; to praenawk to Israel acaeng kaminawk boih hanah qawk ah toepsak; to pacoengah loe prae thungah misatukhaih om ai boeh.
Tā Jozuas uzņēma visu to zemi, tā kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, un Jozuas to Israēlim nodeva par iemantojamu tiesu, to dalīdams pēc viņu ciltīm, un zemei tika miers no karošanas.
