Job 42
1 To naah Job mah Angraeng khaeah,
Tad Ījabs Tam Kungam atbildēja un sacīja:
2 hmuennawk boih na sak thaih, tito ka panoek; hmuen sak han nam sakhaih mi mah doeh pakaa thai ai, tito ka panoek.
Es atzīstu, ka Tu visu iespēji, un nekāds padoms Tev nav neizdarāms.
3 Panoekhaih tawn ai ah ka thuih ih lok anghmasak kami loe mi aa? tiah lok nang dueng; kai loe ka panoek ai ih loknawk, ka panoek ai ih hmuennawk hoi paroeai dawnrai koi hmuennawk to ka thuih moeng boeh.
Kas tas tāds, kas Dieva padomu neprātīgi aptumšo? Tā tad es esmu runājis, ko nesapratu, man visai brīnišķas lietas, ko nezināju.
4 Nang mah, Tahngai ah, lok kang thuih han; kang dueng ih lok to na pathim ah, tiah nang naa.
Klausi jel, un es runāšu, es tev vaicāšu, un Tu mani pamāci.
5 Na thuih ih lok to ka naa mah thaih boeh, vaihi ka mik mah nang to hnuk boeh.
Ausīm es no Tevis biju dzirdējis, bet nu mana acs Tevi redzējusi.
6 To pongah kaimah hoi kaimah hae panuet moe, dawnpakhuemhaih amtuengsak hanah, maiphu hoi vaipoep nuiah kang hnut boeh, tiah a naa.
Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos. -
7 Angraeng mah Job khaeah hae loknawk thuih pacoengah, Angraeng mah Teman acaeng Eliphaz khaeah, Nang hoi nam pui hnik nuiah palung ka phui; ka tamna Job mah thuih ih lok baktiah, loktang ah kaom kai kawng to na thui hoi ai.
Un notikās, kad Tas Kungs šos vārdus uz Ījabu bija runājis, tad Tas Kungs sacīja uz Elifasu no Temanas: manas dusmas ir iedegušās pret tevi un pret taviem diviem draugiem, jo jūs neesat pareizi runājuši par mani, kā Mans kalps Ījabs.
8 To pongah vaihi maitaw tae sarihto hoi tuu tae sarihto lak pacoengah, ka tamna Job khaeah caeh oh loe, nangmacae hanah hmai angbawnhaih to sah oh; ka tamna Job mah nangcae han lawk na thui pae tih; anih lawkthuihaih to ka talawk pae han; toe ka tamna Job mah thuih ih lok baktiah, loktang ah kaom kai kawng to na thui hoi ai pongah, nam thu o haih atho to kang pathok han, tiah a naa.
Tādēļ ņemat sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejat pie Mana kalpa Ījaba un upurējiet dedzināmos upurus priekš sevis, un lai Mans kalps Ījabs par jums lūdz; jo viņu Es uzlūkošu, ka Es jums nedaru pēc jūsu ģeķības; jo jūs neesat pareizi par Mani runājuši, kā Mans kalps Ījabs.
9 To pongah, Teman acaeng Eliphaz, Shuh acaeng Bildad hoi Namaath acaeng Zophar cae loe caeh o moe, Angraeng mah thuih ih lok baktih toengah a sak o; to naah Angraeng mah Job lawkthuihaih to tahngaih pae.
Tā Elifas no Temanas un Bildads no Šuhas un Cofars no Naēmas nogāja un darīja, kā Tas Kungs uz tiem bija sacījis, un Tas Kungs uzlūkoja Ījabu.
10 Job mah ampuinawk han lawkthuih pae pacoengah, Angraeng mah canghniah tawnh ih hmuen pongah alet hnetto kamtlai ah angraenghaih to paek let.
Un Tas Kungs novērsa Ījaba cietumu, kad viņš par saviem draugiem lūdza; un Tas Kungs atdeva Ījabam visu otrtik kā tam bijis.
11 To pacoengah angmah ih nawkamyanawk, a tanunawk, ampui kangzongnawk anih khaeah angzoh o moe, a im ah anih hoi nawnto buhcaakhaih to a sak o; Angraeng mah anih nuiah phaksak ih raihaih pongah nihcae mah anih to palungset o haih moe, pathloep o; nihcae boih mah sum kanglung phoisa hoi sui bantuek maeto anih hanah paqum pae o.
Un visi viņa brāļi un visas viņa māsas un visi, kas viņu iepriekš bija pazinuši, nāca pie viņa un ēda maizi ar to viņa namā, un žēloja viņu un iepriecināja viņu par visu nelaimi, ko Tas Kungs tam bija uzlicis. Un tie viņam deva ikkatrs vienu kesitu naudas un ikkatrs vienu zelta pieres rotu.
12 Hnukkhuem ah loe Angraeng mah Job hanah hmaloe ih pongah kamtlai ah tahamhoihaih to paek pongah, tuu sang hatlai palito, kaengkuu hrang sang tarukto, laikok atok thaih maitaw tae sangto hoi laa hrang sangto a tawnh.
Un Tas Kungs svētīja Ījabu beidzot vairāk nekā papriekš, ka tam bija četrpadsmit tūkstoš avis un seštūkstoš kamieļi un tūkstoš jūgi vēršu un tūkstoš ēzeļu mātes.
13 Anih mah capa sarihto hoi canu thumto sak let.
Viņam arī dzima septiņi dēli un trīs meitas.
14 Canu kacoeh loe Jemima, hnetto haih loe Kezia, thumto haih loe Keren-Happuh, tiah ahmin phui.
Un viņš nosauca tās pirmās vārdu Jemimu un tās otras vārdu Ķeciju un tās trešās vārdu Ķerenapuku.
15 Prae thung boih ah Job canu baktih kranghoih nongpata mi doeh om ai; nihcae ih ampa Job loe a canunawk hanah, nihcae ih thangqoi nongpanawk hoi kangvan ah qawk to pazet pae.
Un visā tai zemē tik skaistas sievas neatrada kā Ījaba meitas. Un viņu tēvs tām deva mantību starp viņu brāļiem.
16 To pacoengah Job loe saning cumvai, quipalito hing; a caanawk hnuk pacoengah, a caanawk ih caa patoeng, adung pali karoek to hnuk vop.
Un Ījabs dzīvoja pēc tam simts četrdesmit gadus un redzēja bērnus un bērnu bērnus līdz ceturtam augumam.
17 Job loe saning akoep moe, mitong naah duek.
Un Ījabs nomira vecs un labi padzīvojis.
