Jeremiah 50
1 Babylon hoi Khaldian kaminawk misa haih lok kawng pongah tahmaa Jeremiah khaeah angzo Angraeng ih lok loe,
Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs runājis pret Bābeli, pret Kaldeju zemi, caur pravieti Jeremiju.
2 prae kaminawk boih khaeah thui oh, tahmaih ai ah kahni to payang oh loe, kami boih panoek o sak ah; Babylon to lak o boeh, Bel sithaw loe azat paw boeh; Merodak sithaw doeh angkhaeh lawt boeh; anih ih krangnawk loe azat paw o boeh moe, koih o boih boeh.
Sludinājiet starp tautām un izsauciet to un izceļat karogu, izsauciet un neapslēpiet to, sakāt: Bābele uzņemta, Bels stāv kaunā, Merodaks satriekts, viņu dievekļi apkaunoti, viņu elkudievi satriekti.
3 Anih misatuk hanah aluek bang ih prae maeto angzo ueloe, prae to amrosak tih, to prae thungah mi doeh om mak ai; kami hoi moi loe to ahmuen hoiah cawn o boih tih.
Jo pret viņu nāk tauta no ziemeļa puses; tā viņas zemi darīs par tuksnesi bez iedzīvotāja; tā cilvēki kā lopi bēguši, aizgājuši projām.
4 To na ni hoi to atue thuem ah, Israel caanawk loe Judah caanawk hoi nawnto angzo o tih; mikkhraetui krakhaih hoiah caeh o ueloe, angmacae ih Angraeng Sithaw to pakrong o tih.
Tanīs dienās un tanī laikā, saka Tas Kungs, Israēla bērni līdz ar Jūda bērniem nāks; tie ies raudādami vienā raudāšanā un meklēs To Kungu, savu Dievu.
5 Zion bangah anghae o ueloe, caehhaih loklam to dueng o tih, nihcae mah, Angzo oh, pahnet thai ai lokmaihaih hoiah Angraeng khaeah anghnai o si, tiah thui o tih boeh.
Tie vaicās pēc Ciānas, viņu vaigi (griezīsies) šurp pa to ceļu. Nāciet, pieķersimies Tam Kungam mūžīgā derībā, kas netaps aizmirsta.
6 Kai kaminawk loe anghmaa tuu baktiah oh o; angmacae tuutoep kaminawk mah loklam anghmang o haih pongah, mae nuiah loklam anghmang o boeh; nihcae loe mae hoi maesom bangah amhet o, angmacae anghakhaih ahmuen to anghmang o ving boeh.
Mani ļaudis bija pazudušas avis, viņu gani tās bija pievīluši, tie tās bija maldinājuši kalnos, ka gāja no kalniem uz pakalniem, aizmirsa savus laidarus.
7 Nihcae hnu kaminawk mah nihcae to hum o; nihcae ih misanawk mah, Nihcae loe angmacae ampanawk mah oep o ih Angraeng, nihcae toenghaih Angraeng nuiah zaehaih sak o pongah, kaicae mah sak ih hmuen loe zaehaih ah om ai, tiah a thuih o.
Visi, kas tos atrada, tos aprija, un viņu pretinieki sacīja: mēs nebūsim noziedzīgi, jo tie ir grēkojuši pret To Kungu, pret to taisnības dzīvokli un viņu tēvu patvērumu, pret To Kungu.
8 Babylon hoiah cawn oh; Khaldian prae thung hoiah tacawt oh; tuunawk hmaa ah kacaeh maeh tae baktiah om oh.
Bēdziet no Bābeles un ejat ārā no Kaldeju zemes un esiet tie auni ganāmā pulka priekšā.
9 Khenah, kalen parai aluek bang ih prae kaminawk to ka pahruek moe, Babylon vangpui ah ka hoih han; nihcae mah Babylon tuk hanah amkhueng o ueloe, naeh o tih; nihcae ih kalii loe thacak misatuh kami ih kalii baktiah, kah koehhaih ahmuen to cop ai ah om mak ai.
Jo redzi, Es celšu lielu tautu pulku no ziemeļa zemes un to vedīšu pret Bābeli; tie pret viņu nostāsies, un tad viņa taps uzņemta. Viņu bultas būs kā no krietna karavīra, neviena neatgriezīsies tukša.
10 Khaldian loe to tiah amro tih; anih ih hmuenmae lomh kaminawk loe zok amhah o tih, tiah Angraeng mah thuih.
Un Kaldeju zeme būs par laupījumu; visi, kas to aplaupa, pieēdīsies, saka Tas Kungs.
11 Aw kai ih qawk lomh kami nangcae loe na kawnh o moe, palung nang hoe o; cang atii maitaw tala baktiah na thawk o hruk moe, maitaw taenawk baktiah nam buu o;
Jo priecājaties tik vien un lecat no prieka, jūs Manas mantības postītāji; lecat tik vien kā tele uz metiena un zviedzat kā ērzeļi.
12 to pongah nam no loe anghmang kathok ah khosah tih, nang tapenkung loe azat paw tih; khenah, prae thung boih ah kathoeng koek prae to praezaek, prae karoem hoi prae kangqo ah om tih.
Jūsu māte taps ļoti apkaunota, kas jūs dzemdējusi, tā nosarks; redzi, pagānu gals ir tuksnesis, sausums un posts.
13 Angraeng palunghui pongah mi doeh a thungah om mak ai, angqai krang ah om tih boeh; Babylon taengah caeh kaminawk boih dawnrai o ueloe, anih patangkhanghaih to pahnui o thui tih.
Aiz Tā Kunga dusmības tur nedzīvos, bet tā būs pavisam tuksnesis; visi, kas Bābelei ies garām, brīnīsies un svilpos par viņas mokām.
14 Babylon taeng boih ih misatukhaih ahmuen to la oh; anih loe Angraeg nuiah zaehaih sak pongah, kalii takoih kaminawk, paquem ai ah anih to kalii hoiah kaat oh!
Taisāties pret Bābeli visapkārt, visi, kas stopu velk, šaujiet uz to, netaupiet bultas, jo tā grēkojusi pret To Kungu.
15 Anih taeng boih ah hang oh; anih loe ban payangh boeh; anih angdoethaih ahmuen hoi sipaenawk doeh amtim boeh; hae loe Angraeng lu lakhaih ah oh pongah, a nuiah lu la oh; anih mah sak ih hmuen baktih toengah a nuiah sah pae oh.
Ceļat visapkārt kara troksni pret to! Tā padevusies, viņas pamati gruvuši, viņas mūri noārdīti. Jo tā ir Tā Kunga atriebšana; atriebjaties pret viņu, tā kā viņa darījusi, tā dariet viņai.
16 Babylon ah cang aah tue phak naah cangti haeh kami hoi cakra sin kami to anghmat o sak hmah; pacaekthlaek thaih kami ih sumsen to zit pongah, kami boih angmah ih kaminawk khaeah amlaem o ueloe, angmah prae ah cawn o boih tih.
Izdeldat no Bābeles tā sējēju, kā to, kas sirpi ņem rokā pļaujamā laikā! No tā briesmīgā zobena ikviens griezīsies pie savas tautas un ikviens bēgs uz savu zemi.
17 Israel loe anghaeh phang tuu ah ni oh; kaipuinawk mah anih to haek ving boeh; Assyria siangpahrang mah anih to caak hmaloe; hnukkhuem koekah Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar mah anih ih ahuhnawk to khaeh pae boih.
Israēls ir noklīdusi avs, ko lauvas trenkājušas. Tas pirmais, kas viņu ēdis, bija Asīrijas ķēniņš, un nu pēdīgi Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, satriecis viņa kaulus.
18 To pongah misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah, Khenah, Assyria siangpahrang ka thuitaek baktih toengah, Babylon siangpahrang hoi anih ih prae to ka thuitaek han, tiah thuih.
Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, tā kā esmu piemeklējis Asīrijas ķēniņu,
19 Toe Israel to angmah ohhaih ahmuen ah ka caeh haih let han, Karmel hoi Bashan ah anih to ka pacah han, Ephraim hoi Gilead mae nuiah anih hinghaih zok to amhah tih.
Un vedīšu Israēli atpakaļ viņa dzīvoklī, un tas ganīsies pa Karmeli un Basanu, un viņa dvēsele taps pieēdināta pa Efraīma un Gileāda kalniem.
20 To na ni hoi atue ah loe, Israel zaehaih to pakrong tih, toe maeto doeh hnu mak ai; Judah zaehaihnawk doeh pakrong tih, toe hnu mak ai; ka pathlung ih kaminawk ni ka tahmen han.
Tanīs dienās un tanī laikā, saka Tas Kungs, Israēla noziegums taps meklēts, bet vairs nebūs, un Jūda grēki, bet tie netaps atrasti, jo Es tiem piedošu, ko Es atlicināšu.
21 Merathaim prae hoi Pekod ah kaom kaminawk tuk hanah caeh oh; nihcae to hum oh loe tamit oh, tiah Angraeng mah thuih, kang thuih ih lok baktih toengah sah oh.
Celies pret to divkārtīgo dumpotāju zemi un pret tiem iedzīvotājiem, kas taps piemeklēti; posti un deldē viņiem pakaļ dzīdamies, saka Tas Kungs, un dari, tā kā Es tev esmu pavēlējis.
22 Misatukhaih lok hoi amrohaih lok loe prae thungah oh.
Kara troksnis tai zemē un liels posts!
23 Long boih atumhaih caki loe kawbangmaw koih ving moe, Babylon loe kawbangmaw prae kaminawk salakah angqai krang ah oh ving!
Kā visas pasaules veseris salauzts un satriekts! Kā Bābele palikusi par posta vietu starp tautām!
24 Aw Babylon, nang hanah thaang kang patung pae, nang loe panoek ai ah na man boeh; Angraeng ih lok to na aek pongah, nang to ang hnuk moe, ang naeh boeh.
Es tev esmu licis valgus, un tu nezinot esi savaldzināta, Bābele; tu esi atrasta un sagrābta, tādēļ ka tu Tam Kungam esi turējusies pretī.
25 Angraeng loe maiphaw suekhaih ahmuen to paongh moe, palung a phuihaih maiphawnawk to a sinh; hae tok loe Khaldian kaminawk ih prae thungah misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw mah sak ih tok ah oh.
Tas Kungs Savu mantas namu atdarījis un Savas dusmības rīkus ņēmis ārā, jo Tam Kungam, Tam Kungam Cebaot, ir darbs Kaldeju zemē.
26 Kangthla parai ahmuen hoiah anih tuk hanah angzo oh loe, anih ih hmuenmae suekhaih imnawk to paong oh; anih to kamro hmuen angpop baktiah tapop oh loe, hnukkhuem ah paro oh; maeto doeh tahmat o hmah nasoe.
Nāciet šurp pret viņu no pasaules gala, atdariet viņas klētis, sametiet to kā labību kaudzēs, un izdeldiet to, ka no tās nekas neatliek.
27 Anih ih maitaw taenawk to bop o boih ah; nihcae loe bohhaih ahmuen ah caeh o tathuk nasoe; nihcae loe khosak bing o! Nihcae thuitaekhaih ni hoi atue loe phak boeh.
Nokaujiet visus viņas vēršus, lai tie iet pie kaušanas. Ak vai, par tiem! Jo viņu diena ir nākusi, viņu piemeklēšanas laiks.
28 Kaicae Angraeng Sithaw lu lakhaih hoi anih ih tempul lu lakhaih loe Babylon prae thung hoi kaloih, kacawn kaminawk mah Zion ah taphong o boeh.
Klau! Bēgļi un izsprukušie no Bābeles zemes, lai pasludina Ciānā Tā Kunga, mūsu Dieva, atriebšanu, to atriebšanu Viņa nama dēļ.
29 Babylon kah hanah kalii kaat thaih kaminawk to kawk cuu ah; anih to takui o khoep ah, maeto doeh pathlung o hmah; anih mah Israel Ciimcai Kami, Angraeng to amoek thuih pongah, a sak ih hmuen baktiah pathok oh; a sak ih hmuennawk boih baktiah a nuiah sah pae o toeng ah.
Sasauciet pret Bābeli strēlniekus; visi, kas stopu velkat, apmetaties ap viņu, ka neviens neizsprūk, atmaksājiet viņai pēc viņas darba, dariet viņai, tā kā viņa darījusi. Jo tā ir lepojusies pret To Kungu, to Svēto iekš Israēla.
30 To pongah thendoengnawk loe loklam ah amtim o tih, to na niah loe Babylon misatuh kaminawk to sung o tih, tiah Angraeng mah thuih.
Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi viņas karavīri tai dienā taps izdeldēti, saka Tas Kungs.
31 Aw amoek kami nang, khenah, nang to kang tuk han boeh, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw mah thuih; nang kang thuitaekhaih ni hoi atue loe phak boeh.
Redzi, Es ceļos pret tevi, tu lepnā, saka Tas Kungs, Tas Kungs Cebaot: jo tava diena ir nākusi, tavas piemeklēšanas laiks.
32 Amoek kami loe amthaek ueloe, amtim tih, mi mah doeh pathawk mak ai; anih ih vangpuinawk to hmai hoiah ka thlaek pae han, a taengah kaom kaminawk boih hmai mah kang tih.
Tad tā lepnā klups un kritīs, un nebūs, kas viņu uzcels, jo Es iededzināšu uguni viņas pilsētās; tas visu norīs visapkārt.
33 Misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw mah, Israel hoi Judah loe pacaekthlaek ih kami ah oh o; naeh kaminawk mah nihcae to misong ah suek o, prawt han koeh o ai, tiah thuih.
Tā saka Tas Kungs Cebaot: Israēla bērni līdz ar Jūda bērniem ir nospaidīti, un visi, kas tos cietumā likuši, viņus tura stipri un liedzās viņus atlaist.
34 Toe nihcae krangkung loe thacak; anih loe misatuh kaminawk ih Angraeng, tiah ahmin oh; nihcae to Angraeng mah angsak haih tih, nihcae han prae monghaih to paek ueloe, monghaih om ai hmuen to Babylon ah sin pae lat tih.
Bet viņu Pestītājs ir stiprs, Kungs Cebaot ir viņa vārds, viņš tiesādams tiesās viņu lietu, ka šo zemi dara dusam, bet Bābeles iedzīvotājus drebam.
35 Sumsen loe Khaldian kaminawk, Babylon ah kaom kaminawk, anih ih angraengnawk, anih ih palungha kaminawk nuiah oh boeh, tiah Angraeng mah thuih.
Zobens nāks pār Kaldejiem, saka Tas Kungs, un pār Bābeles iedzīvotājiem, un pār viņas lielkungiem un pār viņas gudriem.
36 Lok amlai kaminawk nuiah sumsen phak naah, nihcae loe amthu o tih; thacak misatuh kaminawk nuiah sumsen phak naah, nihcae palung boeng o tih.
Zobens nāks pār viņas zīlniekiem, ka tie top par ģeķiem, zobens pār viņas vareniem, ka tie baiļojās.
37 Sumsen loe hrangnawk, hrang lakoknawk hoi anih khaeah kaom congca kaminawk nuiah pha tih; nihcae loe nongpatanawk baktiah om o tih; hmuenmae suekhaih ahmuen ah sumsen phak naah, misanawk mah hmuenmae to lomh o boih tih.
Zobens pār viņas zirgiem un pār viņas ratiem un pār visu saskrējušo ļaužu pulku, kas ir viņas vidū, ka tie paliek par bābām; zobens pār viņas mantām, ka tās top laupītas.
38 Vangpui thungah tui kanghaih oh pongah, tuinawk loe kang o boih tih; to prae loe krangnawk hoiah koi, prae kaminawk loe a sak o ih krangnawk to oep o lat.
Kaltētājs nāks pār viņas ūdeņiem, ka tie izsīkst; jo tā ir elkdievīga zeme un trako ar saviem dievekļiem.
39 To ahmuen ah praezaek ih moisannawk, tasuinawk hoi bukbuhnawk ni om o tih; mi doeh to ahmuen ah om mak ai; adung maeto pacoeng maeto khoek to kami mah om haih mak ai boeh.
Tāpēc tur mitīs tuksneša zvēri un kaucēji, ir jauni strausi tur dzīvos, un tā vairs netaps apdzīvota ne mūžam, un tur iedzīvotāju nebūs līdz radu radiem.
40 Sithaw mah Sodom hoi Gomorrah, a taeng ih vangpuinawk vah phaeng baktiah om tih, tiah Angraeng mah thuih; to pongah mi doeh to ah om mak ai, kawbaktih kami doeh a thungah om mak ai.
Tā kā Dievs apgāzis Sodomu un Gomoru un viņu kaimiņus, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos nedz cilvēku bērns tur mitīs.
41 Khenah, kami acaeng maeto aluek bang hoiah angzo tih, long boenghaih hoiah thacak acaeng hoi siangpahrangnawk angthawk o tih.
Redzi, tauta nāk no ziemeļa puses, liela tauta, un daudz ķēniņi cēlās no pasaules galiem.
42 Nihcae loe kalii hoi tayae to sinh o; hmawsaeng o parai, tahmenhaih tawn o mak ai; nihcae loe hrang nuiah angthueng o tih, nihcae ih lok loe tuipui tuen baktiah tuen tih; Aw Babylon canu, kami boih misatuh kami baktiah amthoep o ueloe, nang tuk hanah angzo o tih.
Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir bargi un nebūs žēlīgi, viņu balss kauks kā jūra, un tie jās uz zirgiem apbruņoti kā karavīri pret tevi, Bābeles meita!
43 Babylon siangpahrang mah nihcae ih tamthang to thaih naah, a ban thazok pae sut; nongpata ca tapen nathuem ih kana baktiah, kanung parai nathaih mah anih to patawnh caeng boeh.
Bābeles ķēniņš dzird viņu baumu, un viņa rokas nogurst, bailes viņu sagrābj, sāpes kā sievu, kas dzemdē.
44 Khenah, anih loe Jordan taw hoi phroh saihaih ahmuen ah angzo tahang kaipui baktiah angzo tih; toe nihcae loe Babylon prae thung hoiah ka cawnsak ving han; anih nuiah suek han ka qoih ih kami loe mi aa? Kai hoi anghmong mi maw kaom? Mi maw Kai han atue khaek thaih? Ka hmaa ah angdoe thai koi tuutoep kami mi maw kaom? tiah a thuih.
Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas ir izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
45 To pongah Babylon tuk hanah Angraeng mah thuih ih lok, anih amsakhaihnawk, Khaldian kaminawk ih prae tuk han pacaenghaih to tahngai oh; misa mah thacak ai tuunawk to lomh pae ving ueloe, nihcae ohhaih ahmuen doeh amrosak tangtang tih.
Tāpēc klausāt Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Bābeli, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Kaldeju zemi. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
46 Babylon vangpui tukhaih lok pongah long to anghuen ueloe, qahhaih lok loe prae kaminawk boih khaeah amthang tih.
Un zeme trīcēs no trokšņa, ka Bābele uzņemta, un brēkšana būs dzirdama starp tautām.
