Jeremiah 44
1 Izip prae, Mikdol, Tahpanhes, Noph hoi Pathros ah kaom Judah kaminawk boih kawng pongah Jeremiah khaeah lok angzoh;
Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju pret visiem Jūdiem, kas Ēģiptes zemē dzīvoja, kas Migdolā dzīvoja un Takvanesā un Novā un Patros zemē, sacīdams:
2 misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah, Jerusalem hoi Judah vangpuinawk boih nuiah ka phaksak ih amrohaih to na hnuk o boih boeh; to ahmuennawk loe vaihni ah pong sut boeh, mi mah doeh om o haih ai boeh,
Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: jūs esat redzējuši visu ļaunumu, ko Es esmu vedis pār Jeruzālemi un pār visām Jūda pilsētām, un redzi, tā ir šodien posta vieta bez iedzīvotāja,
3 Judah kaminawk, nangcae hoi nam panawk loe panoek ai ih kalah sithawnawk ih tok to sak pae o moe, hmuihoih thlaek hanah a caeh o, a sak o ih kahoih ai hmuennawk hoiah Kai palung ang phui o sak.
Viņu bezdievības dēļ ko tie darījuši, Mani kaitinādami, kad tie gāja kvēpināt un kalpot citiem dieviem, ko tie nepazina, ne paši, ne jūs, ne jūsu tēvi.
4 Khawnthaw ah kang thawk moe, nangcae boih khaeah ka tamna tahmaanawk to kang patoeh, nihcae mah Aw ka hnukma ih hae panuet thok hmuen hae sah o hmah! tiah ang thuih o.
Un Es pie jums vienmēr esmu sūtījis vienā sūtīšanā visus Savus kalpus, tos praviešus, un sacījis: nedariet jel šo negantību, ko Es ienīstu.
5 Toe nihcae mah tahngai o ai, a sak o ih kasae hmuen amlaem taak hanah, naa doeh patueng o ai, kalah sithawnawk khaeah hmuihoih thlaekhaih doeh toengh o ai.
Bet tie nav klausījuši, nedz savas ausis griezuši, ka atgrieztos no savas bezdievības, nekvēpināt citiem dieviem.
6 To pongah palung ka phuihaih to ka kraih thuih, Judah vangpuinawk hoi Jerusalem loklamnawk to kangh moe, vaihni ah na hnuk o ih kaom hmuen baktiah amro pacoengah pong sut boeh, tiah thuih.
Tāpēc Mana bardzība un Mana dusmība izgāzusies un degusi Jūda pilsētās un Jeruzālemes ielās, tā ka tās palikušas par tuksnesi un posta vietu, tā kā tas šodien ir.
7 To pongah misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah, Tipongah nangcae khue ai, Judah kaminawk thung ih nongpa hoi nongpata, nawkta hoi tahnu nae li nawktanawk khoek to anghmat ai ah tamit boih moe, nangmacae hinghaih amro hanah kalen parai sethaih to na sak o loe?
Un nu, tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: Kāpēc jūs darāt tādu lielu ļaunumu pret savām dvēselēm, ka top izdeldēti jūsu starpā vīrs un sieva, bērns un zīdāmais no Jūda vidus, un nekā no jums neatliek,
8 Egypt prae ah ban hoi na sak o ih hmuen, kalah sithawnawk khaeah hmuihoih thlaek hoiah kai palung nang phui o sak. Nangmacae hoi nangmacae nang hum o moe, long nui ih kaminawk boih salakah padaeng ih kami, kasaethuih ih kami ah na oh o.
Mani kaitinādami ar savu roku darbiem un kvēpinādami citiem dieviem Ēģiptes zemē, kurp jūs esat gājuši, tur piemājot, lai paši sev sataisāt izdeldēšanu un topat par lāstu un apsmieklu starp visām zemes tautām?
9 Judah prae hoi Jerusalem ih loklamnawk ah, nam panawk, Judah siangpahrangnawk, siangpahrang zunawk mah sak o ih sethaih, nangmacae hoi na zunawk mah sak o ih sethaihnawk na pahnet o boeh maw?
Vai esiet aizmirsuši savu tēvu bezdievību un Jūda ķēniņu bezdievību un viņu sievu bezdievību un savu bezdievību un savu sievu bezdievību, ko tie darījuši Jūda zemē un Jeruzālemes ielās?
10 Nihcae loe vaihni ni khoek to poeknaem o ai vop, zithaih doeh tawn o ai, nangcae hoi nam panawk hmaa ah ka suek ih ka paek ih lok hoi ka patuk ih loknawk doeh pazui o ai.
Un tomēr tie līdz šai dienai vēl nav sagrauzti un nebīstas nedz staigā Manā bauslībā un Manos likumos, ko Es esmu licis priekšā jums un jūsu tēviem.
11 To pongah misatuh Angraeng, Israel Sithaw mah, khenah, nangcae nuiah amrohaih ka phaksak moe, Judah kaminawk tamit boih hanah mikhmai ka paqoi han.
Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es griezīšu Savu vaigu uz jums par ļaunumu un izdeldēšu visu Jūdu.
12 Izip prae ah caeh moe, khosak hanah mikhmai paqoi kaminawk loe Izip prae ah anghmaa angtaa o boih tih; nihcae to sumsen hoi khokhahaih mah paduek tih; kathoeng koek hoi kalen koek khoek to, sumsen hoi khokhahaih mah paduek tih; padaenghaih, dawnraihaih, tangoenghaih hoi kasae thuih ih kami ah om o tih. Toe kanghmat Judah kaminawk loe kai mah ka lak han.
Un Es ņemšu Jūda atlikušos, kas savu vaigu griezuši, iet uz Ēģiptes zemi, tur piemājot, un tie visi dabūs galu Ēģiptes zemē, tie kritīs caur zobenu, caur badu tiem būs gals, gan maziem gan lieliem, caur zobenu un caur badu tie mirs un būs par lāstu un briesmām un par apsmieklu un kaunu.
13 Jerusalem loe sumsen, khokhahaih, kasae nathaih hoiah ka thuitaek baktih toengah, Izip prae ah kaom kaminawk to ka thuitaek han;
Es arī tos piemeklēšu, kas dzīvo Ēģiptes zemē, tā kā es Jeruzālemi esmu piemeklējis ar zobenu, ar badu un ar mēri.
14 to pongah Izip ah khosak han kacaeh, kanghmat Judah kaminawk loe Judah prae ah amlaem o let moe, khosak han koeh o cadoeh, maeto doeh loih o mak ai, mi doeh anghmat mak ai; loih kaminawk khue ai ah loe mi doeh amlaem o mak tih, tiah thuih.
Un neviens neizbēgs un neizspruks no Jūda atlikušiem, kas nākuši uz Ēģiptes zemi, tur piemājot, lai varētu atgriezties uz Jūda zemi, uz kurieni viņu dvēsele ilgojās atpakaļ griezties un tur dzīvot; jo tie negriezīsies atpakaļ, bez tiem vien, kas izbēg.
15 Nihcae zunawk loe kalah sithawnawk khaeah hmuihoih thlaek o, tiah panoek nongpanawk boih, a taengah angdoe nongpatanawk boih, pop parai kaminawk, Izip prae ah kaom kaminawk boih, Pathros ah kaom kaminawk boih mah Jeremiah khaeah,
Tad visi vīri, kas zināja savas sievas citiem dieviem kvēpinām, un visas sievas, kas tur stāvēja lielā pulkā, līdz ar visiem ļaudīm, kas dzīvoja Ēģiptes zemē iekš Patros atbildēja Jeremijam un sacīja:
16 Angraeng hmin hoi kaicae khaeah nang thuih ih lok to ka tahngai o mak ai!
Uz to vārdu, ko tu mums esi sacījis Tā Kunga Vārdā, mēs tev negribam klausīt,
17 kaimacae, kam panawk, siangpahrangnawk hoi angraengnawk mah, Judah vangpui hoi Jerusalem loklamnawk ah sak o zong ih hmuen baktih toengah, van siangpahrang zu khaeah, hmuihoih to thlaek moe, tui angbawnhaih sak hanah, kaimacae pakha hoi tacawt baktih toengah ka sak o halat han boeh; kaicae loe caaknaek ka tawnh o mangh moe, nathaih om ai ah, khosak ka hoih o, tiah a naa o.
Bet mēs darīsim pēc visiem vārdiem, kas no mūsu mutes nākuši, un kvēpināsim debess ķēniņienei un upurēsim viņai dzeramus upurus, tā kā mēs esam darījuši paši un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un mūsu lielkungi pa Jūda pilsētām un Jeruzālemes ielām; tad mums bija maizes papilnam un mēs bijām līksmi un neredzējām ļauna.
18 Toe van siangpahrang zu khaeah, hmuihoih thlaekhaih, tui angbawnhaih sah ai ah ka oh o naah loe, tih hmuen doeh ka tawn o ai, sumsen, khokhahaih hoiah ni kam ro o, tiah a naa o.
Bet no tā brīža, ka esam mitējušies kvēpināt debess ķēniņienei un viņai upurēt dzeramus upurus, tad mums ir bijis visāds trūkums, un mēs ejam bojā caur zobenu un caur badu.
19 Nongpatanawk mah, Van siangpahrang zu khaeah hmuihoih ka thlaek o, tui angbawnhaih ka sak o pacoengah, anih to ka bok o: to tiah anih khaeah ka sak o ih tui angbawnhaih hoi takaw kae sakhaih to ka savanawk panoek ai ah ni ka sak o, tito na poek o maw? tiah a naa o.
Un kad mēs tai debess ķēniņienei kvēpinām un viņai upurējam dzeramus upurus, vai tad mēs bez savu vīru ziņas tai taisām raušus, to tēlodami, un tai upurējam dzeramus upurus?
20 To naah Jeremiah mah, Nongpanawk, nongpatanawk hoi kaminawk boih, anih ih lok pathim kaminawk boih khaeah,
Tad Jeremija runāja uz visiem ļaudīm, uz vīriem un uz sievām un uz visiem ļaudīm, kas viņam to vārdu bija atbildējuši, un sacīja:
21 Judah vangpui hoi Jerusalem loklamnawk ah nangcae hoi nam panawk, nangcae ih siangpahrangnawk, nangcae ih angraengnawk hoi prae kaminawk mah na thlaek o ih hmuihoih to Angraeng mah panoek ai, poek doeh poek mak ai, tiah na poek o maw?
Vai Tas Kungs nav pieminējis un pie sirds ņēmis to kvēpināšanu, ko jūs esat kvēpinājuši pa Jūda pilsētām un Jeruzālemes ielām, jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un jūsu lielkungi un tās zemes ļaudis?
22 Na sak o ih kasae hmuennawk, panuet thok hmuennawk to Angraeng mah pauep thai ai boeh; vaihni ah kaom hmuen baktih toengah, na prae thungah kami om ai boeh, angqai krang boeh moe, dawnrai koi kaom ahmuen hoi tangoeng ih ahmuen ah oh boeh.
Un Tas Kungs vairs nevarēja paciest to bezdievību, ko jūs darījāt un to negantību, ko jūs darījāt. Tādēļ jūsu zeme ir tapusi par postu un par briesmām un par lāstu, ka neviens tur nedzīvo, kā tas šodien ir.
23 Hmuihoih na thlaek o, Angraeng nuiah na zae o, Angraeng ih lok to na tahngai o ai, ang paek o ih kaalok, ang patuk o ih lok hoi a thuih ih loknawk to na pazui o ai pongah, vaihni ah na hnuk o ih hmuen baktih toengah, hae sethaih loe nangcae nuiah phak boeh, tiah a naa.
Tāpēc ka jūs esat kvēpinājuši un pret To Kungu grēkojuši un neesat klausījuši Tā Kunga balsij nedz staigājuši viņa bauslībā un viņa likumos un viņa liecībās, tādēļ jums šis ļaunums noticis, kā tas šodien ir.
24 Jeremiah mah kaminawk boih hoi nongpatanawk boih khaeah, Izip prae ah kaom Judah kaminawk boih, Angraeng ih lok hae tahngai oh.
Un Jeremija sacīja uz visiem ļaudīm un uz visām sievām: klausiet Tā Kunga vārdu, jūs visi no Jūda cilts, kas esat Ēģiptes zemē.
25 Misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah, Nangmacae hoi na zunawk mah, van siangpahrang zu khaeah, hmuihoih to thlaek o moe, anih khaeah tui angbawnhaih ka sak o han, tiah thuih ih lok ka pazui o han, tiah pakha hoi na thuih o baktih toengah, ban hoi na koep o sak boeh; na thuih o ih lok to akoep o sak ah loe, na thuih o ih lok baktih toengah sah oh! tiah thuih, tiah a naa.
Tā runā Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, sacīdams: jūs un jūsu sievas ar savu muti esat runājuši un ar savām rokām to darījuši. Jūs esat sacījuši: mēs turēsim savus solījumus, ko esam apsolījuši, kvēpināt debess ķēniņienei un tai upurēt dzeramus upurus. Nu tad turat stipri savus solījumus un dariet, ko esat apsolījuši.
26 To pongah Izip prae ah kaom Judah kaminawk boih, Angraeng ih lok to tahngai oh; khenah, Angraeng mah, Izip prae thung boih ah kaom, Judah kaminawk boih mah, Angraeng Sithaw loe hing, tiah ka hmin to thui o mak ai boeh, tiah kalen parai ka hmin hoiah lokkamhaih to ka sak boeh, tiah thuih, tiah a naa.
Tad nu klausiet Tā Kunga vārdu, jūs visi no Jūda, kas dzīvojat Ēģiptes zemē: redzi, Es zvērēju pie Sava lielā vārda, saka Tas Kungs, ka Mans Vārds no nekāda vīra mutes vairs netaps saukts visā Ēģiptes zemē, kas sacītu: tik tiešām kā Tas Kungs Dievs dzīvo!
27 Khenah, hoihhaih hnuksak han ih na ai ah, sethaih hnuksak han ih ni ka khet han boeh; Izip prae ah kaom Judah kaminawk loe sumsen, khokhahaih hoiah anghma o boih tih.
Redzi, Es būšu nomodā pār tiem uz ļaunu un ne uz labu, un visi vīri no Jūda, kas Ēģiptes zemē, taps izdeldēti ar zobenu un ar badu, tiekams būs pagalam.
28 Izip prae ah sumsen hoi kaloih thoemto kaminawk loe Judah prae ah amlaem o let tih; to naah Izip prae ah khosak hanah kacaeh, kanghmat Judah kaminawk mah, Kai ih lok maw kacak, to tih ai boeh loe nihcae ih lok, tito panoek o tih.
Bet kas izbēgs zobenam, tie griezīsies atpakaļ no Ēģiptes zemes uz Jūda zemi, mazs pulciņš, un tad visi Jūda atlikušie, kas nākuši piemist Ēģiptes zemē, atzīs, kura vārds pastāvēs, vai Mans, vai viņu.
29 Angraeng mah, Hae ahmuen ah nangcae kang thuitaek han, na sak o ih zaehaih pongah kang thuitaek han, tiah ka thuih ih lok loe cak poe, tiah na panoek o tih; hae loe nangcae han angmathaih ah om tih, tiah thuih.
Un tas jums būs par zīmi, saka Tas Kungs, ka Es jūs šai vietā piemeklēšu, lai zināt, ka Mani vārdi piepildīsies pie jums uz ļaunu.
30 Angraeng mah, Khenah, Judah siangpahrang Zedekiah loe anih hinghaih pakrong, a misa, Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar ban ah ka paek baktih toengah, Izip siangpahrang Faro-Hopra doeh anih hinghaih pakrong, a misanawk ban ah ka paek han, tiah thuih.
Tā saka Tas Kungs: redzi, Es nodošu Faraonu Hofru, Ēģiptes ķēniņu, viņa ienaidniekiem rokā, un tiem rokā, kas meklē viņa dvēseli, tā kā Es Cedeķiju, Jūda ķēniņu, esmu devis rokā Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, viņa ienaidniekam, un tiem, kas viņa dvēseli meklēja.
