Jeremiah 36
1 Judah siangpahrang Josiah capa Jehoiakim angraenghaih saning palito naah, Jeremiah khaeah Angraeng ih lok hae tiah angzoh,
Un Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā notika uz Jeremiju šis vārds no Tā Kunga:
2 caqam tangoeng to la ah loe, Josiah angraenghaih saning ah lok kang thuih ni hoi kamtong vaihni ni khoek to Israel prae, Judah prae hoi prae kaminawk boih khaeah ka thuih ih misa ah ohhaih loknawk to tarik boih ah.
Ņem sev grāmatu un raksti tanī visus vārdus, ko Es uz tevi esmu runājis par Israēli un par Jūdu un par visām tautām, kamēr Es uz tevi esmu runājis, no Josijas dienām līdz šai dienai.
3 Nihcae nuiah ka phaksak han, tiah ka thuih ih amrohaih lok to Judah imthung takoh mah thaih naah, a sak o pazae ih hmuenawk to ka tahmen pae thai hanah, a caeh o ih kahoih ai loklam hoiah amlaem o khoe doeh om tih, tiah thuih.
Varbūt ka Jūda nams liks vērā visu to ļaunumu, ko Es tiem domāju darīt, ka ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es piedošu viņu noziegumus un viņu grēkus.
4 To pongah Jeremiah mah, Neriah capa Baruk to kawk moe, Angraeng khae hoi angzo Jeremiah mah thuih ih loknawk boih to, Baruk mah caqam tangoeng pongah tarik pae.
Tad Jeremija aicināja Bāruku, Nerijas dēlu, un Bāruks rakstīja no Jeremijas mutes grāmatā visus Tā Kunga vārdus, ko viņš uz to bija runājis.
5 To pacoengah Jeremiah mah, Baruk khaeah, Toksah kaminawk mah kai ang pakaa o khoep pongah, Angraeng im thungah ka caeh thai mak ai:
Un Jeremija pavēlēja Bārukam un sacīja: es topu aizturēts, ka nevaru iet Tā Kunga namā.
6 to pongah buhzahhaih niah, Angraeng im ah caeh ah loe Angraeng khae hoi kangzo, caqam tangoeng pongah na tarik ih ka thuih ih loknawk to kaminawk khaeah kroek paeh; angmacae vangpui hoi angzo Judah kaminawk boih khaeah doeh kroek paeh.
Tad ej tu un lasi no tās grāmatas, ko tu no manas mutes esi rakstījis, Tā Kunga vārdus priekš to ļaužu ausīm Tā Kunga namā gavēņa dienā, arī priekš visas Jūda cilts ausīm, kas atnāk no savām pilsētām, tev tos būs lasīt.
7 To tih nahaeloe nihcae mah a caeh o haih kahoih ai loklam hoiah amlaem o ueloe, Angraeng khaeah lawkthuih hoiah tahmenhaih hni o khoe doeh om tih; Angraeng palungphuihaih, kanung parai palungphuihaih hoi thuih ih hae kaminawk misa haih lok loe len parai, tiah a naa.
Varbūt ka tie zemē metīsies un pielūgs Tā Kunga priekšā un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa, jo tā dusmība un bardzība ir liela, ko Tas Kungs ir runājis pret šiem ļaudīm.
8 Tahmaa Jeremiah mah thuih ih loknawk boih, Neriah capa Baruk mah sak pae, Angraeng im thungah cabu thung ih Angraeng ih loknawk to a kroek pae.
Un Bāruks, Nerijas dēls, darīja, tā kā pravietis Jeremija viņam bija pavēlējis, un lasīja no tās grāmatas Tā Kunga vārdus Tā Kunga namā.
9 Judah siangpahrang Josiah capa Jehoiakim angraenghaih saning pangato haih, khrah takawtto naah, Jerusalem ih kaminawk boih, Judah vangpui taeng hoi Jerusalem ah angzo kaminawk boih khaeah, Angraeng hmaa ah buhzahhaih atue to taphong o.
Un notikās Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, piektā gadā, devītā mēnesī, tad izsauca gavēni Tā Kunga priekšā visiem ļaudīm Jeruzālemē un visiem ļaudīm, kas no Jūda pilsētām nāca uz Jeruzālemi.
10 To naah Baruk mah, ca tarik kami Shaphan capa Gemariah ohhaih imkhaan, ranui bang ih longhma, Angraeng imthung khongkha kangtha akunhaih ahmuen ah, cabu thungah kaom Jeremiah mah thuih ih loknawk to Angraeng im ah angzo kaminawk boih khaeah kroek pae.
Tad Bāruks no tās grāmatas lasīja priekš visu ļaužu ausīm Jeremijas vārdus Tā Kunga namā, rakstītāja Ģemarijas, Safana dēla, kambarī, augšējā pagalmā, pie Tā Kunga nama jauniem vārtiem.
11 Cabu thung kaom Angraeng ih loknawk boih Shaphan capa Gemariah, Gemariah capa Mikaiah mah thaih naah,
Kad nu Mikaja, Ģemarijas dēls, Safana dēla dēls, no tās grāmatas dzirdēja visus Tā Kunga vārdus,
12 siangpahrang im thung ih ca tarik kami imkhaan ah caeh tathuk; khenah, toksah kaminawk boih, ca tarik kami Elishama, Shemiah capa Delailah, Akbor capa Elnathan, Shaphan capa Gemariah, Hananiah capa Zedekiah hoi ukkung angraengnawk boih to ahmuen ah anghnut o.
Tad viņš nogāja ķēniņa namā, rakstītāja kambarī, un redzi, tur sēdēja visi lielkungi, rakstītājs Elišamus un Delaja, Šemajas dēls, un Elnatans, Akbora dēls, un Ģemarija, Safana dēls, un Cedeķija, Kananijas dēls, un visi lielkungi.
13 Baruk mah kaminawk hanah cabu to kroek pae naah, Mikaiah mah a thaih ih loknawk boih to nihcae khaeah thuih pae.
Un Mikaja tiem teica visus tos vārdus, ko bija dzirdējis Bāruku no tās grāmatas lasam priekš ļaužu ausīm.
14 To pacoengah toksah angraengnawk boih mah, Kushi capa Shelemiah, anih ih capa Nethaniah, anih ih capa Jehudi to Baruk khaeah patoeh moe, Kaminawk khaeah na kroek pae ih caqam tangoeng to sinh moe, nihcae khaeah caeh hanah a thuisak. To pongah Neriah capa Baruk loe caqam tangoeng to ban ah sinh moe, nihcae khaeah caeh.
Tad visi tie lielkungi sūtīja pie Bāruka Jehūdi, Netanijas dēlu, kas bija Kušijas dēla Šelamijas dēls, un sacīja: to grāmatu, no kuras tu esi lasījis priekš ļaužu ausīm, ņem savā rokā un nāc. Tā Bāruks, Nerijas dēls, ņēma to grāmatu savā rokā un gāja pie tiem.
15 Toksah angraengnawk mah Baruk khaeah, Anghnu ah loe, kaicae han na kroek paeh, tiah a naa o. To pongah Baruk mah nihcae khaeah kroek pae.
Un tie uz viņu sacīja: apsēdies un lasi to priekš mūsu ausīm. Un Bāruks lasīja priekš viņu ausīm.
16 To loknawk boih a thaih o naah, maeto hoi maeto zithaih palungthin tawnh o moe, Baruk khaeah hae loknawk hae siangpahrang khaeah ka thuih pae o boih han, tiah a naa o.
Un kad tie visus tos vārdus dzirdēja, tad cits uz citu bailīgi skatījās, un tie sacīja uz Bāruku: tiešām, visi šie vārdi mums jāsaka ķēniņam.
17 Nihcae mah Baruk khaeah, Hae loknawk boih tarik hanah mi mah maw ang thuih? Thui ah, tiah a naa o.
Un tie Bāruku vaicāja un sacīja: teic mums jel, kā tu visus šos vārdus no viņa mutes esi rakstījis?
18 Baruk mah, Jeremiah mah hae loknawk boih hae ang thuih, kaimah catui hoi cabu thungah ka tarik, tiah a naa.
Un Bāruks uz tiem sacīja: viņš visus šos vārdus no savas mutes uz mani teica, un es tos ar tinti rakstīju grāmatā.
19 To naah toksah angraengnawk mah Baruk khaeah, Jeremiah hoi caeh hoih loe anghawk hoi ah; naa ah maw na oh hoi, tito mi mah doeh panoek hmah nasoe, tiah a naa o.
Tad tie lielkungi sacīja uz Bāruku: ej un paslēpies, tu un Jeremija, un lai neviens nezin, kur jūs esat.
20 Caqam tangoeng to ca tarikkung Elishama imkhaan thungah suek o pacoengah, imthung longhma ah siangpahrang khaeah caeh o moe, lok a thuih pae o boih.
Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet to grāmatu tie nolika rakstītāja Elišamus kambarī, un teica priekš ķēniņa ausīm visus šos vārdus.
21 To caqam tangoeng to lak hanah, siangpahrang mah Jehudi to patoeh; anih mah ca tarikkung Elishama imthung hoiah caqam tangoeng to lak. Jehudi mah siangpahrang hoi a taengah angdoe toksah angraengnawk boih hmaa ah kroek pae.
Tad ķēniņš sūtīja Jehūdi pēc tās grāmatas, un tas to ņēma no rakstītāja Elišamus kambara, un Jehūdis lasīja priekš ķēniņa ausīm un priekš visu lielkungu ausīm, kas pie ķēniņa stāvēja.
22 Hae hmuen loe khrah takawtto naah oh, siangpahrang loe siktue naah a ohhaih im ah anghnut; a hmaa ah hmaitikhaih long laom to suek moe, hmai angawt.
Bet ķēniņš sēdēja ziemas namā devītā mēnesī, un viņa priekšā uguns kurējās.
23 Jehudi mah caphaek thumto maw, palito maw kroek pacoeng kruek, caqam to haita hoiah aah moe, hmai laom thungah a vah; to tiah caqam tangoeng to hmai mah kang boih.
Un kad Jehūdis trīs vai četrus gabalus bija lasījis, tad viņš to sagrieza ar spalvas nazi un iemeta ugunī ugunskurā, tiekams visa grāmata sadega tai ugunī, kas bija ugunskurā.
24 Hae lok kathaih siangpahrang hoi anih ih tamnanawk thung ih kami mi kawbaktih mah doeh to lok to zii o ai; angmacae ih khukbuen doeh asik o ai.
Un tie neizbijās nedz saplēsa savas drēbes, ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas bija dzirdējuši visus šos vārdus.
25 Elnathan, Delailah hoi Gemariah cae mah caqam tangoeng hmai thlaek han ai ah siangpahrang khaeah hnik o; toe nihcae ih lok to tahngai pae ai.
Un lai gan Elnatans un Delaja un Ģemarija ķēniņu lūdza, to grāmatu nesadedzināt, viņš tos neklausīja.
26 Siangpahrang mah, ca tarikkung Baruk hoi Jeremiah to naeh hanah siangpahrang capa Jerameel, Azriel capa Seraiah hoi Abdeel capa Shelemaiah to patoeh; toe Angraeng mah nihnik to hawk ving.
Un ķēniņš pavēlēja Jerameēlim, Ameleķa dēlam, un Serajam, Asriēļa dēlam, un Šelamijam, Abdeēļa dēlam, sagrābt rakstītāju Bāruku un pravieti Jeremiju, bet Tas Kungs tos bija apslēpis.
27 Jeremiah mah thuih ih loknawk baktih toengah Baruk mah tarik ih caqam tangoeng to siangpahrang mah hmai thlaek pacoengah, Angraeng ih lok Jeremiah khaeah angzoh,
Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju, kad ķēniņš to grāmatu un tos vārdus bija sadedzinājis, ko Bāruks no Jeremijas mutes bija sarakstījis, sacīdams:
28 kalah caqam to la ah loe, Judah siangpahrang Jehoiakim mah hmai hoi thaek ih kangquem caqam pong ih loknawk to tarik let ah.
“Ņem sev atkal citu grāmatu un raksti tanī visus tos pašus vārdus, kas stāvēja tai pirmā grāmatā, ko Jojaķims, Jūda ķēniņš, sadedzinājis.
29 Judah siangpahrang Jehoiakim khaeah, Angraeng mah, tipongah Babylon siangpahrang to angzo ueloe, hae prae hae phrae tih, hae ah kaom kami hoi moinawk to paduek boih tih, tiah na thuih moe, caqam tangoeng to hmai hoiah nathlaek loe? tiah thuih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Un saki par Jojaķimu, Jūda ķēniņu: tā saka Tas Kungs: tu šo grāmatu esi sadedzinājis un sacījis: Kāpēc tu tanī esi rakstījis un sacījis: Bābeles ķēniņš nācin nāks un samaitās šo zemi un no tās izdeldēs cilvēkus un lopus.
30 To pongah Judah siangpahrang Jehoiakim kawng pongah Angraeng mah, Anih ih acaeng loe mi doeh David ih angraeng tangkhang pongah anghnu mak ai; anih ih qok loe khodai naah ni kana thungah va o ueloe, khoving naah dantui thungah va o sut tih.
Tāpēc Tas Kungs tā saka par Jojaķimu, Jūda ķēniņu: viņam nebūs neviena, kas sēdēs uz Dāvida goda krēsla, un viņa līķis nomests gulēs dienas karstumā un nakts aukstumā.
31 Angmah hoi a caanawk, a im ah kaom kaminawk boih, angmacae sakpazaehaih pongah ka thuitaek han; nihcae loe lok tahngai o ai pongah, nihcae nuiah phaksak han ka thuih ih raihaihnawk to Jerusalem ah kaom kaminawk hoi Judah kaminawk boih nuiah ka phaksak boih han, tiah thuih, tiah a naa.
Un Es pie viņa un pie viņa dzimuma un pie viņa kalpiem piemeklēšu viņa noziegumu, un vedīšu pār tiem un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem un pār visiem Jūda vīriem visu to ļaunumu, ko Es pret tiem esmu runājis, bet tie nav klausījuši.”
32 To pongah Jeremiah mah caqam kalah to lak moe, ca tarikkung Neriah capa Baruk khaeah paek; Judah siangpahrang Jehoiakim mah hmai hoi thlaek ih caqam tangoeng thung ih loknawk boih to Jeremiah mah thuih moe, Baruk mah tarik let; to lok hoi anghmong kalah pop parai loknawk doeh tarik hoi thap.
Un Jeremija ņēma citu grāmatu un to deva rakstītājam Bārukam, Nerijas dēlam, un tas no Jeremijas mutes tanī rakstīja visus tās grāmatas vārdus, ko Jojaķims, Jūda ķēniņš, bija sadedzinājis ar uguni, un pie tiem vēl tapa pielikti daudz tādi pat vārdi.
