Jeremiah 34
1 Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar, angmah ih misatuh kaminawk boih, a ukhaih thungah kaom praenawk boih, prae thung ih kaminawk boih mah, Jerusalem hoi ataeng ih vangpuinawk boih to tuk naah, Angraeng khae ih lok to Jeremiah khaeah angzoh,
Šis ir tas vārds, kas uz Jeremiju notika no Tā Kunga, kad Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, un viss viņa karaspēks un visas pasaules valstis, kas bija apakš viņa valdīšanas, un visas tautas karoja pret Jeruzālemi un visām viņas pilsētām:
2 Angraeng, Israel Sithaw mah hae tiah thuih; Judah siangpahrang Zedekiah khaeah caeh ah loe, anih khaeah, Khenah, hae vangpui hae Babylon siangpahrang ban ah ka paek han, anih mah hmai hoiah thlaek tih, tiah Angraeng mah thuih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: ej un runā uz Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un saki uz to: tā saka Tas Kungs: Redzi, Es šo pilsētu dodu Bābeles ķēniņam rokā, un viņš to sadedzinās ar uguni.
3 Nang loe anih ih ban thung hoiah na loih mak ai, anih mah na naeh ueloe, a ban ah paek tih; Babylon siangpahrang hoi mikhmai kang tongah, lok na thui hoi tih, nang loe Babylon ah na caeh tih.
Un tu neizbēgsi no viņa rokas, bet tapsi grābtin sagrābts un viņam dots rokā, un tavas acis redzēs Bābeles ķēniņa acis un viņš ar tevi runās muti pret muti un tu nāksi uz Bābeli.
4 Toe Aw Judah siangpahrang Zedekiah, Angraeng ih lok to tahngai ah; nang loe sumsen hoi na dueh mak ai, tiah na Angraeng mah thuih:
Bet klausi Tā Kunga vārdu, Cedeķija, Jūda ķēniņ! Tā saka Tas Kungs uz tevi: tu nemirsi caur zobenu,
5 nang loe kamongah ni na dueh tih; na hmaa ah kadueh nam panawk, na siangpahrangnawk hanah sak pae o ih baktih toengah, nang hanah hmuihoih na thlaek pae o tih; Oe, Angraeng! tiah na qah o haih tih; lok ka thuih boeh, tiah Angraeng mah thuih.
Tu nomirsi mierā. Un kā sārtu dedzinājuši taviem tēviem, tiem agrākajiem ķēniņiem, kas priekš tevis bijuši, tāpat tev dedzinās un par tevi žēlosies: “Ak vai, Kungs!” Jo Es šo vārdu esmu runājis, saka Tas Kungs.
6 To pacoengah tahmaa Jeremiah mah hae loknawk hae Judah siangpahrang Zedekiah khaeah, Jerusalem ah thuih pae boih,
Un pravietis Jeremija sacīja visus šos vārdus uz Cedeķiju, Jūda ķēniņu, Jeruzālemē,
7 Babylon misatuh kaminawk mah Jerusalem hoi anghmat vangpuinawk, Lakhish, Azekah to tuk naah, Judah vangpuinawk thungah hae vangpui hnik loe anghmat kacak vangpui ah oh hoi.
Kad Bābeles ķēniņa kara spēks karoja pret Jeruzālemi un pret visām atlikušām Jūda pilsētām, pret Laķisu un pret Azeku; jo šīs stiprās pilsētas bija atlikušas no Jūda pilsētām.
8 Zedekiah siangpahrang mah nihcae loihaih lok to thuih hanah, Jerusalem ah kaom kaminawk boih khaeah, lokmaihaih sak pacoengah Jeremiah khaeah Angraeng ih lok to angzoh;
Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kad ķēniņš Cedeķija bija derību derējis ar visiem ļaudīm, kas Jeruzālemē, viņiem izsaukt svabadības gadu,
9 kami boih mah tamna ah kaom Hebru nongpa, nongpata to prawt han oh; mi mah doeh Judah kami to misong ah suek han om ai.
Ka ikvienam bija atlaist savu kalpu un ikvienam savu kalponi, kas vien no Ebreju cilts, ka Jūdu starpā neviens savu brāli nekalpinātu.
10 Kami boih mah tamna nongpa, tamna nongpata to misong ah patoh han om ai, prawt boih han oh boeh, tiah thuih ih lok to ukkung angraengnawk boih, kaminawk boih mah thaih o naah, paroi o moe, misong thung hoiah loih o sak.
Tad paklausīja visi lielkungi un visi ļaudis, kas šo derību bija derējuši, ka ikviens savu kalpu un savu kalponi atlaistu vaļā un vairs nekalpinātu, - tie paklausīja un tos atlaida.
11 Toe akra ai ah poek amkhraih o let, prawt tangcae misong nongpa hoi nongpatanawk to naeh o let moe, tamna tok sak o sak let.
Bet pēc tie tiem kalpiem un tām kalponēm, ko tie bija atlaiduši vaļā, lika nākt atkal atpakaļ un tos spieda atkal būt par kalpiem un par kalponēm.
12 To naah Angraeng ih lok Jeremiah khaeah angzoh moe,
Tādēļ Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju no Tā Kunga sacīdams:
13 Angraeng, Israel Sithaw mah hae tiah thuih; Izip prae ah misong ah ohhaih thung hoiah nam panawk to ka hoih naah, nam panawk hoi lokmaihaih to ka sak,
Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu derību derējis ar jūsu tēviem, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama, un sacīju:
14 saning sarihto boeng pacoengah nang khaeah zawh ih nawkamya Hebru misongnawk to prawt o boih ah; saning tarukto thung na tok ang sak pae o boeh pongah, na loih o sak han oh, tiah ka naa; toe nam panawk mah ka lok to tahngai o ai moe, naa doeh patueng o ai.
Septītā gadā jums būs atlaist ikvienam savu brāli, kas ir Ebrejs, kas tev ir pārdots un sešus gadus tev kalpojis, un tev būs viņu atlaist no sevis svabadu; bet jūsu tēvi Mani neklausīja un nepiegrieza savas ausis.
15 Vaihi loe na dawn o pakhuem boeh moe, ka hmaa ah katoeng hmuen to na sak o; kami boih mah a imtaeng kami to loihsak hanah thuih o; ka hmin hoi kawk ih im thungah ka hmaa roe ah lokmaihaih na sak o:
Tad jūs nu šodien bijāt atgriezušies un darījuši, kas bija tiesa Manās acīs, izsaukdami svabadību ikviens savam tuvākam, un jūs bijāt derību derējuši Manā priekšā, tai namā, kas pēc Mana Vārda nosaukts.
16 toe vaihi nang qoi o let moe, ka hmin to nam hnong o sak; angmacae koeh baktiah na prawt o ih, tamna nongpa hoi nongpatanawk to nam laem o sak let moe, nihcae to tamna ah maw, misong ah maw na oh o sak let.
Bet jūs esat atkāpušies, Manu Vārdu sagānījuši un ņēmuši atpakaļ ikviens savu kalponi, ko bijāt atlaiduši svabadus savā vaļā, un esiet tos spieduši, būt par kalpiem un par kalponēm.
17 To pongah Angraeng mah hae tiah thuih, Ka lok na tahngai o ai; nangcae loe nawkamya loihaih, na imtaeng kaminawk loihaih to na paek o ai; to pongah khenah, sumsen, kasae nathaih, khokhahaih hoiah duek hanah, loihhaih to kang paek o boeh; raihaih tongh hanah long nui prae kaminawk boih salakah kang thak o han.
Tādēļ tā saka Tas Kungs: jūs Mani neesat klausījuši, svabadību izsaukt ikviens savam brālim un ikviens savam tuvākam. Redzi, tad Es pret jums izsaucu svabadību, saka Tas Kungs, zobenam, mērim un badam, un Es jūs nodošu uz vārdzināšanu visās pasaules valstīs.
18 Ka hmaa ah lokmaihaih a sak o ih baktih toengah, sah ai kaminawk loe maitaw caa to a um ah baawk o moe, moi salakah a caeh o baktih toengah ka sak han,
Un Es nodošu tos vīrus, kas Manu derību pārkāpuši, kas nav turējuši tās derības vārdus, ko tie Manā priekšā derējuši, tā kā to teļu, ko tie divējos gabalos pārcirtuši un kuru gabalu starpā gājuši cauri,
19 Judah ukkung angraengnawk, Jerusalem ukkung angraengnawk, tangyat mii dueh kaminawk, qaimanawk, baawk ih maitaw caa salakah lam caeh prae kaminawk boih,
Jūda lielkungus un Jeruzālemes lielkungus, ķēniņa sulaiņus un priesterus un visus zemes ļaudis, kas starp tā teļa gabaliem gājuši cauri.
20 angmacae ih misa, nihcae hinghaih pakrong kaminawk ban ah ka paek han; nihcae ih qok loe van ih tavaanawk hoi taw ih moinawk han buh ah om tih.
Un Es tos nodošu viņu ienaidniekiem rokā, tiem rokā, kas viņu dvēseli meklē, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes.
21 Judah siangpahrang Zedekiah hoi anih ih ukkung angraengnawk loe angmacae misa, angmacae hinghaih pakrong kaminawk, nangcae khae hoi amlaem let Babylon siangpahrang misatuh kaminawk ban ah ka paek han.
Un Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa lielkungus es nodošu viņu ienaidniekiem rokā un tiem rokā, kas viņu dvēseli meklē, proti Bābeles ķēniņa karaspēka rokā, kas tagad no jums aizcēlies.
22 Khenah, nihcae to lok ka paek moe, hae vangpui thungah kang hoih let han, tiah Angraeng mah thuih; nihcae mah tuh o tih, la o ueloe, hmai hoiah thlaek o tih; Judah vangpuinawk loe kami om ai ah ka pongsak sut han, tiah Angraeng mah thuih.
Redzi, Es došu pavēli, saka Tas Kungs, un tos atvedīšu atkal uz šo pilsētu, un tie pret to karos un to uzņems un to sadedzinās ar uguni, un Es izpostīšu Jūda pilsētas, ka nevienam tur nebūs dzīvot.
