Jeremiah 26
1 Josiah capa Judah siangpahrang Jehoiakim siangpahrang ah oh nathuem ah, Angraeng khae hoiah hae lok hae angzoh,
Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika sacīdams:
2 Angraeng mah, Angraeng im thungah angdoeh loe, Sithaw bok han Angraeng im thungah angzo, Judah vangpui kaminawk boih khaeah, thuih han kang paek ih loknawk boih to thui ah; lokmu maeto doeh tahmat hmah;
Tā saka Tas Kungs: stājies Tā Kunga nama pagalmā, un runā uz visām Jūda pilsētām, kas nāk pielūgt Tā Kunga namā, visus vārdus, ko Es tev esmu pavēlējis uz tiem runāt, neatrauj ne vārda.
3 to tiah nahaeloe nihcae mah na lok to tahngai o ueloe, a sak o ih kahoih ai hmuen hoiah amlaem o let tih; kai mah doeh a sak o ih kahoih ai hmuen pongah nihcae danpaek han ka poekhaih to ka zuh let han, tiah a thuih.
Varbūt tie klausīs un atgriezīsies ikviens no sava niknā ceļa, tad Man arī būs žēl tā ļaunuma, ko Es tiem domāju darīt viņu darbu ļaunuma dēļ.
4 Angraeng mah, Ka lok na tahngai o ai moe, nangcae hmaa ah ka suek ih ka lok to na pazui o ai, tiah thuih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Saki tad uz tiem: tā saka Tas Kungs: ja jūs Man neklausīsiet un nestaigāsiet Manā bauslībā, ko Es jums esmu devis,
5 Khawnthaw ah kang thawk moe, nangcae khaeah ka tamna tahmaanawk to kang patoeh, toe nihcae mah thuih ih lok to na tahngai o ai, vaihi doeh lok na tahngai o ai nahaeloe,
Ka jūs klausiet Manu kalpu, to praviešu, vārdiem, ko Es vienmēr pie jums sūtu vienā sūtīšanā, kam jūs taču neesat klausījuši,
6 hae im hae Shiloh baktiah ka sak moe, hae vangpui doeh long kaminawk boih mah tangoeng ih vangpui ah ka sak han, tiah a thuih.
Tad Es šo namu darīšu tā kā Šīlo, un šo pilsētu Es likšu par lāstu visām zemes tautām.
7 Jeremiah mah Angraeng im thungah thuih ih hae loknawk loe, qaimanawk, tahmaanawk hoi kaminawk boih mah thaih o.
Un priesteri un pravieši un visi ļaudis dzirdēja Jeremiju šos vārdus runājam Dieva namā.
8 Angraeng mah thuih han paek ih loknawk to Jeremiah mah kaminawk boih khaeah thuih pacoengah, qaimanawk, tahmaanawk hoi kaminawk boih mah anih to naeh o moe, Nang loe na duek han oh! tiah a naa o.
Kad Jeremija bija pabeidzis visu runāt, ko Tas Kungs bija pavēlējis runāt uz visiem ļaudīm, tad priesteri un pravieši un visi ļaudis viņu sagrāba un sacīja: tiešām, mirt tev jāmirst.
9 Tipongah hae im loe Shiloh baktiah om ueloe, hae vangpui doeh pong sut tih boeh, tiah Angraeng ih ahmin hoiah lok na thuih loe? tiah a naa o. Angraeng im ah kaom kaminawk boih nawnto amkhueng o moe, Jeremiah to kasae net o.
Kā tu drīksti Tā Kunga Vārdā sludināt un sacīt: šis nams būs tā kā Šīlo, šī pilsēta būs postā bez iedzīvotāja! Un visi ļaudis sapulcējās pret Jeremiju Tā Kunga namā.
10 Judah ukkung angraengnawk mah to lok to thaih o naah, siangpahrang im hoiah Angraeng im ah caeh o tahang moe, Angraeng im khongkha kangtha ah anghnut o.
Kad nu Jūda lielkungi to dzirdēja, tad tie nogāja no ķēniņa nama uz Tā Kunga namu un apsēdās priekš Tā Kunga jauno vārtu durvīm.
11 To naah qaimanawk hoi tahmaanawk mah, Nangmacae naa hoi na thaih o ih baktih toengah, Jeremiah mah hae vangpui amrohaih lok to thuih pongah, anih loe duek han krak! tiah ukkung angraengnawk hoi kaminawk khaeah a thuih pae o.
Tad tie priesteri un tie pravieši runāja uz tiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš pret šo pilsētu ir sludinājis, kā jūs savām ausīm dzirdējuši.
12 To naah Jeremiah mah, ukkung angraengnawk boih hoi kaminawk khaeah, na thaih o ih lok baktih toengah, hae im hoi hae vangpui misa haih lok to taphong boih hanah, Angraeng mah ang patoeh, tiah a naa.
Bet Jeremija runāja uz visiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: Tas Kungs mani sūtījis, sludināt pret šo namu un pret šo pilsētu visus vārdus, ko jūs esat dzirdējuši.
13 Vaihi na sak o ih hmuennawk hoi na pazui o ih loklamnawk to caeh o taak ah loe, Angraeng ih lok to tahngai oh; to tiah nahaeloe nangcae paro han Angraeng mah thuih ih loknawk to azuk let tih.
Nu tad, griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem, un paklausiet Tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad Tam Kungam būs žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret jums runājis.
14 Khenah, kai loe nangcae ban ah ni ka oh, hoih moe amsoem, tiah na poek o ih baktih toengah ka nuiah sah oh.
Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās, dariet man, kā jūsu acīs labi un pareizi!
15 Toe na panoek o han ih loe, kai nang hum o nahaeloe, zaehaih tawn ai kami athii longhaih atho loe nangmacae nuiah, hae vangpui nui hoi athung ah kaom kaminawk nuiah, na krah o sak tangtang tih, tiah panoek oh; hae loknawk boih na thaih o hanah, Angraeng mah ni kai hae nangcae khaeah patoeh, tiah a naa.
Bet tomēr ziniet, kad jūs mani nokausiet, tad jūs nenoziedzīgas asinis krāsiet uz sevi un uz šo pilsētu un uz viņas iedzīvotājiem, jo Tas Kungs mani patiesi pie jums sūtījis, visus šos vārdus runāt jūsu ausīs.
16 To naah ukkung angraeng hoi kaminawk boih mah, qaimanawk hoi tahmaanawk khaeah, Hae kami loe duek han krah ai! Anih loe Angraeng aicae Sithaw ih ahmin hoiah ni lok a thuih, tiah a naa o.
Tad tie lielkungi un visi ļaudis sacīja uz tiem priesteriem un uz tiem praviešiem: pie šā vīra nav nāves vainas, jo viņš uz mums runājis Tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā.
17 Prae thung ih kacoehta thoemto kaminawk to angthawk o moe, amkhueng kaminawk khaeah,
Arī citi vīri no zemes vecajiem cēlās un runāja uz visu ļaužu draudzi un sacīja:
18 Judah siangpahrang Hezekiah angraenghaih saning ah, Moresheth ih Mikah mah lok to thuih; Judah kaminawk boih khaeah, Angraeng Sithaw mah, Zion loe laikok baktiah atok tih, Jerusalem loe angpop sut thlung baktiah om ueloe, tempul ih mae doeh taw kapring baktiah om tih, tiah thuih.
Miha no Marezas ir sludinājis Hizkijas, Jūda ķēniņa dienās, un uz visiem Jūda ļaudīm runājis un sacījis: tā saka Tas Kungs Cebaot: Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme būs par akmeņu kopu, un šā nama kalns taps par meža kalnu.
19 To naah Judah siangpahrang Hezekiah hoi Judah kaminawk mah anih to hum o maw? Hezekiah mah Angraeng to zit moe, Angraeng khaeah tahmenhaih hnik na ai maw? Nihcae amrosak hanah Angraeng mah thuih tangcae ih lok to azuh let na ai maw? Toe aicae loe kalen parai aimacae amrohaih to a oh o sak tom boeh, tiah a thuih o.
Vai Hizkija, Jūda ķēniņš, un visa Jūda cilts viņu nokāvuši? Vai viņš nebijās To Kungu un nepielūdza Tā Kunga priekšā. Tad Tam Kungam bija žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret tiem bija runājis. Un vai mēs lai darām lielu ļaunumu pret savām dvēselēm?
20 Kirjath Jearim ih kaom Shemaiah capa Uriah mah doeh, Angraeng ih ahmin hoiah lok to thuih toeng; hae vangpui hoi hae prae amrohaih kawng thuih ih lok loe, Jeremiah mah thuih ih lok hoiah anghmong.
Un atkal viens vīrs bija sludinājis Tā Kunga Vārdā, Ūrija, Šemajas dēls, no KiriatIearimas, un tas sludināja pret šo pilsētu un šo zemi ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija.
21 Uriah mah thuih ih lok to siangpahrang Jehoiakim hoi anih ukkung angraengnawk, angmah ih thacak kaminawk mah, siangpahrang mah anih hum hanah patoem; to hmuen to Uriah mah thaih naah, zit pongah Izip prae ah cawnh ving;
Kad nu ķēniņš Jojaķims un visi viņa varenie un visi lielkungi viņa vārdus dzirdēja, tad ķēniņš viņu meklēja nokaut. Bet Ūrija to dzirdējis bijās un bēga un nāca uz Ēģiptes zemi.
22 to naah Jehoiakim mah, Akbor capa Elnathan hoi thoemto kaminawk to Izip prae ah patoeh.
Bet ķēniņš Jojaķims sūtīja vīrus uz Ēģiptes zemi, Elnatanu, Akbora dēlu, un citus vīrus uz Ēģipti.
23 Izip prae hoiah Uriah to hoih o moe, Jehoiakim siangpahrang khaeah caeh o haih; siangpahrang mah Uriah to sumsen hoiah hum, kadueh qok to kamtang kaminawk ih taprong ah a vah sut.
Tie izveda Ūriju no Ēģiptes un atveda pie ķēniņa Jojaķima, un tas viņu nokāva ar zobenu, un meta viņa miesas zemu ļaužu kapos.
24 Toe Shaphan capa Ahikam mah Jeremiah to angdoet haih pongah, anih to hum hanah kaminawk ban ah paek o ai.
Bet Aīkama, Safana dēla, roka bija ar Jeremiju, ka viņš tiem ļaudīm netapa rokā dots, viņu nokaut.
