Jeremiah 16
1 To pacoengah Angraeng ih lok kai khaeah angzoh moe,
Un Tā Kunga vārds uz mani tā notika:
2 hae ahmuen ah zu na la mak ai, caa nongpanawk hoi nongpatanawk doeh na sah mak ai.
Tev nebūs sievu ņemt, tev arī nebūs šinī vietā dzemdināt ne dēlus ne meitas.
3 Hae ahmuen ah tapen capanawk hoi canunawk, nihcae tapen amnonawk hoi nihcae sah ampanawk kawng pongah, Angraeng mah hae tiah thuih,
Jo tā saka Tas Kungs par tiem dēliem un par tām meitām, kas šai vietā piedzimuši, ir par viņu mātēm, kas tos dzemdē un par viņu tēviem, kas tos dzemdina šai zemē:
4 nihcae loe kasae duekhaih hoiah dueh o tih; nihcae to qah o haih mak ai, aphum doeh aphum o mak ai; nihcae loe long nuiah aek baktiah ni om o tih; sumsen hoi khokhahaih mah nihcae to paduek tih; nihcae qoknawk loe van ih tavaanawk hoi taw ih moi kasannawk han buh ah om tih.
Tie nomirs ar nāvīgām sērgām, tie netaps apraudāti nedz aprakti, tie būs par mēsliem virs zemes; tie taps aprīti caur zobenu un caur badu, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes.
5 Angraeng mah hae tiah thuih; hae kaminawk khae hoiah ka monghaih, amlunghaih hoi palungnathaih to ka lak ving boeh pongah, dueh kami im ah akun hmah, qah haih hmah loe, palung doeh sae haih hmah, tiah Angraeng mah thuih.
Jo tā saka Tas Kungs: tev nebūs iet raudu namā, un neej gaust nedz par tiem žēloties. Jo tā saka Tas Kungs: No šiem ļaudīm Es esmu atņēmis Savu mieru, žēlastību un apžēlošanu,
6 Kathoeng kalen tih ai nihcae loe hae prae ah dueh o boih tih; mi mah doeh nihcae to aphum mak ai, qah haih kami doeh om mak ai, nihcae pongah angmah hoi angmah ang aat kami om mak ai, sam aat kami doeh om mak ai.
Tā ka lieli un mazi šai zemē nomirs un netaps aprakti, tie arī netaps apraudāti un nevienam nebūs graizīties, nedz apcirpties viņu dēļ.
7 Kadueh qah haih kaminawk pathloep hanah, buh thaak pae kami mi doeh om o mak ai; ampa hoi amno to duek pongah palungsae kaminawk pathloep hanah tui boengloeng paek kami doeh om mak ai.
Tiem arī nebūs lauzt sēru maizi, tos iepriecināt par mirušu, un tos nebūs dzirdināt ar iepriecināšanas biķeri par tēvu vai māti.
8 Nang loe poihsakhaih ahmuen ah caeh hmah, nihcae hoi doeh nawnto anghnu hmah, nawnto nae hmah loe, caa hmah.
Tāpat neej dzīru namā pie tiem sēdēt ēst un dzert.
9 Misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah, Khenah, hae ahmuen hoiah anghoehaih lok, oephaih lok, zu la thendoeng ih lok hoi sava sah tangla ih loknawk to nangcae dung hoi nangcae hmaa roe ah ka boengsak han, tiah thuih.
Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, šinī vietā priekš jūsu acīm un jūsu dienās Es likšu mitēties prieka balsij un līksmības balsij, brūtgāna balsij un brūtes balsij.
10 Hae kaminawk khaeah hae loknawk hae na thuih pae naah, nihcae mah, Tipongah Angraeng mah hae baktih kalen parai amrohaih kaicae nuiah phaksak loe? Tih hmuen maw ka sakpazae o? Ka Angraeng Sithaw nuiah tih zaehaih maw ka sak o? tiah thuih o naah,
Un kad tu šiem ļaudīm visus šos vārdus teiksi un tie uz tevi saka: Kāpēc Tas Kungs pret mums runā visu šo lielo ļaunumu? Un kas ir mūsu noziegums, un kas ir mūsu grēks, ar ko esam apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu?
11 nihcae khaeah, nam panawk mah kai ang pahnawt o moe, kalah sithawnawk hnukah bang o, nihcae ih tok to a sak pae o moe, a bok o; kai ang pahnawt o moe, ka patuk ih lok to pazui o ai;
Tad tev uz tiem būs sacīt: tādēļ ka jūsu tēvi Mani atstājuši, saka Tas Kungs, un citiem dieviem dzinušies pakaļ un tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet Mani atstājuši un nav turējuši Manu bauslību.
12 nangcae loe nam panawk pongah kanung kue hmuen to na sak o; khenah, ka lok tahngai han ai ah, kasae angmah ih palung mah thuih ih lok baktih toengah caeh o boih.
Un jūs esat niknāki darījuši nekā jūsu tēvi. Jo redzi, jūs staigājat ikviens pēc savas niknās sirds stūrgalvības un Mani neklausiet.
13 To pongah hae prae thung hoiah nangcae hoi nam panawk mah panoek vai ai ih prae ah kang vah o ving han; to ahmuen ah khoving khodai kalah sithawnawk ih tok to na sah o tih; to ahmuen ah kang pahnawt o sut han, tiah Angraeng mah thuih.
Un tā tad Es jūs izmetīšu no šīs zemes uz zemi, ko nepazināt, ne jūs ne jūsu tēvi, un tur jūs kalposiet citiem dieviem dienām naktīm, tādēļ ka Es jums neparādīšu žēlastību.
14 To pongah, khenah, Israel kaminawk Izip prae hoi zaehoikung, Angraeng loe hing, tiah thuihhaih om mak ai boeh;
Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka vairs nesacīs: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēla bērnus no Ēģiptes zemes izvedis, “-
15 toe kaminawk mah, Aluek bang prae thung hoi Israel caanawk loisakkung, Angraeng loe hing tangtang, tiah thui o tih; nihcae to ampanawk khaeah ka paek ih prae ah ka caeh haih let han, tiah Angraeng mah thuih.
Bet: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēla bērnus no ziemeļu zemes izvedis un no visām zemēm, kurp viņš tos bija aizdzinis“; jo Es tos atkal atvedīšu viņu zemē, ko esmu devis viņu tēviem.
16 Khenah, pop parai tanga naeh kaminawk to ka patoeh han, nihcae mah tanga naeh baktiah naeh o tih; moi kah kop kaminawk to ka patoeh bae han, nihcae mah moi zoep baktiah mae, maesom hoi thlungkhaw thung boih ah pakrong o tih, tiah Angraeng mah thuih.
Redzi, Es sūtīšu pēc daudz zvejniekiem, saka Tas Kungs, - tiem tos būs zvejot, un pēc tam Es sūtīšu pēc daudz medniekiem, tie tos medīs pa visiem kalniem un pa visiem pakalniem, un pat akmens kalnu plaisumos.
17 Nihcae caehhaih loklam to ka khet boih, nihcae loe ka hmaa hoi anghawk o ving thai ai, nihcae sakpazaehaih doeh ka hnuk han ai ah anghawk thai mak ai.
Jo Manas acis redz visus viņu ceļus, Manā priekšā tie nav apslēpti, nedz viņu noziegums apklāts priekš Manām acīm.
18 Nihcae mah ka prae to amhnong o sak moe, qawk ah ka toep ih kaimah ih long to panuet thok kadueh qok hoi krang hoiah koi o sak pongah, a sakpazae o haih hoi a zae o haihnawk baktiah alet hnetto ka pathok han.
Bet papriekš Es viņu noziegumu un viņu grēku atmaksāšu divkārtīgi, tāpēc ka tie Manu zemi sagānījuši ar savu elka dievu maitām un Manu mantas tiesu piepildījuši ar savām negantībām.
19 Aw Angraeng, nang loe raihaih ka tong naah ka thacakhaih, ka buephaih kacak sipae ah na oh; long boenghaih ahmuen hoiah Gentel kaminawk nang khaeah angzo o ueloe, Kaicae ampanawk loe lok amlai, tidoeh avang ai, atho kaom ai hmuennawk ni qawk ah toep o tangtang, tiah thui o tih.
Ak Kungs, tu esi mans spēks un mans stiprums un mans patvērums bēdu dienā. Pie tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: tiešām, mūsu tēvi turējuši viltīgus un nelietīgus dievekļus, kas nekā nevarēja palīdzēt.
20 Kami mah Sithaw tang ah kaom ai, sithaw rumramnawk to angmah hanah sak maw?
Vai tad cilvēkam sev būs dievus taisīt, kas dievi nav?
21 To pongah, khenah, nihcae to ka panoeksak han, ka ban hoi ka thacakhaih to vaihi nihcae khaeah ka panoeksak han; to naah ni nihcae mah kai ih ahmin loe Angraeng ni, tiah panoek o tih.
Tādēļ redzi, Es, šim brīdim, tiem darīšu zināmu, Es tiem darīšu zināmu Savu roku un Savu varu, un tiem būs atzīt, ka Mans vārds ir: Tas Kungs.
