Isaiah 59
1 Khenah, pahlong thaih han ai khoek to, Angraeng ih ban loe duem ai; thaih thai han ai khoek to naa doeh pang ai.
Redzi, Tā Kunga roka nav paīsināta, palīdzēt, un Viņa auss nav bieza, dzirdēt.
2 Toe na sakpazaehaih hmuennawk mah ni na Sithaw hoi ampraeksak, anih mah thaih han ai ah, na zaehaih mah anih ih mikhmai to khuk khoep boeh.
Bet jūsu noziegumi jūs atšķir no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausa.
3 Nangcae ih ban loe athii akap moe, na banpazungnawk doeh sakpazaehaih oh boeh; na pahninawk mah amsawnlok to thuih o moe, na palainawk mah doeh kasae hmuen khue ni thuih o.
Jo jūsu rokas ir sagānītas ar asinīm un jūsu pirksti ar netaisnību, jūsu lūpas runā viltību, un jūsu mēle izdomā nepatiesību.
4 Mi mah doeh kamsoem lok to thui ai, loktang doeh thui o ai; azom pui lok ah amha o moe, amsawnlok to a thuih o; kasae poekhaih to zokpomh o moe, zae sakhaih to tapen o.
Neviena nav, kas taisnību sludina, un neviena, kas uzticīgi tiesā; tie paļaujas uz tukšiem niekiem un runā viltu, tie nesās ar nelietību un dzemdē postu.
5 Nihcae loe pahui sae tadui to awh o moe, bongpaha tayae to zaeng o; nihcae ih tadui caa kaminawk loe duek o, tadui koih naah pahui caanawk to tacawt o.
Tie perē čūsku pautus(olas) un auž zirnekļa tīklus. Kas no viņu pautiem ēd, tam jāmirst, un kad vienu samin, tad odze izlec.
6 Nihcae mah bongpaha tayae to kahni ah sah o thai ai; a sak o ih hmuen hoiah doeh padap o thai ai; a sak o ih hmuennawk loe sethaih ah oh pongah, nihcae ban ah athii longhaih to oh.
Viņu audumi neder drēbēm, un ar viņu darījumiem nevar apsegties, viņu darbi ir nelietīgi darbi, un varmācība ir viņu rokās.
7 Nihcae loe kasae sakhaih bangah khok takan rang o moe, tidoeh panoek ai kami athii palong hanah angtawt rang o; kasae poekhaih to a tawnh o, nihcae ih loklam ah loe amrohaih hoi anghmathaih to oh.
Viņu kājas skrien uz ļaunumu un steidzās izliet nenoziedzīgas asinis, viņu domas ir nelietīgas domas, posts un nelaime ir uz viņu ceļiem.
8 Monghaih loklam to panoek o ai; a caehhaih loklam ah toenghaih om ai; a caeh o haih loklam to angkawn o sak; to loklam ah caeh kaminawk loe monghaih to panoek o mak ai.
Miera ceļu tie nezin, un tiesa nav viņu gājumos, tie groza savus ceļus; neviens, kas pa tiem staigā, nezin mieru.
9 To pongah toenghaih loe aicae khae hoi angthla boeh, toenghaih mah aicae hae kae ai boeh; aanghaih a zing o, toe khenah vinghaih to oh lat; ni aengh to a pakrong o, toe tahmuep thungah ni a caeh o lat.
Tādēļ tiesa ir tālu no mums, un taisnība mūs nepanāk, mēs gaidām uz gaismu, bet redzi, te ir tumsa, - uz spožumu, bet mēs staigājam krēslā.
10 Aicae loe mikmaeng baktiah tapang to pathoep moe, mik tawn ai kami baktiah loklam to a pathoep o; athun naah khoving baktiah amthaek o; thacak kaminawk salakah kadueh kaminawk baktiah a oh o.
Mēs grābstāmies gar sienām, kā akli, un kā kam acu nav, tā mēs grābstāmies; mēs piedauzamies dienas vidū tā kā krēslā, pašā zaļā dzīvībā esam kā miruši.
11 Taqomnawk baktiah a hangh o moe; pahuu baktiah a oi o; toenghaih to a pakrong o, toe a hnu o ai; pahlonghaih to a pakrong o, toe pahlonghaih loe aicae khae hoi angthla aep.
Mēs rūcam visi kā lāči, vaidam kā baloži, gaidām uz tiesu bet nav, uz pestīšanu, bet tā no mums tālu.
12 Kaicae sakpazaehaih loe na hmaa ah paroeai pop moe, kaimacae zaehaih mah zaehaih ang net; sakpazaehaih hoi ka oh o pongah, ka sakpazaehaihnawk to ka panoek o.
Jo mūsu pārkāpumu ir daudz Tavā priekšā, un mūsu grēki dod pret mums liecību. Jo mūsu pārkāpumi ir mūsu priekšā, un mēs zinām savus noziegumus,
13 Zae sakhaih hoi amsawnlok thuihaih mah Angraeng to misa ah ohsak, aimaecae ih Sithaw to angqoi o taak ving boeh; pacaekthlaekhaih lok, ang aekhaih lok, alinghaih hoi amsawnlok to palung thung hoiah a thuih o boeh.
Mēs esam atkāpušies un To Kungu aizlieguši, nogriezušies no sava Dieva, runājam varmācību un bezdievību, sadomājam un izgāžam no sirds melu valodu.
14 Katoeng ah lokcaekhaih loe hnukbang ah angnawn ving boeh moe, toenghaih doeh kangthla ah angdoet ving boeh; loktang loe loklam ah amtim sut, toenghaih loe athung ah akun thai ai.
Tiesa ir atstumta nost, un taisnība stāv no tālienes, jo patiesība klūp uz ielas, un skaidrība netiek iekšā.
15 Ue, loktang loe anghmat ving boeh; hmuensae caehtaak kami to lomh o; lomhaih to Angraeng mah hnuk naah, toenghaih om ai boeh pongah anghoe ai.
Tiešām, patiesība palikusi reta, un kas no ļauna atkāpjas, paliek par laupījumu. Tas Kungs to redzēja, un tas viņam nepatika, ka taisnības nav.
16 Anih mah khet naah mi doeh hnu ai, hnikung mi doeh om ai pongah, palungboeng sut; to pongah a ban mah angmah hanah pahlonghaih to sak; a toenghaih mah anih to kacakah angdoetsak.
Un Viņš redzēja, ka neviena nav, un brīnījās, ka aizstāvētāja nav. Un Viņam palīdzēja Viņa elkonis, un Viņa taisnība Viņu turēja.
17 Toenghaih to saoek pakaahaih kahni baktiah angkhuk moe, pahlonghaih sumlumuek to angmuek; lu lakhaih kahni hoiah amthoep moe, poek thacakhaih kahni to angkhuk.
Un Viņš apvilka taisnību kā krūšu bruņas un lika galvā pestīšanas bruņu cepuri, un Viņš apvilka par apģērbu atriebšanas drēbes un apņēma karstu dusmību kā mēteli.
18 A sak o ih hmuennawk baktih toengah, anih mah sah pathok let tih; a misanawk khaeah palungphuihaih baktih toengah, a misanawk to lu la tih; tuipui mah takui ih prae thungah kaom kaminawk doeh a sak o ih hmuennawk baktih toengah, anih mah sah pathok let tih.
Tā kā pelnījuši, tā Viņš atmaksās, bardzību Saviem pretiniekiem, atmaksu Saviem ienaidniekiem, salām Viņš atlīdzinās, kā pelnījušas.
19 Niduem bang ih kaminawk mah Angraeng ih ahmin to zii o ueloe, ni angyae bang ih kaminawk mah a lensawkhaih to khingza o tih. Kalen tuiphu baktiah misa angzoh naah, Angraeng ih Muithla mah pakaa tih.
Tad bīsies Tā Kunga vārdu no vakara puses un no saules uzlēkšanas Viņa godību; jo Viņš nāks kā uzplūdusi upe, ko Tā Kunga dvaša dzen.
20 Krangkung loe dawnpakhuem Jakob imthung ih kaminawk khae hoiah Zion mae ah angzo tih, tiah Angraeng mah thuih.
Un Pestītājs nāks Ciānai un tiem, kas iekš Jēkaba atgriežas no pārkāpšanas, saka Tas Kungs.
21 Nihcae hoi ka sak ih lokmaihaih loe nangcae nuiah kaom kai ih Muithla, nangcae pakha thungah ka suek ih ka loknawk loe vaihi hoi kamtong dungzan khoek to, nangcae ih pakha, na caanawk ih pakha hoi na caanawk patoeng ih pakha thung hoiah anghmaa mak ai, tiah Angraeng mah thuih.
“Šī ir Mana derība ar tiem,” saka Tas Kungs: “Mans Gars, kas uz tevi, un mani vārdi, ko esmu licis tavā mutē, tie neatstāsies no tavas mutes, nedz no tava dzimuma mutes, nedz no tavu bērnu bērnu mutes,” saka Tas Kungs, “no šī laika mūžīgi mūžam.
