Isaiah 36
1 Hezekiah siangpahrang ah ohhaih saning hathlai palito naah, Assyria siangpahrang Sennakharib to angzoh moe, kacakah sak ih misa pakaahaih Judah vangpuinawk to lak pae boih.
Un notikās ķēniņa Hizkijas četrpadsmitā gadā, tad Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, cēlās pret visām stiprām Jūda pilsētām un tās uzņēma.
2 Assyria siangpahrang mah Rashakeh to thacak misatuh kaminawk hoi nawnto, Lakish hoiah Jerusalem ah siangpahrang Hezekiah khaeah patoeh. Misatuh angraeng loe khukbuen pasuk kami ih lawk bangah caehhaih loklam, aluek bang ih tuili ah anghak.
Un Asīrijas ķēniņš sūtīja Rabzaku no Laķisa uz Jeruzālemi pie ķēniņa Hizkijas ar varen lielu karaspēku, un viņš stāvēja pie augšēja dīķa grāvjiem, vadmalnieka tīruma ceļa malā.
3 To naah Hilkiah capa, siangpahrang im khenzawnkung Eliakim, ca tarik kami Shebna, Asaph capa, ca pakuem kami, Joah cae loe anih khaeah caeh o.
Tad pie viņa izgāja nama uzraugs Elijaķims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna, un kanclers Joaks, Asafa dēls.
4 Misatuh angraeng Rashakeh mah nihcae khaeah, lensawk siangpahrang, Assyria siangpahrang mah, Tipongah nangmah hoi nangmah to tih khoek to nang oep loe? tiah a thuih, tiah Hezekiah khaeah thui paeh, tiah ang naa.
Un Rabzakus uz tiem sacīja: sakāt jel Hizkijam: Tā saka tas lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: Kas tas tāds patvērums, uz ko tu paļaujies?
5 Nang loe misatuk kophaih hoi thacak misatuh kaminawk to ka tawnh mang, tiah na thuih ti; toe amsawnlok ni na thuih; mi ih tha oephaih hoiah maw kai hae nang tuk han?
Es saku: tas ir tukšs vārds, ka diezgan esot padoma un spēka uz karu; uz ko tad tu paļaujies, ka tu no manis esi atkritis?
6 Khenah, nang loe angkhaek sakrungkung baktiah kaom, Izip prae ni nang oep haih; sakrungkung baktiah kaom akung nuiah amha kami loe angkhaek sakrungkung mah ban to thun pae ueloe, ahmaa caa tih; Izip siangpahrang Faro mah doeh anih khaeah amha kaminawk to to tiah sah tih.
Redzi, tu paļaujies uz to salūzušo niedri, uz Ēģipti. Kas uz to atspiežas, tam tā ies rokā un to pārdurs. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, visiem, kas uz viņu paļaujas.
7 Toe nangcae mah, Kaicae loe kaimacae ih Angraeng Sithaw ni ka oep o, tiah na thuih o; Hezekiah mah hmuensang hoi hmaicamnawk to phraek boih moe, Judah hoi Jerusalem kaminawk khaeah, Hae ih hmaicam hmaa ah khue ni Sithaw na bok o han, tiah a thuih na ai maw?
Bet ja tu uz mani saki: Mēs paļaujamies uz To Kungu, savu Dievu, - vai tas nav tas pats, kam kalnus un altārus Hizkija ir nopostījis un sacījis uz Jūdu un Jeruzālemi: priekš šī altāra še jums būs pielūgt?
8 To pongah angzo oh loe, ka angraeng Assyria siangpahrang hoi palungduehaih to sah oh; hrang angthueng thaih kami na tawnh o nahaeloe, nihcae kakhawt ah hrang sang hnetto kang paek o han!
Nu tad, noderi jel ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divtūkstoš zirgus, ja tev ir jātnieki, ko tiem likt virsū.
9 Ka angraeng ih tamnanawk thungah kathoeng koek misatuh angraeng kai mataeng doeh nang pazawk o ai nahaeloe, kawbangmaw Izip kaminawk ih hrang lakoknawk hoi hrang angthueng kaminawk to nang oep o haih?
Kā tad tu varēsi atsist atpakaļ vienu pašu virsnieku no mana kunga vismazākiem kalpiem? Bet tu paļaujies uz Ēģipti, ratu un jātnieku dēļ.
10 Angraeng asaenghaih om ai nahaeloe hae prae amrosak hanah kang zo tih maw? Caeh moe, to prae to paro hanah, Angraeng mah ang thuih, tiah a naa.
Vai tad nu es bez Tā Kunga esmu cēlies pret šo zemi, to izpostīt? Tas Kungs uz mani sacījis: Celies pret šo zemi un izposti to!
11 To naah Eliakim, Shebna hoi Joah mah misatuh angraeng Rabshakeh khaeah, Tahmenhaih hoi na tamnanawk loe Syria lok ka thaih kop o pongah, Syria lok hoiah mah na thui ah; sipae nuiah kaom kaminawk mah thaih o kop hanah, Hebru lok hoiah thui hmah, tiah a naa o.
Tad Elijaķims un Šebna un Joāks sacīja uz Rabzaku: Runā jel ar saviem kalpiem sīriski, mēs to gan protam, un nerunā ar mums jūdiski priekš šo ļaužu ausīm, kas ir uz mūra.
12 Toe misatuh angraeang Rabshakeh mah, Nangcae angraeng hoi nangcae khae khue lokthuih hanah ka angraeng mah ang patoeh, tiah na poek o maw? Sipae nuiah anghnu kaminawk khaeah doeh lokthuih hanah na patoeh ai maw? Nihcae loe nangcae baktiah angmacae ih aek to caa o ueloe, angmacae ih tamzun tui to nae o tih, tiah pathim pae.
Bet Rabzakus sacīja: Vai mans kungs mani sūtījis pie tava kunga un pie tevis, šos vārdus runāt, vai ne pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra, kam līdz ar jums būs jāēd savi sūdi un jādzer savi mīzali?
13 To naah Rabshakeh loe angdoet tahang moe, Hebru lok hoiah, lensawk siangpahrang, Assyria siangpahrang ih lok hae tahngai oh, tiah a hangh.
Un Rabzakus nostājās un sauca ar stipru balsi jūdiski un sacīja: klausāties tā lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus!
14 Siangpahrang mah hae tiah thuih; Hezekiah mah na ling o hmah nasoe; nangcae to anih mah loisak thai mak ai!
Tā saka ķēniņš: Lai Hizkija jūs neapmāna, jo viņš jūs nevarēs izglābt.
15 Angraeng mah aicae pahlong tih; hae vangpui hae Assyria siangpahrang ban ah paek mak ai, tiah Hezekiah mah thuih pongah Sithaw to tang o hmah.
Lai arī Hizkija jums nedara cerību uz To Kungu, sacīdams: tiešām, Tas Kungs mūs izglābs, šī pilsēta netaps dota Asīrijas ķēniņa rokā!
16 Hezekiah ih lok to tahngai o hmah; Assyria siangpahrang mah hae tiah thuih; Kai hoi angdaehhaih sah oh loe, kai khaeah angzo oh; to tiah nahaeloe kami boih mah angmah ih misurthaih hoi thaiduet thaih to caa o ueloe, angmah ih tuikhaw thung ih tui to nae o tih;
Neklausāties uz Hizkiju. Jo tā saka Asīrijas ķēniņš: Deriet ar mani mieru un nākat pie manis ārā, tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un ikviens no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas,
17 Kang zoh moe, nangcae to nangmacae prae baktiah kaom, cang hoi misurtui ohhaih prae, takaw hoi misur takha ohhaih prae ah kang caeh o haih han.
Kamēr es nākšu, un jūs aizvedīšu tādā zemē, kā jūsu zeme, zeme, kur ir labība un vīns, zeme, kur ir maize un vīna dārzi.
18 Acoe oh, to tih ai nahaeloe Hezekiah mah nangcae khaeah, Angraeng mah pahlong tih hmang, tiah na zoek o moeng tih. Prae kaminawk ih sithawnawk mah a prae to Assyria siangpahrang ban thung hoiah loih o sak vai maw?
Lai Hizkija jūs nepieviļ, sacīdams: Tas Kungs mūs izglābs! Vai gan pagānu dievi ikviens savu zemi izglābuši no Asīrijas ķēniņa rokas?
19 Hamath hoi Arpad ih sithawnawk loe naa ah maw oh o? Sephavaim ih sithawnawk loe naa ah maw oh o? Nihcae mah Samaria to ka ban thung hoiah loisak thaih maw?
Kur ir Hamatas un Arpadas dievi, kur ir Sefarvaimas dievi? Vai tie gan Samariju izglābuši no manas rokas?
20 Hae prae thung boih ih sithawnawk thungah, kawbaktih sithaw mah maw a prae to ka ban thung hoi pahlong vaih? Kawbangmaw Angraeng mah Jerusalem to ka ban thung hoi pahlong thai tih? tiah a naa.
Kurš no visiem šo zemju dieviem savu zemi izglābis no manas rokas? Kā tad Tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?
21 Lok pathim han ai ah lokpaek boeh pongah, Judah kaminawk mah, lok pakha to doeh pathim pae o ai, oh o taak duem.
Bet tie cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: Jums nebūs viņam atbildēt.
22 To naah Hilkiah capa, siangpahrang im ukkung Eliakim, ca tarik kami Shebna hoi ca pakuem kami, Asaph capa Joah cae loe angmacae ih khukbuen to asih o moe, Hezekiah khaeah caeh o pacoengah, misatuh angraeng Rabshakeh mah thuih ih lok to a thuih pae o.
Tad nama uzraugs Elijaķims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna un kanclers Joaks, Asafa dēls, nāca pie Hizkijas ar saplēstām drēbēm un viņam stāstīja Rabzakus vārdus.
