Isaiah 35
1 Praezaek hoi long kasae loe anghoe tih; kapong sut long mah doeh anghoe ueloe, rose pawk baktiah apawk tih.
Sausā un tukšā zeme priecāsies, un klajums līksmosies un ziedēs kā rozes.
2 Pop parai ah apawk to ampha ueloe, anghoehaih, oephaih hoiah laa to sah o tih; Lebanon lensawkhaih, Karmel hoi Sharon hoihhaih to anih khaeah paek tih; Angraeng lensawkhaih hoi aicae Sithaw hoihhaih to nihcae mah hnu o tih.
Ziedēt tas ziedēs un līksmosies ar prieku un gavilēšanu; Lībanus godība tam ir dota, Karmeļa un Šarona glītums, - tie redzēs Tā Kunga godību, mūsu Dieva glītumu.
3 Bantha zokhaih to tha om o sak ah loe, thacak ai khokkhu to thacak o sak ah.
Stiprinājiet nogurušās rokas un dariet stingrus gurdenos ceļus.
4 Zithaih palungthin tawn kaminawk hanah, Thacak oh, zii o hmah, tiah thui pae oh; khenah, na Sithaw loe sak ih zaehaih baktih toengah, lu lak hanah angzo tih; anih loe nang to pahlong hanah angzo tih boeh.
Sakāt tām samisušām sirdīm: esiet stipras, nebīstaties! Redzi, jūsu Dievs! Atriebšana nāk, atmaksāšana no Dieva; Viņš nāk un jūs atpestīs.
5 To pacoengah loe mikmaengnawk mik padai o tih, naapang kaminawk doeh naa akhaw o tih boeh.
Tad aklu acis taps atvērtas un kurlu ausis atdarītas.
6 Khokkhaem kaminawk loe sakhi baktiah angphet o tih, lokaa mah doeh laa to sah tih boeh; praezaek ah tui to puek ueloe, long karoem ahmuen ah tui to long tih boeh.
Tad tizlais lēkās kā stirna, un mēmu mēle slavēs priecīgi. Jo tuksnesī izvirs ūdeņi, un upes klajumos.
7 Hmai ah kamngaeh savuet to tuili ah angcoeng ueloe, tui anghae long ah tui to puek tih boeh; tasuinawk ohhaih hoi tabokhaih ahmuen ah phroh, sakrungkung hoi rihkung baktiah kaom akungnawk to amprawk o tih.
Un sausums taps par ezeru un izkaltusi zeme par ūdens avotiem. Tanīs vietās, kur vilki mituši, būs zāle ar niedrēm un ašķiem(ezera meldrs).
8 To ah manglaih lampui to om ueloe, Ciimcai Loklam, tiah kawkhaih to om tih; kaciim ai kami loe to lampui to pazui mak ai; minawk kalah hanah ni oh, to loklam ah loe amthu kami mataeng mah doeh lam amkhraeng mak ai.
Un tur būs liels ceļš. Ceļš, ko nosauks par svētu ceļu; kas nešķīsts, pa to nestaigās, jo tas pieder šķīstiem, kas pa to ceļu staigā, - pašas nesaprašas tur nevar maldīties.
9 To ah kaipui om mak ai, moisannawk doeh to loklam ah caeh o mak ai, hnuk han mataeng doeh om mak ai; toe akrang ih kaminawk khue ni to ah caeh o tih.
Tur nebūs lauvas, un plēsīgs zvērs tur nerādīsies un neatradīsies, bet tie atpestītie pa to staigās.
10 Angraeng mah akrang ih kaminawk loe amlaem o let ueloe, laa to sah o tih, dungzan anghoehaih lumuek angmuek hoiah Zion ah angzo o tih; nihcae mah anghoehaih hoi oephaih to hnu o tih, palungset khuiqahhaih to om mak ai boeh.
Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, bet skumjas un bēdas bēgs projām.
