Isaiah 30
1 Angaek thaih kaminawk loe khosak bing o! tiah Angraeng mah thuih; nihcae loe kai khaeah dueng ai ah, maeto hoi maeto lok aram o; kai ih Muithla tawn ai ah khokhan o pongah, nihcae loe zaehaih to sak o aep aep;
Ak vai, tiem stūrgalvīgiem bērniem, saka Tas Kungs, kas padomu ņemas, bet ne no Manis, un derību der, bet bez Mana Gara, un krāj grēku uz grēku!
2 Faro siangpahrang thacakhaih to oep o moe, Izip prae tahlip ah paqai hanah, kai khaeah hnikhaih om ai ah, Izip prae ah caeh o tathuk.
Kas ceļas iet uz Ēģipti, nevaicādami Manu muti, un stiprinājās ar Faraona spēku un meklē patvērumu apakš Ēģiptes ēnas.
3 To pongah Faro siangpahrang oephaih loe nang hanah azathaih ah om ueloe, Izip prae tahlip oephaih doeh nang palung boengsakkung ah om tih.
Faraona spēks jums būs par kaunu, un tas patvērums apakš Ēģiptes ēnas par apsmieklu.
4 Nihcae ukkung angraengnawk loe Zoan vangpui ah oh o, anih ih laicaehnawk doeh Hanes vangpui ah phak o boeh.
Jo viņa (t.i. Jūda) virsnieki gan bijuši Coanā, un viņa vēstneši nākuši līdz Hanesai,
5 Nihcae loe tidoeh avang ai, abomh thai ai, atho ohhaih om ai ah, azathaih hoi kasaethuihaih khue ni oh.
Bet visi paliks kaunā pie tās tautas, kas viņiem nederēs nedz par palīgu, nedz par citu labumu, bet būs par kaunu vien un par apsmieklu.
6 Kaipui amno hoi kaipui, pahui sae, azawk thaih hmai pahui hoiah koi, kamtang praezaek ah a tawnh o ih hmuennawk to laa hrang han a phawh o sak, atho kana hmuennawk to tahnongsawk hrang hanah phawh o sak; atho kaom ai kaminawk ohhaih aloih bang prae ah kaom kaminawk khaeah moi kasan hoiah kazit hmuennawk to a phawh o sak.
Spriedums par dienvidu Beēmotu(zvēru). Pa bēdu un izbaiļu zemi, kur lauvu mātes un lauvas, odzes un skrejoši pūķi, tie savu mantu vedīs kumeļu mugurā, un savu bagātību uz kamieļu kupriem, pie tautas, kas nekā nepalīdz.
7 Izip prae loe atho om ai, azom pui ni; to pongah anih to angtawt thai ai Rahab-Hem-Shebeth, tiah ka kawk.
Jo Ēģiptes zeme nav nekas un it nekā nepalīdzēs; tādēļ Es to nosaucu par lielmuti, kas paliek sēžot uz vietas.
8 Angzo han koi ani ah dungzan khoek to caksak hanah, vaihi caeh ah, nihcae hanah kangphaek thlung pongah tarik pae ah loe, cabu pongah doeh tarik paeh;
Nu tad ej, raksti to viņu priekšā uz galdu un ieraksti to grāmata, ka tas paliek uz nākamām dienām mūžīgi mūžam.
9 hae kaminawk loe laisaep thaih kami, lok amlai kami, Angraeng mah thuitaekhaih lok tahngai ai kami ah oh o:
Jo tā ir stūrgalvīga tauta, tie ir melkuļu bērni, bērni, kas Tā Kunga bauslību negrib klausīt,
10 nihcae mah, angzo han koi hmuen taphong kaminawk khaeah, Lok to thui hma lai ah; tahmaanawk khaeah, Kamsoem hmuen to kaicae khaeah thui hmah, thaih kahoih hmuen to mah thui ah loe, amsawnlok to thui ah;
Kas uz redzētājiem saka: neredziet! Un uz sludinātājiem: nesludinājiet mums patiesīgu mācību! Runājiet uz mums ar mīkstu mēli! Sludinājiet viltu!
11 hae loklam hae caehtak ving ah, hae loklam ah caeh hma lai ah; Ciimcai Israel Sithaw to kaicae han thui hma lai ah, tiah a naa o.
Atkāpjaties no ceļa, atstājaties no tekas, lai paliek nost no mums Israēla Svētais!
12 To pongah Ciimcai Israel Sithaw mah hae tiah thuih; hae lok hae na patoek o moe, pacaekthlaekhaih, loklam pazaehaih hoi amsawnlok to na oep o lat pongah,
Tādēļ Israēla Svētais tā saka: Tāpēc ka jūs šo vārdu atmetat un ceriet uz varas darbu un blēdību un uz to paļaujaties,
13 nangcae zaehaih loe amtimh tom tapang, kasang sipae, nawnetta ah amtim roep kamro sipae ah ni om tih.
Tāpēc jums šis noziegums būs tā kā plaisums ielīkušā krītošā augstā mūrī, kas piepeši vienā acu mirklī sagrūs.
14 Vah phaeng ih long laom baktiah koisak tih; paquemhaih roe tawn mak ai; koih naah mataeng doeh takoeng nui ih hmai kamngaeh phrom haih hanah, tuikhaw thung ih tui sohhaih hanah, laom kakoi ahap tetta mataeng doeh hnuk han koi om mak ai, tiah a thuih.
Un tas tos sadauzīs tāpat kā podnieks sadauza trauku, ko dauzot netaupa, un kad tas satriekts, neviena gabaliņa neatliek, ar ko uguni varētu ņemt no ugunskura vai ūdeni smelt no akas.
15 Ciimcai Israel Sithaw, Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; Na dawnpakhuem o moe, nang hngai o duem nahaeloe, pahlong ah na om o tih; amding rue ah na oh o moe, oephaih hoiah na oh o naah thacakhaih to na hnu o tih; toe nangcae loe to tiah oh hanah na koeh o ai.
Jo tā saka Tas Kungs Dievs, tas Svētais iekš Israēla: caur atgriešanos un norimšanu jūs taptu izglābti, caur klusu sirdi un cerību jūs varētu stipri būt, bet jūs neesat gribējuši.
16 Toe nangcae mah loe to tiah na ai ni, hrang hoiah ka cawnh o han; tiah na thuih o pongah, minawk mah na cawn o sak tih; cawnh karang hrang nuiah kang thuengh o han, tiah na thuih o pongah, nangcae patom kaminawk loe cawnh rang o parai tih.
Un jūs sakāt: nē, bet uz zirgiem mēs gribam skriet: tāpēc jums būs skriet; un uz čakliem zirgiem mēs gribam jāt: tāpēc arī tie jās čakli, kas jums dzenās pakaļ.
17 Kami maeto mah ang thuitaek o naah, kami sangto na cawn o tih; kami pangato mah ang thuitaek o naah, mae nuiah thling ih angmathaih thlung baktih, maesom nuiah payang ih kahni baktiah na om o ai karoek to, na cawn o phang tih, tiah a thuih.
Viens tūkstotis (bēgs) no viena vienīga (vīra) draudiem, no piecu draudiem jūs bēgsiet, līdz kamēr no jums atliksies tik kā masta koks kalna galā un kā karogs pakalna virsū.
18 Toe Angraeng mah nangcae nuiah tahmenhaih suek hanah ang zing khing; nangcae nuiah a tahmenhaih amtuengsak hanah, anih to pakoeh ah om tih; Angraeng loe katoeng Sithaw ah oh; anih zing kaminawk boih loe tahamhoih o.
Un tādēļ Tas Kungs gaidīs, pirms jums būs žēlīgs, un augsti pacelsies, pirms pār jums apžēlosies; jo Tas Kungs ir Dievs, kas tiesās: svētīgi visi, kas uz Viņu cerē.
19 Jerusalem ah kaom Zion kaminawk, nangcae loe na qah o mak ai boeh; nangcae hanghaih lok to anih mah thaih naah, tahmen ueloe, na hanghaih lok to pathim tih.
Jo tu, Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, raudot tu vienmēr neraudāsi, apžēlodamies Viņš par tevi apžēlosies uz tavas saukšanas balsi; kad Viņš tevi dzirdēs, tad tev atbildēs.
20 Angraeng mah patangkhanghaih takaw to paek moe, amtanghaih tui naesak langlacadoeh, nangcae patuk kaminawk loe anghawk o thai mak ai, nangmacae ih mik hoi roe nangcae patuk kaminawk to na hnu o tih:
Tas Kungs jums dos bēdās maizi un izbailēs ūdeni. Un tavi mācītāji vairs neapslēpsies, bet tavas acis redzēs tavus mācītājus.
21 banqoi bantang nang qoi o naah, na naa mah na hnuk bangah, katoeng Loklam loe hae ni, hae loklam ah caeh ah, tiah thuih ih lok to na thaih o tih.
Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šo vārdu: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! Kad jūs nogriezušies vai pa labo vai pa kreiso roku.
22 Sumkanglung tui pazut ih krangnawk hoi sui hoiah sak ih krangnawk to na panuet o tih boeh, kamhnong laprawn baktiah na va o sut ueloe, Hae ahmuen hoiah caeh ving lai ah, tiah na naa o tih.
Un jūs sagānīsiet savu izgriezto sudraba bilžu uzvalkus un savu izlieto zelta bilžu drēbes; tās tu nometīsi tā kā sārņus un sacīsi uz tām: nost!
23 Nangcae mah long ah na patit o ih aanmuunawk hanah anih mah kho angzosak tih; long mah caaknaek kapop ah tacawtsak tih; to na niah loe kahoih na lawk hmuen ah maitawnawk pra o tih.
Tad Viņš dos lietu tavai sēklai, ar ko tu savu zemi esi apsējis, un maizi no zemes augļiem, un tā būs trekna un tauka. Un tavi lopi tai dienā taps ganīti plašās ganībās.
24 Na laikok atok maitaw tae hoi laa hrangnawk mataeng doeh, takho hoiah maw, paqaa hoiah maw kaciim ah hawh tangcae ih cang to ni caa o tih boeh.
Un tie vērši un ēzeļi, ar ko zemi strādās, ēdīs sālītu mistru, kas vētīts ar liekšķeri un vētekli.
25 Pop parai kaminawk humhaih ani kalen, misatoephaih imsangnawk to amtimh naah, vapui tui hoi vacong tuinawk loe maesang hoi maesomnawk nui boih ah long tih boeh.
Un pa visiem augstiem kalniem un pa visiem lieliem pakalniem būs upītes un ūdens strauti, tās lielās kaušanas dienā, kad torņi sagrūs.
26 Angraeng mah angmah kaminawk ih kabawk ngan to zaeng pae moe, ahmaa to hoisak naah khrah loe ni baktiah aang tih, ni loe khodai ih ni aengh pongah alet sarihto ah aang tih boeh.
Un mēness gaišums būs kā saules gaišums, un saules gaišums septiņkārt gaišāks nekā septiņu dienu gaišums, tai dienā, kad Tas Kungs Savu ļaužu vainu sasies un to vāti dziedinās, ar ko tie ievainoti.
27 Khenah, Angraeng ih ahmin loe kangthla ahmuen hoiah angzoh; anih palungphuihaih loe hmai baktiah amngaeh, anih ih pahni loe palungphuihaih hoiah koi, anih ih palai loe kangqong hmai baktiah oh.
Redzi, Tā Kunga vārds nāk no tālienes, Viņa dusmība deg un ir grūti nesama, Viņa lūpas ir bardzības pilnas, un Viņa mēle tā kā rijoša uguns.
28 Anih ih anghahhaih takhi loe acaeng kaminawk amrosak hanah, kalen tui baktiah tahnong khoek to pha tahang tih; loklam amkhraeng hanah kaminawk ih akam huh to sumqui hoiah amoem pae tih.
Un Viņa dvaša ir kā ūdens plūdi, kas sniedzās līdz kaklam, ka Viņš pagānus sijā ar posta sietu un tautām žokļos liek iemauktus, kas maldina.
29 Nangcae loe aqum ah sak ih poih baktiah laa to na sah o tih; Thacak Israel Sithaw, tamoi to uengh moe, Angraeng ih mae ah caeh o baktih toengah, palung nang hoe o tih.
Tad pie jums dziedās kā svētku naktī, un jūsu sirds priecāsies it(kā tiem), kas ar stabulēm nāk uz Tā Kunga kalnu, uz Israēla akmens kalnu.
30 Angraeng mah a lensawkhaih lok to thaisak ueloe, a ban phokhaih, palungphuihaih, angqong hmaipalai, amrosak thaih takhi sae hoi qaetui to amtuengsak tih boeh.
Un Tas Kungs liks dzirdēt Savas balss godību un liks redzēt Savu izstiepto elkoni ar bargām dusmām un ar rijošu uguns liesmu, ar zibeni un ar plūdiem un ar krusu.
31 Angraeng lok mah Assyria to amtimsak ueloe, angmah ih cunghet hoiah bop phaeng tih boeh.
Jo Asurs iztrūcināsies no Tā Kunga balss, kad Viņš ar rīksti sitīs.
32 Angraeng mah bohhaih cung phakhaih ahmuen kruekah, katoeng kruekhaih atuenh, satuem tabaenghaih atuenh baktiah om tih; anih misa tukhaih loe nung parai tih.
Un pie katra cirtiena ar to nospriesto rīksti, ko Tas Kungs laidīs Asuram virsū, skanēs bungas un kokles, un ar karstu karošanu Viņš pret to karos.
33 Topheth loe canghnii hoi boeh ni, siangpahrang ohhaih ahmuen ah caksak boeh; anih mah to ahmuen to kathuk ah sak moe, kawksak boeh; hmaitik hanah koimongah thing to suek pae coek boeh; hmaih mah anih to kangh hanah, Angraeng anghahhaih takhii mah kat hmai to kalong vapui tui baktiah to thing to hmai ah tik tih.
Jo bedre jau sen ir gatava, arī priekš ķēniņa tā ir gatava, dziļa un plata; viņas uguns- un malkas- kopa ir varen liela; Tā Kunga dvaša to iededzinās kā sēra strautu.
