Habakkuk 3
1 Hae loe Shigionoth nuiah Tahmaa Habakkuk lawkthuihaih ah oh.
Pravieša Habakuka lūgšana, pēc augstas dziesmas dziedama: Kungs, kad es dzirdēju Tavu slavu, tad es izbijos.
2 Aw Angraeng, na thuih ih lok to ka thaih boeh moe, ka zit: Aw Angraeng, kaicae dung ah na sak ih tok to angthasak let ah loe, kaicae ih atue thuem ah panoeksak ah; palung na phui cadoeh palungnathaih to tawn rae ah.
Kungs, tas ir Tavs darbs, izdari to gadiem ritot, gadiem ritot dari to zināmu. Dusmībā piemini žēlastību.
3 Sithaw loe Teman hoiah angzoh, Kaciim Sithaw loe Paran mae nui hoiah angzoh. (Selah) A lensawkhaih mah vannawk to khuk, long loe anih pakoehhaih hoiah koi.
Dievs nāk no Tēmana un tas Svētais no Pārana kalniem. (Sela) Viņa augstība apklāj debesis, un zeme ir pilna Viņa slavas.
4 Anih ih aanghaih loe ni baktiah oh, takiinawk loe a ban hoiah tacawt o: kanghawk a thacakhaih loe a ban thungah oh.
Un spožums atspīd kā (saules) gaisma un stari Viņam abējās pusēs, un tur Viņa spēcība slēpjās.
5 A hmaa ah kasae nathaih to caeh moe, hmai kangqong nathaih mah a caehhaih to pazui.
Viņa priekšā iet mēris, un sērga uz viņa pēdām.
6 Anih loe angdoet moe, long to a tah; a khet moe, prae kaminawk to tasoehsak: dungzan ah kacak maenawk loe koih o phaeng moe, kacak maesomnawk doeh tanimh o: a caehhaih loklamnawk loe dungzan khoek to cak.
Viņš stāv un satrīcina zemi, Viņš skatās un biedina tautas, mūžīgie kalni šķīst, vecu vecie pakalni grimst; Viņš staigā mūžības ceļus.
7 Pacaekthlaekhaih hoi Kushan ih imnawk to ka hnuk; Midian prae pakaahaih kahni loe ang sih vak boeh.
Es redzēju Moru ļaužu teltis postā un Midijaniešu dzīvokļus drebam.
8 Aw Angraeng, tuipuinawk nuiah palung nang hoe ai maw? Tuipuinawk nuiah palung na phui maw? Nangmah ih hrangnawk to nang thueng moe, pahlonghaih hrang lakoknawk to nang thueng naah, tuipui nuiah palung na phui maw?
Vai Tu par upēm esi apskaities, ak Kungs, vai Tev dusmas par ūdeņiem, vai Tev bardzība par jūru, ka Tu brauci ar Saviem zirgiem uz Saviem glābšanas ratiem?
9 Na lok baktih, acaengnawk lokkamhaih baktih toengah, nangmah ih kalii to na suek coek boeh. (Selah) Tuipuinawk to long hoiah na tacawtsak.
Tavs stops izvilkts spīd, rīkste, vārdos zvērēta (Sela) Zemi Tu skaldi upēs.
10 Maenawk mah nang ang hnuk o naah, tasoeh o; tui loe long moe, laemh boih boeh: kathuk tuipui loe hangh moe, a ban to payangh tahang.
Kalni Tevi ierauga, un tiem paliek bail, ūdens plūdi plūst, dziļums kauc, un augsti paceļ savas rokas.
11 Nang ih kampha kalii hoi kampha tayae to takhawh naah, ni hoi khrah mataeng doeh a ohhaih ahmuen ah angdoet hoi sut.
Saule un mēness paliek stāvot savā mājoklī, Tavām bultām šaujoties un spīdot, Taviem šķēpiem spīdot un zibot.
12 Palungphuihaih hoiah long pum ah na caeh moe, palungphuihaih hoiah Sithaw panoek ai kaminawk to na tit.
Dusmībā Tu samini zemi, bardzībā Tu sadragā tautas.
13 Nangmah ih kaminawk to pahlong moe, moithawk na nok ih kaminawk to pahlong hanah na caeh: Sethaih sah imthung takoh lu koek to nganbawh kana na paek moe, anih to tahnong hoi khok khoek to nam tuengsak. (Selah)
Tu izej, glābt Savus ļaudis, glābt Savu svaidīto, Tu satrieci bezdievīgā nama galvu, atsegdams pamatu līdz pat kaklam. (Sela)
14 Angmah ih kalii hoiah avang thungah kaom kaminawk zaehoikung to lu ah na thunh: nihcae loe kai amrosak hanah kamhae takhi baktiah ang zoh o; nihcae anghoehaih loe amtang kaminawk tamquta hoi amrosak han ih ni oh.
Ar viņa paša šķēpiem Tu satrieci viņa karavīru galvu, kas kā vētra nāk, mani izkaisīt, kam prieks, nabagu aprīt slepenībā.
15 Nang loe nangmah ih hrangnawk hoiah tuipui maeto pacoeng maeto bangah na caeh moe, tuiphu to nang thawksak.
Tu jāji ar saviem zirgiem pa jūru, pa varenu ūdeņu plūdiem.
16 Ka thaih naah ka takpum to tasoeh; a lok pongah ka pahninawk loe angtawt o; raihaih niah kang hak thai hanah, ka huhnawk loe hmawnh moe, ka khoknawk doeh tasoeh o boeh. Kaminawk khaeah anih angzoh naah, angmah ih misatuh kaminawk mah anih to tuh o tih.
Kad es to dzirdēju, tad manas iekšas trīcēja, no tās balss drebēja manas lūpas; puveši nāk manos kaulos, es trīcu savā vietā, ka man klusu jāgaida tā bēdu diena, kad celsies pret tiem ļaudīm, kas tos spaidīs.
17 Thaiduet kung hoi misur kung athai ai cadoeh; Olive thaih athai ai moe, lawk ah cang tacawt ai cadoeh; tuu khongkha thungah tuu om ai moe, moi pacahhaih imthung ah moinawk om o ai cadoeh,
Ja vīģes koks nezaļos, un augļu nebūs vīna kokam; eļļas koka augums nepiepilda cerības, un tīrumi nenes barību, avis izzudušas no ganībām un lopa nav laidaros.
18 kai loe Angraeng ah kang hoe toengtoeng han, pahlonghaih Sithaw ah kang hoe toengtoeng han.
Bet tomēr es priecāšos iekš Tā Kunga, es līksmošos iekš Dieva, sava Pestītāja.
19 Angraeng Sithaw loe ka thacakhaih ah oh; anih mah ka khok hae tasuk ih khok baktiah na sah pae ueloe, kaimah ih maesang ahmuennawk ah na caehsak tih. Aqui pop katoeng hoi laasah zaehoikungnawk han ih ni.
Tas Kungs Dievs ir mans stiprums, viņš dara man kājas kā stirnām un mani vedīs pa maniem kalniem. - Dziedātāju vadonim uz manām koklēm.
