Habakkuk 1
1 Tahmaa Habakkuk mah hnuk ih lok loe hae tiah oh.
Spriedums, ko pravietis Habakuks redzējis.
2 Aw Angraeng, nasetto maw kang kawk moe, kang kawkhaih lok tahngai ai ah na oh han vop? Tha hoi kang kawk naah doeh, nang pahlong ai!
Cik ilgi, ak Kungs, es kliegšu un Tu nepaklausi? Cik ilgi es Tevi piesaukšu par varas darbu, un Tu neizglābi?
3 Tih hanah kahoih ai hmuen to nang patuek moe, raihaih to nang hnuksak loe? Lomhaih hoi raihaih ka hma ah oh moe, lokpunghaih hoi angzoehhaih to pop.
Kāpēc Tu man lieci redzēt netaisnību un skaties uz varas darbu? Jo posts un varas darbs ir manā priekšā, un ķildas rodas un bāršanās ceļas.
4 To pongah ukhaih daan loe thazok boeh, toenghaih doeh hmabang caeh thai ai boeh: kasae kami mah katoeng kami to ven khoep pongah, amsoem ai lokcaekhaih to hmacawn lat boeh.
Tāpēc bauslība paliek bez spēka un tiesa nekad nenāk gaismā, jo bezdievīgie apstāj taisno, tādēļ tiesa tiek pārgrozīta.
5 Sithaw panoek ai kaminawk thungah kaom hmuen to khen oh loe, poek o noek ah! Paroeai dawnrai hoiah om oh; thuih cadoeh, tang han ai ah nangcae ih adung thungah tok ka sak han.
Skatāties uz tautām un ņemat vērā un brīnīdamies brīnaties, jo Es daru darbu jūsu dienās, ko jūs neticēsiet, kad to stāstīs.
6 Khenah, tahmenhaih tawn ai, tha patoh hoi toksak koeh acaeng, Khaldian kaminawk to kang thawksak boeh, nihcae loe angmacae ih prae na ai prae kalah to lak hanah, prae thung boih ah caeh o tih.
Jo redzi, Es atvedīšu Kaldejus, rūgtu un čaklu tautu, kas izplētīsies pār zemi un iemantos mājas vietas, kas viņai nepieder.
7 Nihcae loe zit kaom kami ah oh o; nihcae lokcaekhaih hoi ukhaih daan doeh angmacae koeh baktiah ni sak o.
Šī ir briesmīga un bijājama(tauta), viņas tiesa un augstība iziet no viņas pašas.
8 Nihcae ih hrang loe kaithlaeng pongah rang o kue moe, aduem bang ih tasui pongah hmawsaeng o kue: hrang angthueng kaminawk loe angthla parai ahmuen hoiah angzoh o, toe nihcae loe moi caa tahmu kazawk baktiah a zawk o tih.
Jo viņas zirgi ir čaklāki nekā pardeļi un žiglāki nekā vilki vakarā. Un viņas jātnieki skraida, viņas jātnieki nāk no tālienes un atskrien kā ērglis, kas steidzās uz barību.
9 Nihcae loe athii longsak hanah angzo o boih tih; nihcae ih mikhmai loe ni angyae bang ih takhi baktiah oh, nihcae mah misong ah naeh ih kaminawk to savuet baktiah angpop o sak.
Tie visi nāk uz varas darbu; kurp tie savu vaigu griež, tur tie laužās cauri kā rīta vējš un sagrābj cietumniekus kā smiltis.
10 Siangpahrangnawk to pahnui o thui tih, ukkung angraengnawk doeh khet kamcuk ai ah sah o tih: vangpui thung ih misa pakaahaihnawk to pahnui o thui tih, long tangprih to tapop o ueloe, vangpui to la o tih.
Un viņš apmēda ķēniņus, un valdnieki tam par apsmieklu, viņš apsmej visas stiprās pilis un saber pīšļus un tās uzņem.
11 To pacoengah a poekhaih to amkhraih ueloe, anghmaa o boih tih; kazae kaminawk loe angmacae thacakhaih to sithaw baktiah pakoeh o.
Tad viņš griežas kā vējš un aizskrien un noziedzās, turēdams savu spēku par savu dievu.
12 Aw Angraeng kai ih Sithaw, kaciim kai ih Sithaw, nang loe dungzan ah hing na ai maw? Kaicae loe ka dueh o mak ai. Aw Angraeng, lok takroek hanah nihcae to na caksak boeh; Aw thacak Sithaw, nihcae thuitaek hanah na caksak boeh.
Vai Tu neesi no iesākuma Tas Kungs, mans Dievs, mans Svētais? Mēs nemirsim. Tu, Kungs, viņu esi iecēlis par sodību, un viņu apstiprinājis, Tu akmens kalns, par pārmācību.
13 Na mik loe ciim moe, kasae khet hanah na koeh ai: tipongah aling thaih kaminawk to na khet loe? Tipongah kazae kami mah angmah pong katoeng kaminawk to paaeh naah, na khet sut loe?
Tavas acis ir šķīstas, ka nevar ieredzēt ļaunumu, un grūtumu Tu nevari uzlūkot. Kāpēc Tu gribi skatīties uz atkāpējiem un klusu ciest, kad bezdievīgais to aprij, kas taisnāks nekā viņš?
14 Tipongah long kaminawk to ukkung tawn ai, tuipui ih tanganawk baktih, zok hoi kavak moinawk baktiah na sak loe?
Un kāpēc Tu cilvēkus gribi darīt kā zivis jūrā, kā līdējus tārpus, kam valdnieka nav?
15 Misanawk mah nihcae to cakoih hoiah tathok o, palok hoiah naeh o pacoengah, palok pui hoiah a ruet o. To pongah nihcae loe poeknawm o parai moe, anghoe o.
Viņš visus izvelk ar makšķeri, viņš tos sakrāj savā tīklā, un tos sapulcina savos valgos, tāpēc viņš priecājās un līksmojās.
16 To pongah nihcae loe angmacae ih palok khaeah hmuen tathlanghaih to sak o moe, palok pui taengah hmuihoih to a thlaek o, nihcae loe tahamhoih o moe, caaknaek pop parai ah a tawnh o.
Tādēļ viņš upurē savam tīklam un kvēpina saviem valgiem, jo caur tiem viņa tiesa ir palikusi tauka un viņa barība garda.
17 Nihcae loe palok pong ih tanga to khringh o boih ueloe, tahmenhaih tawn ai ah prae kaminawk to hum o poe tih maw?
Vai viņš tad tāpēc iztukšos savu tīklu? Vai viņš arvien tautas apkaus bez žēlastības?
