Genesis 43
1 Prae thungah khokhahaih nung parai vop.
Un bads bija grūts tanī zemē.
2 Izip prae thung hoi phawh o ih cang to caak o boih pacoengah ampa mah, nihcae khaeah, Caeh o let ah loe, cang to na qan pae o let raeh, tiah a naa.
Un kad tā labība, ko tie no Ēģiptes bija atveduši, jau bija izlietojuši, tad viņu tēvs uz tiem sacīja: noejat atkal un pērciet mums maizes kādu mazumu.
3 Toe Judah mah anih khaeah, To ih kami mah, Nam nawk na hoi o ai nahaeloe, ka mikhmai nang hnu o thai mak ai, tiah ang thuih boeh.
Un Jūda uz to runāja un sacīja: tas vīrs mums stipri piekodinājis un sacījis: jūs manu vaigu neredzēsiet, ja jūsu brālis nav jums līdz.
4 Kam nawk to kaicae hnukah nang zohsak nahaeloe, ka caeh o tathuk moe, cang to kang qan pae o han;
Ja tad tu mūsu brāli mums sūtīsi līdz, tad mēs gribam noiet un pirkt maizes priekš tevis.
5 toe anih to nang zosak ai nahaeloe, ka caeh o tathuk mak ai; to kami mah, Nam nawk na hoi o ai nahaeloe, ka mikhmai na hnu o thai mak ai, tiah a thuih boeh, tiah a naa.
Bet ja tu to nesūtīsi, tad mēs nenoiesim, jo tas vīrs mums ir sacījis: jums nebūs manu vaigu redzēt, ja jūsu jaunākais brālis jums nav līdz.
6 Israel mah, kai raihaih paek hanah, tikhoe kam nawk oh vop, tiah na thuih o loe? tiah a naa.
Tad Israēls sacīja: kāpēc jūs man tik ļauni esat darījuši, tam vīram sacīdami, ka jums vēl viens brālis esot?
7 Nihcae mah, To kami mah kaimacae kawng hoi imthung takoh kawng, nam pa hing vop maw? Nam nawk kalah oh vop maw? tiah ang dueng; kaicae mah doeh ang dueng ih lok ni ka pathim pae o; nam nawk haeah na hoi o tathuk ah, tiah thui tih tito mi mah maw panoek? tiah a naa.
Un tie sacīja: tas vīrs jautāja jautādams pēc mums un pēc mūsu radiem un sacīja: vai jūsu tēvs vēl dzīvs? Vai jums vēl viens brālis? Tad mēs viņam atbildējām, kā viņš mums jautāja; kā tad mēs to varējām zināt, ka tas sacīs: vediet savu brāli šurp?
8 To pacoengah Judah mah ampa Israel khaeah, Kaicae boih, nangmah hoi nawkta to dueh ai, ka hing o thai hanah, nawkta to kai hoi nawnto patoeh ah, kang thawk o moe, ka caeh o roep han boeh, tiah a naa.
Tad Jūda sacīja uz Israēli, savu tēvu: sūti to zēnu man līdz, tad mēs celsimies un noiesim, lai dzīvojam un nemirstam, ne mēs, ne tu pats, ne mūsu bērniņi.
9 Anih to kahoih ah ka khetzawn han hmang; anih to nang khaeah kang zo haih let ai moe, na hmaa ah kang pha haih let ai nahaeloe, ka hing thung zaehaih ka zok han; kai khaeah anih to na suk ah;
Es galvoju par viņu, no manas rokas tev būs viņu prasīt; ja es to pie tevis nevedīšu atpakaļ un to nestādīšu priekš tavām acīm, tad es visu savu mūžu gribu noziedzīgs būt tavā priekšā.
10 hae tiah pakaahaih om ai nahaeloe, ka caeh o moe, vai hnetto doeh kam laem o han boeh, tiah a naa.
Jo ja mēs nebūtu kavējušies, mēs tagad jau otru reizi būtu pārnākuši.
11 To naah ampa Israel mah nihcae khaeah, To tiah om nasoe, tiah na poek o nahaeloe, hae tiah sah oh; hae prae thung ih kahoih koek thingthai, tak angnok koi hmuihoih, khoitui zetta, aan ah thuh ih hmuihoih, myrrh, thingthai mu hoi almond mu to phaw oh loe, to kami hanah tangqum ah paek oh.
Tad viņu tēvs Israēls uz tiem sacīja: ja tam nu tā būs būt, tad dariet tā: ņemiet no šās zemes visteicamiem augļiem savos traukos un nonesiet tam vīram dāvanu, balzama kādu mazumu un kādu mazumu medus, dārgas zāles un mirres, riekstus un mandeles.
12 Phoisa to kamtlai ah sin pae oh; nangmacae ih dip thungah kaom phoisa to sin oh loe, paek o let ah; anih mah pacaeng pazae moeng mue.
Ņemiet arīdzan otrtik naudas savā rokā, un to naudu, kas jūsu maisu virsgalā atlikta, nesiet atpakaļ savā rokā, tiem jau tur būs misējies.
13 Nam nawk hae caeh o haih ah, angthawk oh loe, to kami khaeah caeh o let ah.
Ņemiet arī savu brāli un ceļaties un ejat atkal pie tā vīra.
14 To kami mah to ih nam nawk to prawt moe, Benjamin na hoih o let thai hanah, Thacak Sithaw mah nangcae to tahmen nasoe; kai loe ka caanawk pongah, palungset hoiah ni ka oh han boeh, tiah a naa.
Bet tas visuvarenais Dievs lai jums dod žēlastību tā vīra priekšā, ka tas atlaiž jūsu otru brāli un Benjaminu. Bet es esmu tā kā kam bērni rautin atrauti.
15 To pongah nihcae mah tangqum hoi phoisa to kamtlai ah sin o moe, Benjamin doeh caeh o haih; angthawk o moe, Izip prae ah caeh o tathuk pacoengah, Joseph hmaa ah angdoet o.
Tad tie vīri ņēma to dāvanu, un ņēma otrtik naudas savā rokā un Benjaminu, un cēlās un nogāja uz Ēģiptes zemi un stājās Jāzepa priekšā.
16 Nihcae salakah kaom Benjamin to Joseph mah hnuk naah, angmah ih im khenzawnkung khaeah, Hae kaminawk hae ka im ah caeh haih ah, maitaw maeto bop oh loe, buh raenghhaih to sah ah; athun naah nihcae hoi nawnto buh ka caak han, tiah a naa.
Kad nu Jāzeps Benjaminu pie tiem ieraudzīja, tad viņš sacīja tam, kas bija pār viņa namu: ieved tos vīrus namā un nokauj kādu kaujamu lopu un taisi ēdienu, jo tie vīri pie manis ēdīs pusdienu.
17 Joseph mah thuih ih lok baktih toengah to kami mah sak pae, nihcae to Joseph im ah caeh haih.
Un tas vīrs darīja, kā Jāzeps bija sacījis, un tas vīrs ieveda tos vīrus Jāzepa namā.
18 Joseph im ah a caeh haih pongah nihcae loe tasoeh o, canghni cang qan han a caeh o tangsuek naah aicae dip thungah phoisa oh let pongah ni, im ah ang caeh haih boeh; aicae hae na bop ueloe, nganbawh kana na paek tih boeh, tamna ah suek pacoengah, aicae ih laa hrangnawk doeh laa boih tih boeh, tiah a poek o.
Tad tie vīri bijās, kad tos veda Jāzepa namā, un sacīja: tās naudas dēļ, ko viņu reiz' atdabūjām savos maisos, mēs esam ievesti, lai viņš mums var uzbrukt un mums uzmākties un mūs par vergiem ņemt un mūsu ēzeļus.
19 To pongah Joseph im toepkung khaeah caeh o moe, thok taengah anih khaeah lokthuih pae o.
Tad tie piegāja pie tā vīra, kas bija pār Jāzepa namu, un runāja ar to priekš nama durvīm
20 Nihcae mah, Aw angraeng, kaicae loe canghniah haeah cang qan han kang zoh o vai boeh.
Un sacīja: ak mans kungs, mums viņu reiz' bija jānāk, labības pirkt.
21 Ataihaih im ka phak o naah, dip to ka paongh o, to naah kaimacae ih dip thungah phoisa tabu angmah toengroeng ah ka hnuk o let; to pongah vaihi kang sin o let.
Un kad bijām nākuši mājas vietā un atraisījām savus maisus, redzi, tad ikvienam tā nauda bija viņa maisa virsgalā ar pilnu svaru, un mēs to esam atkal atnesuši savā rokā.
22 Cang qan hanah kalah phoisa doeh ka sin o let; mi mah maw kaicae ih dip thungah phoisa pacaeng, tito ka panoek o ai, tiah naa o.
Mēs arī esam atnesuši citu naudu savā rokā, maizes pirkt, mēs nezinām, kas mūsu naudu mūsu maisos ielicis.
23 Anih mah, Lunghoihta hoiah om oh, mawn o hmah; nangcae ih Sithaw, nangcae ampa ih Sithaw mah ni nangcae ih dip thungah phoisa to ang pacaengh pae; nangcae ih phoisa loe ka hnuk bae, tiah a naa. To pacoengah anih mah Simeon to nihcae khaeah caeh haih.
Un tas sacīja: esiet ar mieru, nebīstaties! Jūsu Dievs un jūsu tēva Dievs jums devis jūsu maisos apslēptu mantu; jūsu nauda man rokā tikusi. Un viņš izveda Sīmeanu pie tiem ārā.
24 Im toepkung mah nihcae to Joseph im ah caeh haih, khok amsaeh han tui a paek moe, laa hrangnawk doeh rawkcak pacah.
Pēc viņš tos vīrus ieveda Jāzepa namā un tiem deva ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva viņu ēzeļiem ēdamo.
25 To ah buhcaak han oh, tiah a thaih o pongah, Joseph athun buhcaak han angzoh naah tangqum hae paek si, tiah a thuih o moe, tangqumnawk to pathok o.
Un tie sataisīja to dāvanu, tiekams Jāzeps nāca uz pusdienu; jo tie bija dzirdējuši, ka tiem tur bija maizi ēst.
26 Joseph im ah amlaem naah, a sinh o ih tangqum to imthung ah Joseph han paek o moe, a hmaa ah long ah akuep pae o.
Kad nu Jāzeps nāca namā, tad tie viņam namā atnesa to dāvanu, kas bija viņu rokās, un metās viņa priekšā pie zemes.
27 Ngan na tui o maw? Nang thuih o ih nam pa mitong loe ngantui maw? A hing vop maw? tiah a dueng.
Un viņš jautāja, kā tiem klājās, un sacīja: kā klājās jūsu vecajam tēvam, par ko jūs stāstījāt? Vai viņš vēl dzīvs?
28 Nihcae mah, Na tamna kaicae ampa loe hing vop, ngan doeh tui vop bae, tiah a naa o; to pacoengah a hmaa ah akuep o moe, khingyahaih paek o.
Un tie sacīja: tavam kalpam, mūsu tēvam, labi klājās, viņš vēl dzīvs; un tie noliecās un klanījās.
29 A khet naah amno ih capa, amnawk Benjamin to a hnuk, Anih loe nang thuih o ih, nam nawk asoi koek maw? tiah a naa. Sithaw mah na tahmen nasoe, ka capa, tiah a naa.
Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjaminu, savas mātes dēlu, un sacīja: vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par ko man stāstījāt? Un viņš sacīja: Dievs lai tev žēlīgs, mans dēls!
30 Amnawk nuiah palungset pongah, qahhaih ahmuen pakrong hanah karangah a caeh ving; angmah ih imthung ah a caeh moe, to ah a qah.
Un Jāzeps steidzās, jo viņa sirds iesila uz savu brāli, un viņš meklēja, kur raudāt, un iegāja kambarī un tur raudāja.
31 Mikhmai pathlak pacoengah, angzoh let, qah amsumh pacoengah, Buhcaak hanah patoemh oh, tiah a naa.
Un viņš mazgāja savu vaigu un nāca ārā un savaldījās un sacīja: celiet maizi priekšā.
32 Angmabueng caak hanah buh to patoemh pae o, anih ih nawkamyanawk caak hanah doeh ahmuen kalah ah buh to patoem pae o; anih hoi nawnto buhcaa Izip kaminawk hanah doeh buh to patoem pae o toeng; Izip kaminawk hanah panuet thoh pongah, Izip kaminawk loe Hebru kaminawk hoi nawnto buhcaa o ai.
Un tie cēla priekšā viņam (at)sevišķi un viņiem (at)sevišķi, un tiem ēģiptiešiem (at)sevišķi, kas pie viņa ēda, jo ēģiptieši ar Ebrejiem nevar maizi ēst, jo ēģiptiešiem tā ir negantība.
33 Nawkamyanawk loe kacoeh koek hoi kanawk koek khoek to, angmacae ih saning baktih toengah Joseph hmaa ah anghnut o; nihcae loe maeto hoi maeto ang khet o moe, dawnrai o.
Un tie sēdēja viņam pretī, tas pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības, un tas jaunākais pēc savas jaunības.
34 Joseph mah nihcae caak hanah buh pazet naah, Benjamin to kalah kaminawk pongah alet pangato kamtlai ah a paek; nihcae loe naek o moe, anih hoi nawnto kanawm ah oh o.
Par to tie vīri brīnījās savā starpā, un viņš cēla tiem priekšā goda daļas no sava galda, bet Benjamina daļu viņš pieckārtīgi vairoja pār visu citu daļām; un tie dzēra un padzērās ar viņu.
