Ezekiel 6
1 Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2 kami capa, Israel maenawk bangah angqoi ah loe, nihcae misahaih lok to taphong ah;
Cilvēka bērns! Griez savu vaigu pret Israēla kalniem un sludini pret tiem
3 Aw Israel maenawk, Angraeng Sithaw ih lok to tahngai oh; Angraeng Sithaw mah maenawk, maesomnawk, vapuinawk hoi azawnnawk khaeah hae tiah lokthuih; khenah, Kai mah roe, nangcae khaeah sumsen to ka sin moe, nangcae ih hmuensangnawk to ka phraek han.
Un saki: Israēla kalni, klausāties Tā Kunga Dieva vārdu! Tā saka Tas Kungs Dievs uz kalniem un pakalniem, uz upēm un ielejām: redzi! Es vedu pār jums zobenu un izdeldu jūsu elku altārus.
4 Na hmaicamnawk loe angqai krangah om tih, krangnawk to amro tih; na sak o ih krangnawk hmaa ah nangmah ih kaminawk to ka hum han.
Un jūsu altāri taps nopostīti un jūsu saules stabi nolauzti, un es gāzīšu jūsu nokautos jūsu elku priekšā.
5 Israel kaminawk ih qok to na sak o ih krangnawk hmaa ah ka pasongh moe, na huhnawk doeh na hmaicam taengah ka haeh han.
Un Es nodošu Israēla bērnu trūdus viņu elku priekšā un kaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem.
6 Na oh o haih vangpuinawk loe amro boih tih, hmuensangnawk doeh angqai krang tih boeh; na hmaicamnawk doeh amro tih, na bok o ih krangnawk loe koi phaeng ueloe, anghmaa tih, na sak o cop ih krangnawk to koi boih ueloe, na sak o ih hmuenawk doeh anghmaa boih tih boeh.
Visur, kur jūs mājojat, pilsētas būs postītas un elku kalni atstāti, jo jūsu altāri būs sagāzti un nopostīti un jūsu elki būs salauzti un izdeldēti, un jūsu saules stabi tiks nocirsti un jūsu darījumi iznīcināti.
7 Na prae thungah nangmah ih kaminawk to hum o boih tih, to naah Kai loe Angraeng ni, tiah na panoek o tih.
Un jūsu vidū gulēs nokauti, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
8 Toe anghmat kaminawk loe ka pathlung han, thoemto kaminawk loe sumsen hoiah loih o ueloe, prae congca kaminawk salakah anghaeh o phang tih.
Bet Es (kādus) atlicināšu, ka jums paliek, kas zobenam izmūk starp pagāniem, kad jūs tapsiet izkaisīti pa zemēm.
9 Kai khae hoi amkhraeng, zaesak koehhaih palungthinnawk, krang bokhaih hoi zaesak koehhaih miknawk to kam rosak naah loe, kaloih kaminawk mah misong ah a oh o haih prae hoiah kai to panoek o tih; panuet kathok hmuen to a sak o pongah angmacae hoi angmacae to panuet o tih.
Tad jūsu izglābtie mani pieminēs starp pagāniem, kur tie būs cietumā, kad Es būšu salauzis viņu mauku sirdis, kas no Manis atkāpušās, un viņu acis, kas mauko pakaļ viņu elkiem, un tiem riebsies tas ļaunums, ko tie darījuši visās savās negantībās.
10 Kai loe Angraeng ni, tiah nihcae mah panoek o ueloe, nihcae nuiah kasae phaksak han ka thuih ih lok doeh ka thui rumram ai, tito nihcae mah panoek o tih.
Un tiem būs samanīt, ka Es esmu Tas Kungs; Es nebūt neesmu velti runājis, ka viņiem darīšu šo ļaunumu.
11 Angraeng Sithaw mah, Ezekiel, Israel kaminawk mah sak o ih kahoih ai panuet kathok hmuen pongah, Alas, tiah dawnraihaih lok to thui ah! Ban atumh ah loe, khok hoiah tacu ah; nihcae loe sumsen, khokhahaih, kasae nathaih hoiah dueh o tih boeh.
Tā saka Tas Kungs Dievs: sasit savas rokas un sit ar kāju pie zemes un sauc: ak vai! Pār visām niknām Israēla nama negantībām, jo tie kritīs caur zobenu, caur badu un caur mēri.
12 Kangthla ah kaom kami loe kasae nathaih hoiah dueh o ueloe, anghnai ah kaom kami loe sumsen hoiah dueh o tih; takui khoep ih kami hoi anghmat kami loe khokhahaih hoiah dueh o tih: to tiah palung ka phuihaih nihcae nuiah ka koepsak han.
Kas tālu, tas kritīs caur mēri, un kas tuvu, tas kritīs caur zobenu, bet kas atliksies un izglābsies, nomirs badā. Tā Es pret tiem izdarīšu savu bardzību.
13 Angmacae hmaicam taeng ih krangnawk salakah, maesangnawk hoi maenawk nui boih ah, thing tahlip boih ah, aqam kabuk thing tlim boih ah, a bok o ih krangnawk hanah hmuihoih thlaek ih ahmuen ah, angmacae ih kami hum o naah ni, Kai loe Angraeng ni, tiah na panoek o tih.
Tad jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku priekšā ap viņu altāriem pa visiem augstiem pakalniem, pa visiem kalnu galiem un apakš visiem zaļiem kokiem un apakš visiem kupliem ozoliem, tais vietās, kur tie saldu smaržu upurēja visiem saviem elkiem.
14 Nihcae nuiah ban ka payuengh moe, prae to ka pongsak sut han, ue, praezaek hoiah nihcae ohhaih ahmuen, Diblah karoek to angqai krang ah ka suek naah, to naah nihcae mah Kai loe Angraeng ni, tiah panoek o tih, tiah ang naa.
Un Es izstiepšu savu roku pār viņiem, un darīšu zemi par postažu un tuksnesi vairāk nekā Diblas tuksnesi, visur, kur viņi mājo; un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
