Ezekiel 35
1 Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
2 kami capa, Seir Mae bangah angqoi ah loe, anih misa haih lok to thui ah;
Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Seīra kalniem un sludini pret tiem,
3 khenah, Seir mae, nang loe Angraeng Sithaw mah misa ah kang suek, nang tuk hanah ban ka phok moe, kang pongsak sut han.
Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret tevi, Seīra kalns, un Es izstiepšu Savu roku pret tevi un tevi darīšu par postažu un tuksnesi.
4 Na vangpuinawk to kam rosak moe, angqai krang ah kang suek han, to naah Kai loe Angraeng ni, tiah na panoek tih.
Es tavas pilsētas darīšu par gruvešiem, un tu tapsi par postažu un samanīsi, ka Es esmu Tas Kungs.
5 Nang loe hnukmahaih na tawnh moe, Israel caanawk raihaih tongh o nathuem ih a sakpazae o haih pongah, boenghaih phak o naah nihcae to sumsen hoiah na hum o, tiah thuih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Tādēļ ka tev bija mūžīgs ienaids, un tu Israēla bērnus esi aizdzinis caur zobena varu viņu nelaimes laikā, viņu gala nozieguma laikā,
6 To pongah Kai ka hing baktih toengah, Angraeng Sithaw mah, athii kang palong han, to athii mah na patom tih; kami athii palonghaih to na hnuma ai pongah, athii mah na patom tih.
Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es tevi darīšu par asinīm, un asinis tevi vajās; tāpēc ka tu asinis neesi ienīdējis, tad arī asinis tevi vajās.
7 To tiah Seir maesom to kam rosak moe, to ah caeh tathuk, caeh tahang kaminawk to ka boengsak han.
Un Es darīšu Seīra kalnu par tuksnesi un postažu, un no viņa izdeldēšu, kas tur iet un nāk.
8 Nangmah ih maenawk to kami qok hoiah ka koisak han; sumsen hoi hum ih kaminawk loe nangmah ih maesomnawk, longhawhnawk hoi vapuinawk thungah amtim o tih.
Un Es viņa kalnus piepildīšu ar viņa nokautiem; uz taviem pakalniem un tavās ielejās un visās tavās gravās gulēs zobena nokautie.
9 Nang loe pong sut tih boeh, na vangpuinawk thungah kami om o mak ai boeh; to naah Kai loe Angraeng ni, tiah na panoek o tih, tiah thuih.
Es tevi darīšu par mūžīgu postažu, un tavās pilsētās nedzīvos; tā jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
10 To prae thungah Angraeng oh to mah, nangcae mah, Hae acaeng hnik, Israel hoi Judah, nihnik ih prae to ka lak moe, qawk ah ka toep o han boeh, tiah na thuih o:
Tādēļ ka tu saki: šīs divas tautas un šīs divas valstis man tiks rokā, un mēs tās gribam iemantot, jebšu Tas Kungs pats tur būtu,
11 Kai ka hing baktih toengah, Angraeng Sithaw mah, Kai ih kaminawk nuiah palungphuihaih hoi uthaih na tawnh o pongah, lok kang caek o han; lok kang caek o naah, nihcae khaeah kam tueng pae han.
Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es darīšu pēc tavas bardzības un pēc tavas skaudības, kā tu savā ienaidā pret tiem esi turējies, un Es Sevi tiem darīšu zināmu, kad Es tevi sodīšu,
12 Nangcae mah Israel maenawk loe pong sut boeh, a caak o hanah aicae han ang paek boeh, tiah kasae na thuih o haih loknawk to Kai Angraeng mah ka thaih boih boeh, tiah na panoek o tih, tiah thuih.
Un tu samanīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu dzirdējis visas tavas zaimošanas, ko tu pret Israēla kalniem esi runājis un sacījis: tie ir postīti, tie mums ir doti, ka tos aprijam.
13 Pakha hoiah kai nam oek o thuih moe, kai misa ah nang suek o haih lok to angsum ai ah na thuih o, to loknawk doeh ka thaih boeh.
Tā jūs ar savu muti pret mani esat lielījušies un savus vārdus pret mani vairojuši, - Es to esmu dzirdējis.
14 Angraeng Sithaw mah, Long pum anghoe naah, nang loe angqai krangah kang ohsak han.
Tā saka Tas Kungs Dievs: Es tevi darīšu par posta vietu, tā ka visa zeme priecāsies.
15 Israel imthung takoh ih qawk to pong sut naah, nang hoe o baktih toengah, nangcae khaeah doeh ka sak han; Aw Seir mae, Edumea loe amro boih tih; to naah Kai loe Angraeng ni, tiah na panoek o tih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Tā kā tu esi priecājies par Manu mantības tiesu, Israēla namu, tāpēc ka tas ir postīts, tāpat Es tev darīšu. Seīra kalni un viss Edoms taps visnotaļ par postažu, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
