Ezekiel 28
1 Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
2 kami capa, Tura ukkung khaeah thui paeh, Angraeng Sithaw mah, Nang loe amoekhaih hoiah sithaw ah ka oh, tuipui um li ah, sithaw ih tangkhang pongah kang hnut, tiah na thuih, to pongah Sithaw baktiah na poek, toe nang loe kami ni, Sithaw na ai ni, tiah thuipaeh, tiah ang naa:
Cilvēka bērns, saki uz Tirus valdnieku: tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka tava sirds lepojās un saka, es esmu dievs, es sēžu uz dieva krēsla jūru vidū, un tu tomēr esi cilvēks un ne Dievs, un tu pacēli savu sirdi, kā Dieva sirdi;
3 khenah, nang loe Daniel pongah palung na ha kue maw? Hmuennawk boih ka panoek tiah na poek maw?
Redzi, tu esot gudrāks nekā Daniēls, tev nekas neesot ne apslēpts ne tumšs.
4 Palung na hahaih hoi na panoekhaih pongah nang raeng, hmuenmae patunghaih tabu thungah sui hoi sum kanglung to na patung mang:
Caur savu gudrību un caur savu saprašanu tu sev esot dabūjis spēku un krājis zeltu un sudrabu pie savas mantas.
5 hmuenmae zawh na thoem pongah na tawnh ih hmuenmae loe paroeai pop, hmuenmae hoi nang raeng pongah na poekhaih doeh sang.
Caur savu lielo gudrību tu tirgodamies esot vairojis savu bagātību, un tava sirds lepojās tavas bagātības dēļ.
6 To pongah Angraeng Sithaw mah, Nangmah hoi nangmah to Sithaw baktih ah na poek pongah,
Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs, tādēļ ka tu savu sirdi esi paaugstinājis, kā Dieva sirdi,
7 khenah, nang khaeah tahmenhaih tawn ai, prae kalah kaminawk kang zoh haih han; na krang hoihaih hoi palung na hahaih to tuk hanah, sumsen na phong o thuih ueloe, na lensawkhaih to amhnong o sak tih.
Tad redzi, Es vedīšu svešus pār tevi, tos visbriesmīgākos starp tautām; tie izvilks savus zobenus pār tavu jauko gudrību un apgānīs tavu spožumu.
8 Nihcae mah tangqom thungah na pakhrah o ueloe, tuipui um li ah kadueh kami baktiah na dueh tih, tiah thuih.
Tie tevi nometīs bedrē, un tu nomirsi kā nokauti mirst pat jūru vidū.
9 Nang hum kaminawk hmaa ah, Kai loe Sithaw ni, tiah na thuih han vop maw? Nang hum kaminawk ban ah, nang loe kami ah ni na om tih, Sithaw ah na om mak ai.
Vai tu tad sava kāvēja priekšā sacīsi: es esmu dievs, un tu tomēr esi cilvēks un ne Dievs, un esi sava kāvēja rokā?
10 Tangzat hin aat ai kami prae kalah kaminawk ban ah dueh kami baktiah ni na dueh tih; kai mah ka thuih boeh, tiah Angraeng Sithaw mah thuih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Tu nomirsi kā neapgraizītie mirst caur svešu roku; jo Es to esmu runājis, saka Tas Kungs Dievs.
11 Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
Atkal Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
12 kami capa, Tura siangpahrang hanah qahhaih laa to sah ah loe, anih khaeah, Angraeng Sithaw mah, Nang loe koephaih tacik ah na oh, palunghahaih hoi na koi moe, kranghoihaih hoiah na koep.
Cilvēka bērns! Sāc raudu dziesmu par Tirus ķēniņu un saki uz viņu: tā saka Tas Kungs Dievs: tu kārtības zieģelis, pilns gudrības un liela skaistuma,
13 Sithaw ih Eden takha ah na oh moe, atho kana thlung sardius, topaz, diamond, beryl, onyx, jasper, sapphire, emerald, turquoise, suinawk hoiah nam thoep; nang to sak na niah nang hanah satuem hoi tamoinawk to paroep coek boeh.
Tu biji Edenē, Dieva dārzā, visādi dārgi akmeņi bija tavs apsegs: sardi, topāzi, dimanti, turķisi, oniķi, jaspisi, safīri, ametisti, smaragdi un zelts. Tavas bungas un tavas stabules skanēja tavā priekšā, tai dienā, kad tevi (par ķēniņu) cēla, tās bija gatavas.
14 Nang loe khenzawnkung situi hoi pazut ih cherub ah na oh pongah, to tiah kang ohsak; Sithaw mae kaciim nuiah na oh moe, hmai kangqong thlung salakah ahnuk ahma nam kaeh.
Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā; Es tevi tā biju iecēlis: tu biji uz Dieva svētā kalna, tu staigāji degošu akmeņu vidū.
15 Na tapenhaih ni hoi kamtong na sakpazaehaih amtueng ai karoek to, na caehhaih loklamnawk boih ah coek koi om ai.
Tu biji skaidrs savos ceļos, no tās dienas, kad tevi (par ķēniņu) cēla, kamēr bezdievība pie tevis tapa atrasta.
16 Toe pop parai acaengnawk hoi na sak ih hmuenmae zawhhaih mah athii longhaih hoiah koi boeh moe, zaehaih na sak boeh; to pongah Sithaw mae kaciim hoiah azat thok ah kang haek han: Aw khenzawnkung cherub, hmai kangqong thlung salak hoiah kang hum han.
Caur tavu lielo tirgošanos tava sirds pildījās ar netaisnību, un tu esi apgrēkojies; tāpēc Es tevi izmetu kā sagānītu no Dieva kalna un izdeldu tevi, to ķerubu, kas sargā, no to degošo akmeņu vidus nost.
17 Na tungkrang hoihaih pongah na poekhaih to sang moe, na lensawkhaih mah palung na hahaih to anghmatsak boeh; to pongah long ah kang vah tathuk han, kaminawk mah khet hanah, siangpahrangnawk hma ah kang suek han.
Tava sirds lepojās tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību esi pazaudējis caur savu spožumu, tāpēc Es tevi metu pie zemes un lieku tevi par mācību ķēniņiem.
18 Hmuenmae zaw kaminawk na linghaih mah, na ohhaih hmuenciimnawk to amhnongsak boeh; to pongah nangmah thung hoiah hmai to ka tacawtsak moe, kang kanghsak han, nang khen kaminawk boih mikhnuk ah long ih maiphu ah kang coengsak han.
Ar savu noziegumu pulku caur savu netaisno tirgošanos tu esi sagānījis savus svētumus. Tāpēc Es lieku ugunij iziet no tava vidus; tas tevi aprīs, un Es tevi daru par pelniem virs zemes, priekš visu acīm, kas tevi ierauga.
19 Nang panoek prae kaminawk loe na nuiah kaom hmuen pongah dawnrai o boih tih; nang loe zit kaom kami ah na om ueloe, dungzan ah nang hmaa tih boeh, tiah thuih, tiah thui paeh, tiah ang naa.
Visi, kas tevi pazīst starp tautām, par tevi iztrūcinājās; tu esi galu ņēmis ar briesmām un nebūsi vairs mūžīgi.
20 Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
21 kami capa, Sidon khaeah angqoi ah loe anih misa haih lok to thui ah,
Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Sidonu un sludini pret to.
22 anih khaeah, Angraeng Sithaw mah, Khenah, Aw Sidon, nang hae misa ah kang suek han, nang thung hoiah ka lensawkhaih to amtueng tih; anih to lok ka caek moe, ciimcaihaih kam tuengsak naah, nihcae mah Kai loe Angraeng ni, tito panoek o tih.
Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret tevi, Sidona, un pagodināšos tavā vidū, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es tiesu nesīšu pār viņu un svēts parādīšos pie viņas.
23 Anih khaeah nathaih kasae ka tacawtsak moe, loklamnawk ah athii ka longsak han; A thungah ahmaa caa kaminawk to amtim o ueloe, ahmuen kruekah sumsen hoi hum to om tih; to naah nihcae mah Kai loe Angraeng ni, tiah panoek o tih.
Jo Es sūtīšu mēri pie viņas un asinis pa viņas ielām, un kautie kritīs viņas vidū caur zobenu, kas visapkārt nāks pret viņu, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
24 To naah loe Israel imthung takoh kathun thaih soekhring to om mak ai boeh, anih patoek kami hoi palungsethaih paek thaih soekhringnawk doeh nihcae taengah om o mak ai boeh; to naah nihcae mah Kai loe Angraeng ni, tiah panoek o tih, tiah thuih, tiah thuih paeh, tiah ang naa.
Un Israēla namam vairs nebūs asu ērkšķu, nedz sāpīgu dadžu no visiem tiem apkārtējiem, kas tos vajā, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs Dievs.
25 Angraeng Sithaw mah, Kami congca salakah kamhet Israelnawk ka pakhueng let naah loe, nihcae to Sithaw panoek ai kaminawk salakah ka ciimsak han, ka tamna Jakob khaeah ka paek ih angmacae prae thungah khosah o tih boeh.
Tā saka Tas Kungs Dievs: kad Es Israēla namu sapulcināšu no tām tautām, starp kurām tie izkaisīti, un Es pie viņiem svēts parādīšos priekš pagānu acīm, tad tie dzīvos savā zemē, ko Es savam kalpam Jēkabam esmu devis.
26 Nihcae loe to prae thungah misa monghaih hoiah om o tih, imnawk to sah o ueloe, misur takhanawk to sah o tih; ue, nihcae taeng kaom nihcae patoek kaminawk boih lok ka caek naah, nihcae loe mawnhaih om ai ah khosah o tih boeh; to naah nihcae mah Kai loe Angraeng Sithaw ni, tiah panoek o tih, tiah thuih.
Un tie tur dzīvos droši un uztaisīs namus un dēstīs vīna dārzus. Tiešām, tie dzīvos droši, kad Es tiesu nesīšu pret visiem tiem apkārtējiem, kas tos vajājuši, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs.
