Ezekiel 23
1 Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2 kami capa, amno maeto ih canu, nongpata hnetto oh.
Cilvēka bērns! Divas sievas bija vienas mātes meitas,
3 Nihnik loe Izip prae ah tangzat to a zawh hoi; nawksai nathuem hoiah ni tangzat to a zawh hoi boeh; to ah anih to tahnu panamh pae o, tangla hnik ih tahnu mong to ahnoih pae o.
Tās dzina maucību Ēģiptes zemē, savā jaunībā tās maukojās, tur viņu krūtis tapa apkamptas, un viņu jumpravības krūtis aptaustītas.
4 Amza kacoeh ih ahmin loe Aholah, tiah sak moe, amnawk nongpata ih ahmin loe Aholibah, tiah sak; nihnik loe kai ih hmuen ah oh hoi moe, capanawk hoi canunawk a sak hoi. Aholah loe Samaria, tiah ahmin paek moe, Aholibah loe Jerusalem, tiah paek.
Un tai vecākai bija vārds Aāla, un viņas māsai Aāliba, un tās Man kļuva par sievām un dzemdēja dēlus un meitas. Šie bija viņu vārdi: Aāla ir Samarija, un Aāliba ir Jeruzāleme.
5 Aholah loe ka zu ah oh nathuem hoiah tangzat to a zawh boeh; anih mah angmah ih tlangai hoi a imtaeng Assyria kaminawk to a zoek.
Un Aāla dzina maucību, pie Manis būdama, un iekarsa pret saviem drauģeļiem, pret Asiriešiem, kas bija tuvumā,
6 Anih loe khukbuen kahing hoiah amthoep, prae ukkungnawk hoi misatuh angraengnawk, kranghoih kaminawk boih, hrang angthueng kaminawk hoiah zae sak koehhaih to a tawnh.
Kas bija apģērbti ar pazilām purpura drēbēm un bija lielkungi un valdnieki, visnotaļ iekārojami jaunekļi, jātnieki, kas uz zirgiem jāja.
7 To kaminawk khaeah tangzat to zawh moe, kahoih koek qoih ih Assyria kaminawk boih, anih mah zoek ih kaminawk boih, krangnawk boih hoiah panuet thok zaehaih to a sak.
Tā viņa maukoja ar visiem tiem skaistiem Asiriešu bērniem, pie visiem, pret ko viņa iekarsa, tā sagānījās ar visiem viņu elkiem.
8 Izip prae hoiah sin ih tangyat zawhhaih to toengh sut ai; anih loe nongpanawk mah nawksai nathuem hoiah ni iih o haih boeh, tahnu to panamh pae o moe, anih nuiah taksa koehhaih to dip o sak.
Un viņa arī nepameta savu maucību ar Ēģipti, jo tie pie viņas bija gulējuši viņas jaunībā, un viņas jumpravības krūtis bija aptaustījuši un lielu maucību ar to dzinuši.
9 To pongah angmah zoek ih tlangai, Assyria kaminawk ban ah anih to ka paek.
Tāpēc Es viņu nodevu viņas drauģeļu rokā, Asura bērnu rokā, pret kuriem tā bija iekarsusi.
10 Khukbuen to a khring pae o; a capanawk hoi a canunawk to lomh pae o moe, sumsen hoiah hum o; to tiah anih nuiah lokcaek o pongah, anih loe nongpatanawk thungah ahmin kamthang nongpata ah oh.
Šie atsedza viņas kaunumu, ņēma nost viņas dēlus un viņas meitas, un pašu nokāva ar zobenu. Un viņa palika par pasaku starp sievām pēc tam, kad sodība par viņu bija turēta.
11 Amnawk Aholibah mah hnuk naah, amza pongah zae sak koehhaih to nung kue; to pongah amza pong pop kue ah tangyat zawhhaih to a sak.
Kad nu viņas māsa Aāliba to redzēja, tad viņa iekarsa niknāki nekā tā otra, un viņas maukošana bija lielāka nekā viņas māsas maukošana.
12 Anih mah khukbuen kahoih angkhuk Assyria kaminawk, prae ukkungnawk hoi misatuh angraengnawk, hrang angthueng kaminawk, kranghoih kaminawk to zoek boih.
Viņa iekarsa pret Asura bērniem, tiem lielkungiem un valdniekiem, kas bija tuvumā, kas bija apģērbti pilnās bruņās, jātnieki, kas uz zirgiem jāj, visnotaļ iekārojami jaunekļi.
13 To naah anih doeh panuet thok hmuen to sak moe, amza ih loklam ni pazui toeng, tiah ka hnuk.
Tad Es redzēju, ka viņa bija sagānīta, viņām abām bija vienāds ceļš.
14 Anih mah tasi kathim hoi tapang nuiah soi ih Khaldian kaminawk ih krang to hnuk naah, khit moe, pop aep ah tangyat zawhhaih to a sak;
Tomēr šī vēl vairāk dzina maucību, jo kad viņa pie sienas redzēja nomālētus vīrus, Kaldeju tēlus, ar sarkanumu rakstītus,
15 Khaldian prae Babylon kaminawk tapenhaih ahmuen ih, kaeng ah kaengkaeh to angzaeng, lu loe angan kahoih kahni hoiah angzaeng, angraengnawk baktiah kaom krangnawk to a hnuk:
Apjoztus ar jostu ap saviem gurniem un ar augstām cepurēm uz savām galvām, kas visi kā valdītāji izskatījās, tā kā Bābeles bērni Kaldejā, savā dzimtenē, -
16 to naah a khit moe, Khaldian prae ah laicaeh to patoeh roep.
Tad viņa pret tiem iekarsa, kad viņas acis tos ieraudzīja, un sūtīja vēstnešus pie tiem uz Kaldeju.
17 Babylon kaminawk anih khaeah angzoh o moe, zae sak koehhaih iihkhun ah panuet thok hmuensakhaih hoiah anih to amhnong o sak; anih to panuet thok ah sak o moe, poekhaih palungthin doeh amkraih o sak.
Un Bābeles dēli nāca pie viņas uz kārības gultu un sagānīja viņu ar savu maukošanu, un viņa ar tiem sagānījās; un tad viņas dvēsele viņus apnika.
18 To tiah tangzat zawhhaih amtueng moe, bangkrai ah ohhaih amtueng naah, amza kacoeh to kang qoi taak baktih toengah, anih doeh kang qoi taak boeh.
Un kad viņa parādīja savu maucību un atsedza savu kaunumu, tad Mana dvēsele viņu apnika, tā kā Mana dvēsele bija apnikusi viņas māsu.
19 Toe anih loe nawksai nathuem ah Izip prae ah tangyat zawhhaih ninawk to a poek pongah, kanung aep ah tangzat zawhhaih to a sak.
Bet viņa vairot vairoja savu maukošanu un pieminēja savas jaunības dienas, kur viņa bija maukojusi Ēģiptes zemē.
20 To ah angmah ih tlangainawk to a zoek, nihcae ih tangzat loe laa hrang tangzat baktiah oh, nihcae ih tangzat tui doeh hrang tangzat tui baktiah oh.
Un viņa iekarsa pret saviem drauģeļiem, kuru miesa ir kā ēzeļu miesa un kuru braulums(sēkla) ir kā ērzeļu braulums.
21 Na qoeng thuem naah Izip kaminawk mah tahnu mong to ang hnoih pae o, tahnu ang panamh pae o moe, nihcae hoi na sak ih zaehaih to na poek.
Tā tu esi atjaunojusi savas jaunības bezkaunību, kur tie no Ēģiptes aptaustīja tavas krūtis, tavas jaunības krūšu dēļ.
22 To pongah Aw Aholibah, Angraeng Sithaw mah, Khenah, nang tuksak hanah, na poekhaih amkhraisakkung, na tlangainawk to ka pathawk han, nihcae to ahmuen kruek hoiah ka hoih han.
Tādēļ, ak Aāliba, tā saka Tas Kungs Dievs, redzi, Es pamodināšu pret tevi tavus drauģeļus, no kuriem tava dvēsele ir nogriezusies, un tos atvedīšu visapkārt pret tevi,
23 To kaminawk thungah Babylon kaminawk, Khaldian kaminawk boih, Pekod, Shoa hoi Koa ih kaminawk, Assyria kaminawk boih; kranghoih thendoengnawk, prae ukkungnawk hoi misatuh angraengnawk, kalen angraengnawk hoi ahmin kamthang kaminawk, hrang angthueng kaminawk boih athum o tih.
Bābeles dēlus un visus Kaldejus, Pekodu un Šou un Kou un visus Asura dēlus līdz ar tiem, iekārojamus jaunekļus, kas visi ir lielkungi un valdnieki, virsnieki un cienīgi, kas visnotaļ jātnieki uz zirgiem.
24 Nihcae loe misatukhaih hrang lakok, rel hoi hrangnawk to sin o tih, kami paroeai angzo o tih, nang kah hanah misa angvaenghaih hoi lumueknawk hoiah amthoep o ueloe, nang to takui o tih; nihcae khaeah lokcaekhaih to ka paek han, nihcae loe angmacae koeh baktiah lokcaek o tih.
Un tie nāks pret tevi ar ratiem, vāģiem un riteņiem un ar tautu pulkiem; ar krūšu bruņām un priekšturamām bruņām un dzelzs cepurēm tie pret tevi apmetīsies visapkārt. Un Es viņiem pavēlēšu sodu, un tie tevi sodīs pēc savām tiesām.
25 Palungphuihaih nang khaeah kang paqoi, nihcae mah palungphuihaih hoiah na naeh o tih, hnah hoi naanawk to na aat pae o ueloe, anghmat kaminawk doeh sumsen hoiah hum o tih; na capanawk hoi na canunawk to na naeh pae o tih, anghmat kaminawk loe hmai hoiah thlaek o tih.
Un Es pie tevis parādīšu savu karstumu un tie pret tevi turēsies bargi: tie tev nocirtīs degunu un ausis, un kas no tevis atliek, tas kritīs caur zobenu. Tie atņems tavus dēlus un tavas meitas, un kas no tevis atliek, to uguns aprīs.
26 Na khukbuennawk to na khring pae o ueloe, kahoih khukbuennawk to la o ving tih.
Arī tavas drēbes tie tev novilks un noņems tavu jaukumu.
27 To naah hnukbang na khet moe, Izip prae na poek let han ai ah, na sak ih zaehaih, Izip prae thung hoiah na sin ih tangzat zawhhaihnawk to kang toengh sak han, tiah thuih.
Tā Es darīšu galu tavai bezkaunībai un tavai maukošanai, kas no Ēģiptes zemes, ka tu savas acis vairs uz tiem nepacel un Ēģipti vairs nepiemini.
28 Angraeng Sithaw mah, Khenah, nang hnuma kaminawk hoi na poekhaih palung amkhraisak kaminawk ban ah kang paek han,
Jo tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es tevi nodošu rokā tiem, ko tu ienīsti, rokā tiem, ko tava dvēsele apnikusi.
29 nihcae mah nang to hnuma o tih, toksak moe na patung ih hmuenmaenawk to na la pae o boih ueloe, bangkrai ah na suem o sut tih; tangzat to zawh moe, zae sakhaih, tangyat zawh moe, bangkrai ah na ohhaihnawk to amtueng boih tih.
Tie ar tevi darīs kā ienaidnieki, un noņems visu tavu sagādu un tevi pametīs kailu un pliku, ka tavs mauku kaunums top atsegts līdz ar tavu bezkaunību un ar tavu maucību.
30 Nang loe Sithaw panoek ai kaminawk khaeah tangzat na zawh moe, nihcae ih krangnawk hoiah nam hnong pongah, hae hmuennawk hae na nuiah kang phaksak boeh.
Tas tev notiks, tāpēc ka tu pagāniem pakaļ esi maukojusi un ar viņu elkiem sagānījusies.
31 Nam ya ih loklam to na pazui pongah, anih ih boengloeng to na ban ah ka suek han, tiah a thuih.
Savas māsas ceļu tu esi staigājusi, tāpēc Es viņas biķeri došu tavā rokā.
32 Angraeng Sithaw mah, Nang loe nam ya ih kalen hoi kathuk boengloeng to na nae tih; to boengloeng loe paroeai acaeh boengloeng ah oh baktih toengah, nang loe minawk mah pahnui thuihaih hoi padaenghaih to na tong tih.
Tā saka Tas Kungs Dievs: tavas māsas biķeris tev jādzer, tas dziļais un platais, kur daudz saiet iekšā; par apsmieklu un kaunu tas būs.
33 Nam nawk Samaria mah naek ih anghmanghaih hoi amrohaih boengloeng to na nae ueloe, paquih pacoengah palungsethaih hoiah na koi tih, tiah thuih.
Tu būsi pilna reibuma un skumības, tavas māsas Samarijas biķeris ir spaidu un vaidu biķeris.
34 To boengloeng to na nae ueloe, atui to na pazop boih tih, na koisak ueloe, na tahnu to nam tuengsak tih; Kai mah thuih boeh, tiah Angraeng Sithaw mah ang naa.
Tu to dzersi un izlaizīsi un satrieksi viņa gabalus un saplosīsi tavas krūtis, jo Es to esmu runājis, saka Tas Kungs Dievs.
35 To pongah Angraeng Sithaw mah, Kai nang pahnet moe, na hnuk bangah nang vah ving boeh pongah, tangzat to zawh moe, na sak ih zaehaih atho to na zok tih, tiah thuih.
Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka tu Mani esi aizmirsusi un Mani aiz muguras metusi, tad arī nes savu bezkaunību un maucību.
36 Angraeng mah kai khaeah, Kami capa, Aholah hoi Aholibah to lok na caek han maw? Ue, a sak hoi ih panuet thok zaehaihnawk to thui paeh;
Un Tas Kungs sacīja uz mani: cilvēka bērns, vai tu negribi Aālu un Aālibu tiesāt? Tad teici tām viņu negantības.
37 nihnik loe zaehaih sak hoi moe, a ban ah kami ih athii to oh, krangnawk hoiah zaehaih a sak hoi, kai hoiah sak ih a caanawk mataeng doeh krang pacah hanah hmai angbawnhaih ah a paek hoi.
Jo tās pārkāpušas laulību, un asinis ir viņu rokās, un ar saviem elkiem tās pārkāpušas laulību, saviem bērniem, ko Man bija dzemdējušas, tās ir likušas caur uguni iet, viņiem par barību.
38 To na niah kai khaeah angzoh hoi moe, kai ih hmuenciim to amhnong hoi sak, kai ih Sabbath doeh zaa hoi ai.
Tad tās Man vēl to ir darījušas: to brīdi tās Manu svēto vietu darījušas nešķīstu un sagānījušas Manas svētās dienas.
39 Krangnawk hmaa ah a caanawk to hum hoi, to ni roe ah kai ih hmuenciim ah angzoh hoi moe, amhnong hoi sak; khenah, to tiah ka imthung ah hmuen to a sak hoi.
Jo kad tās bija nokāvušas savus bērnus saviem elkiem, tad tās tai pašā dienā nāca Manā svētā vietā, to sagānīt, un redzi, tā tās ir darījušas Manā namā.
40 Kangthla parai ahmuen hoiah kaminawk angzoh o hanah, laicaehnawk to na patoeh hoi; khenah, nihcae loe angzoh o, nihcae hanah tui nam hluk hoi, mik ah rong nang nok hoi moe, atho kana khukbuen to nang khuk hoi.
Tās arī pēc vīriem ir sūtījušas, kam no tālienes bija jānāk; kad vēstnesis uz turieni tapa sūtīts, redzi, tad tie nāca; priekš tiem tu mazgājies un svaidīji savas acis un izgreznojies ar skaistumu,
41 Atho kana anghnuthaih pongah nang hnut hoi moe, anih hmaa ah caboi na suek hoi pacoengah, a nuiah hmuihoih tui hoi kai ih situi to na suek pae hoi.
Un sēdēji uz krāšņa sēdekļa, un tam priekšā stāvēja sataisīts galds, un uz tā tu liki Manas kvēpināmās zāles un Manu eļļu.
42 Nongpata khae hoiah mawnhaih tawn ai kaminawk ih lok to tacawt, kalah kaminawk loe Sabean, tiah kawk ih praezaek hoiah angzo kami ah oh o, nihcae mah nongpata hanah ban lakok, kranghoih lumuek to angmuek o sak, tiah thuih.
Un tur atskanēja nebēdnīgs troksnis un pie tā lielā vīru pulka tika atvesti dzērāji no tuksneša, tie lika roku sprādzes ap viņu rokām un krāšņus kroņus uz viņu galvām.
43 To naah kai mah, to tangzat zaw nongpata kawng pongah, nihnik loe mitong khoek to tangzat zaw nongpata hoi zaehaih sah o tih maw? tiah ka naa.
Un Es sacīju par to, kas veca palikusi maucībā, vai ar to arīdzan vēl maukot maukosies?
44 Nongpanawk mah tangzat zaw nongpata khaeah caeh o baktih toengah, nihcae loe nongpata khaeah caeh o; kami zoek thaih nongpata, Aholah hoi Aholibah khaeah a caeh o.
Un tie pie tās iegāja, kā iet pie maukas, tā tie iegāja pie Aālas un pie Aālibas, tām bezkaunīgām sievām.
45 Nihnik loe daan ai ah zaehaih sak hoi moe, athii longsak nongpata ah oh hoi; zaehaih a sak hoi moe, ban ah athii to oh pongah, katoeng nongpanawk mah lokcaek tih, tiah thuih.
Tāpēc taisni vīri viņas sodīs pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju tiesas, jo tās ir laulības pārkāpējas un asinis ir viņu rokās.
46 Angraeng Sithaw mah, Nihnik khaeah kami paroeai ka hoih han, raihaih ka paeksak moe, hmuenmae to ka lomsak han.
Jo tā saka Tas Kungs Dievs: es atvedīšu pret tām pulku, un tās nodošu par laupījumu un postu.
47 Paroeai kaminawk mah nihnik to thlung hoiah va o ueloe, sumsen hoiah takroek o tih; a capanawk hoi a canunawk to hum pae o ueloe, a imnawk to hmai hoiah thlaek pae o tih.
Un tas pulks viņas nomētās ar akmeņiem, un tās sasitīs ar saviem zobeniem, tie nokaus viņu dēlus un viņu meitas un sadedzinās viņu namus ar uguni.
48 Nang hnik baktiah nongpatanawk boih mah zaehaih sak o han om ai, tiah panoeksak hanah, prae thungah to baktih zaehaih to ka toenghsak han.
Tā Es izdeldēšu to bezkaunību no zemes, ka visas sievas dabū mācību, ka tās nedara pēc jūsu bezkaunības.
49 Na sak o ih zaehaih baktih toengah nihcae mah lok na caek o tih, krang hoiah na sak o ih zaehaih atho to na zok o tih; to naah Kai loe Angraeng Sithaw ni, tito na panoek tih, tiah thuih.
Tā jūsu bezkaunība jums taps uzlikta, un jūs nesīsiet savu elku grēkus un samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
