Exodus 8
1 To pacoengah Angraeng mah Mosi khaeah, Faro khaeah caeh loe, Angraeng mah, Praezaek ah kai bok hanah, kai ih kaminawk to tacawtsak lai ah.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej pie Faraona un saki tam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo;
2 Nihcae to na tacawtsak ai nahaeloe, Khenah, na prae thung boih ukong hoiah raihaih kang paek han;
Un ja tu liegsies, tos atlaist, redzi, tad Es visas tavas robežas sitīšu ar vardēm,
3 pop parai ukongnawk loe vapui thung hoiah tacawt o ueloe, na ohhaih siangpahrang im, na iihhhaih ahmuen, na iihhaih imthung, na tamnanawk ih imthung, nangmah kaminawk ih imthung, buh laom thung hoi takaw naephaih laom thung khoek to daw o tih.
Ka upe kustin kustēs ar vardēm, un tās celsies un nāks tavā namā un tavā guļamā kambarī un uz tavu gultu un tavu kalpu namos un pār taviem ļaudīm un tavos cepļos un tavās abrās.
4 Nangmah hoi na tamnanawk, nangmah kaminawk ih takpum nui boih ah ukongnawk to daw o tih, tiah a thuih, tiah thui paeh, tiah a naa.
Un vardes nāks uz tevi un uz taviem ļaudīm un uz taviem kalpiem.
5 Angraeng mah Mosi khaeah, Aaron hanah, Na ban ih cunghet to vacongnawk, vapui tuinawk hoi kangbuem tuinawk nuiah payangh ah loe, Izip prae boih ah ukongnawk to tacawtsak ah, tiah thuih pae han a naa.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār strautiem, pār upēm un pār ezeriem, un liec vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.
6 To pongah Aaron mah Izip prae thung ih tuinawk nuiah a ban to payangh naah, ukongnawk to tacawt o moe, Izip prae thung boih ah koi o.
Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, tad nāca vardes un apklāja Ēģiptes zemi
7 Toe miklet kop kaminawk mah doeh angmacae miklet kophaih hoiah to baktih hmuen to sak o moe, Izip prae thungah ukongnawk to tacawt o sak toeng.
Un tie burvji darīja arīdzan tā ar savu buršanu un lika vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.
8 To pacoengah Faro mah Mosi hoi Aaron to kawk moe, Angraeng mah kai hoi kaimah ih kaminawk khaeah kaom ukongnawk to lak let hanah, Angraeng khaeah lawkthui paeh; to tiah nahaeloe nang ih kaminawk mah Angraeng khaeah angbawnhaih to sak hanah, kang caeh o sak han, tiah a naa.
Tad Faraons aicināja Mozu un Āronu un sacīja: lūdziet To Kungu, ka Viņš tās vardes atņemtu no manis un no maniem ļaudīm; tad es tos ļaudis atlaidīšu, upurēt Tam Kungam.
9 Mosi mah Faro khaeah, Ukongnawk loe vapui ah khue oh o moe, nangmah hoi na tamnanawk, nangmah ih kaminawk, nangmah im hoi nangmah kaminawk imthung ah kaom ukongnawk to dueksak hanah, lawk ka thuihaih atue to na pahoe paeh, tiah a naa.
Bet Mozus sacīja uz Faraonu: saki man jel, kad man būs lūgt tevis dēļ un tavu kalpu un tavu ļaužu labad, lai tās vardes tiek izdeldētas, ka vairs nav pie tevis nedz tavā namā, bet paliek upē vien?
10 Faro mah, Khawnbang ah soe, tiah a naa. Mosi mah Kaicae Angraeng Sithaw baktih mi doeh om ai, tiah na panoek thai hanah, na thuih ih lok baktiah om tih.
Un viņš sacīja: rītu. Un tas sacīja: lai ir pēc tava vārda; lai tu atzīsti, ka neviens nav kā Tas Kungs, mūsu Dievs.
11 Ukongnawk loe nangmah hoi na imnawk, na tamnanawk, nangmah ih kaminawk khae hoiah tacawt o boih tih, toe vapui ah khue ni om o tih boeh, tiah a naa.
Tām vardēm būs atstāties no tevis un no tava nama un no taviem kalpiem un no taviem ļaudīm; upē vien tām būs palikt.
12 Mosi hoi Aaron mah Faro to caeh hoi taak pacoengah, Faro khae hoi ukongnawk anghmat o hanah, Mosi mah Sithaw khaeah lawkthuih.
Tad Mozus un Ārons aizgāja no Faraona, un Mozus sauca uz To Kungu to varžu dēļ, kā viņš Faraonam bija apsolījis.
13 Mosi mah hnik ih baktih toengah, Angraeng mah sak pae; imthung, avangnawk hoi lawknawk ah kaom ukongnawk loe duek o.
Un Tas Kungs darīja pēc Mozus vārda, un tās vardes nomira namos, sētās un uz laukiem.
14 Kadueh qok to nawnto tapop o pongah, prae thung boih ah ahmui set.
Un tie tās meta kopās, un zeme smirdēja.
15 Toe hoikhang boeh, tiah Faro mah panoek naah, palungthahsak let moe, Angraeng mah thuih ih lok baktih toengah, Mosi hoi Aaron ih lok to tahngai pae ai.
Kad nu Faraons redzēja, ka bija dabūjis atvieglināšanu, tad viņš apcietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.
16 To pacoengah Angraeng mah Mosi khaeah, Aaron han, Na cunghet to payangh sak tahang ah loe, long ih maiphu to bopsak ah; to naah Izip prae thung boih ih maiphunawk to alung ah angcoeng tih, tiah a thuihsak.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: saki Āronam: izstiep savu zizli un sit zemes pīšļus, lai top par utīm pa visu Ēģiptes zemi, un tie tā darīja.
17 To tiah a sak hoi. Aaron mah a ban ih cunghet to payangh tahang moe, long ih maiphu to boh; to naah kaminawk hoi moinawk nuiah alungh to oh; Izip prae thung boih ih maiphunawk loe alungh ah angcoeng.
Jo Ārons izstiepa savu roku ar savu zizli un sita zemes pīšļus, un utis radās pie cilvēkiem un pie lopiem; - visi zemes pīšļi palika par utīm pa visu Ēģiptes zemi.
18 Toe Izip prae thung ih miklet kop kaminawk mah angmacae kophaih hoiah alungh ah angcoengsak hanah a sak o, toe angcoeng o sak thai ai; to pongah alungh loe kami hoi moinawk nui boih ah acuk o.
Tad tie burvji darbojās arī tā ar savu buršanu, likt utīm nākt; bet tie nevarēja. Tā bija utis pie cilvēkiem un pie lopiem.
19 To pacoeng loe miklet kop kaminawk mah Faro khaeah, Hae hmuen loe Sithaw ih ban rang hoiah ni oh boeh, tiah a naa o. Toe Angraeng mah thuih ih lok baktih toengah, Faro ih palung to thahsak toengtoeng vop pongah, nihnik mah thuih ih lok to tahngai pae ai.
Tad tie burvji sacīja uz Faraonu: šis ir Dieva pirksts. Tomēr Faraona sirds apcietinājās, un viņš tiem neklausīja, tā kā Tas Kungs bija sacījis.
20 To pacoengah Angraeng mah Mosi khaeah, Khawnthaw ah angthawk ah loe, Faro vapui ah caeh naah anih to tongh hanah zing ah; Angraeng mah, Kai a bok o hanah, kai ih kaminawk to tacawtsak ah, tiah Angraeng mah thuih, tiah a thuisak.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: celies rīt agri un stājies Faraona priekšā: redzi, viņš izies pie ūdens, - un runā uz to: tā saka Tas Kungs: atlaid Manus ļaudis, lai tie Man kalpo.
21 Kai ih kaminawk na tacawtsak ai nahaeloe, Khenah, nangmah hoi na tamnanawk, nangmah ih kami hoi na imthung ah, taksae to kang patoeh han; Izip kaminawk ih imthung boih ah taksae to koi tih, nihcae ohhaih long ah doeh taksae cing ah om tih.
Bet ja tu Manus ļaudis neatlaidīsi, tad Es sūtīšu visādus kukaiņus pār tevi un pār taviem kalpiem un pār taviem ļaudīm un tavos namos, un visādiem kukaiņiem būs piepildīt ēģiptiešu namus un to zemi, kur tie ir.
22 Toe Kai loe Angraeng ni, tiah long um li ah na panoek o hanah, to na ni hoi kamtong kaimah ih kaminawk ohhaih Goshen to, kalah ta ah ka pahoe han, to ahmuen ah loe taksae roe om mak ai.
Un tanī dienā Es izšķiršu Gošenes zemi, kur Mani ļaudis dzīvo, ka tur nebūs kukaiņiem būt, lai tu atzīsti, ka Es Tas Kungs esmu pa visu zemi.
23 Kai ih kami hoi nang ih kaminawk to ka tapraek han; hae dawnrai hmuen loe khawnbang ah om amtong tih, tiah a thuih, tiah thuih pae han a naa.
Un Es darīšu starpību starp Maniem ļaudīm un taviem ļaudīm; rīt šai zīmei būs notikt.
24 Angraeng mah to tiah hmuen to ohsak pongah, Faro siangpahrang ih im, a tamna ih im hoi Izip prae thung boih ah taksae to koi.
Un Tas Kungs darīja tā, un kukaiņi nāca bariem Faraona namā un viņa kalpu namos un pa visu Ēģiptes zemi, un zeme tapa maitāta no kukaiņiem.
25 To naah Faro mah Mosi hoi Aaron to kawk moe, Caeh oh loe, na Sithaw khaeah sak ih angbawnhaih to hae prae thungah sah oh, tiah a naa.
Tad Faraons aicināja Mozu un Āronu un sacīja: ejat un upurējat savam Dievam šinī zemē.
26 Toe Mosi mah, To tiah loe amsoem mak ai; Kaicae Angraeng Sithaw khaeah, ka sak o ih angbawnhaih loe Izip kaminawk hanah panuet thok hmuen ah om tih; khenah, nangcae mikhnuk ah Izip kaminawk panuet thok ah angbawnhaih to ka sak o nahaeloe, thlung hoi na va o mak ai maw?
Bet Mozus sacīja: tā nevar darīt; jo, kas ēģiptiešiem negantība, to mēs upurētu Tam Kungam, savam Dievam. Redzi, ja tad mēs, kas ēģiptiešiem negantība, upurētu viņu priekšā, vai tie mūs ar akmeņiem nenomētātu?
27 To pongah ni thumto caehhaih praezaek ah ka caeh o moe, ang thuih ih lok baktih toengah, kaicae Angraeng Sithaw khaeah, angbawnhaih to ka sak o han, tiah a naa.
Mēs iesim kādu treju dienu gājumu tuksnesī un upurēsim Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš mums ir sacījis.
28 Faro mah, Praezaek ah nangmacae ih Angraeng Sithaw khaeah, angbawnhaih sak hanah kang caeh o sak han; toe kangthla ah caeh o hmah; vaihi kai hanah lawk na thui paeh, tiah a naa.
Tad Faraons sacīja: es jūs atlaidīšu, upurēt Tam Kungam, savam Dievam; tikai neaizejiet visai tālu, - lūdziet par mani.
29 Mosi mah, Khenah, nang khae hoi ka tacawt pacoengah, khawnbang hoi kamtong, taksaenawk mah Faro hoi a tamnanawk, angmah ih kaminawk to tacawt taak hanah, Angraeng khaeah lawk ka thuih roep han; toe Israel kaminawk Angraeng khaeah angbawnhaih sak o thai hanah, Faro mah na ling hmah nasoe loe, caehsak ai ah om hmah nasoe, tiah a naa.
Tad Mozus sacīja: redzi, es aizeju no tevis un lūgšu To Kungu, ka šiem kukaiņiem rītu būs atstāties no Faraona un no viņa kalpiem un no viņa ļaudīm; tikai Faraonam nebūs vairs mani pievilt, neatlaižot tos ļaudis, upurēt Tam Kungam.
30 To pacoengah Mosi mah Faro to caehtaak moe, Angraeng khaeah lawk a thuih.
Tad Mozus aizgāja no Faraona un lūdza To Kungu.
31 Mosi mah hnik ih lok baktih toengah, Angraeng mah sak pae; taksaenawk loe Faro hoi a tamnanawk, anih ih kaminawk khae hoiah tacawt o; to pacoeng hoiah loe taksae to om ai boeh.
Un Tas Kungs darīja pēc Mozus vārda, un tie kukaiņi atstājās no Faraona, no viņa kalpiem un no viņa tautas, ka tur neviens nepalika.
32 To nathuem ah doeh Faro loe palung thah vop moe, kaminawk to caehsak ai.
Tomēr Faraons arī šo reiz apcietināja savu sirdi un neatlaida tos ļaudis.
