Exodus 33
1 To pacoengah Angraeng mah Mosi khaeah, Hae ahmuen hae caehtaak ah loe, Abraham, Issak hoi Jakob khaeah, Na caanawk khaeah ka paek han, tiah lokkam ih, prae thungah Izip prae thung hoi na zaehhoih ih kaminawk hoi nawnto caeh oh;
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej un celies no šejienes, tu un tie ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, uz to zemi, ko Es esmu zvērējis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: tavam dzimumam Es to došu.
2 kai ih van kami to na hmaa ah ka patoeh han, anih mah Kannaan, Amor, Hit, Periz, Hiv hoi Jebus kaminawk to haek boih tih.
Un Es sūtīšu eņģeli tavā priekšā un izdzīšu Kanaāniešus, Amoriešus un Hetiešus un Fereziešus, Hiviešus un Jebusiešus: uz to zemi, kur piens un medus tek.
3 Khoitui hoi tahnutui longhaih prae ah caeh oh; toe kai loe nangcae salakah ka caeh mak ai; palungthah kami ah na oh o pongah, loklam ah kam rosak boih moeng tih, tiah a naa.
Jo Es tavā vidū neiešu līdz, jo jūs esat pārgalvīgi ļaudis, ka Es ceļā jūs neapriju.
4 Kaminawk mah to baktih tamthang kasae to thaih o naah, palungset o moe, mi doeh amthoephaih khukbuen to angkhuk o ai.
Kad tie ļaudis dzirdēja šo briesmīgo vārdu, tad tie žēlojās, un neviens neapvilka savas greznās drēbes.
5 Angraeng mah Mosi khaeah, Israel kaminawk khaeah hae tiah thui paeh; nangcae loe palungthah kami ah na oh o; nangcae hae nawnetta thung kang caeh haih nahaeloe, kam rosak boih moeng tih; nangcae to kawbang maw kang sak han, tiah ka panoek hanah, nam thoep o haih hmuennawk to angkhring oh, tiah a thuih, tiah a naa.
Un Tas Kungs bija sacījis uz Mozu: saki Israēla bērniem: jūs esat pārgalvīgi ļaudis; kad Es tev iešu līdz vienu acumirkli, tad Es tevi izdeldēšu. Bet nu noliec savu greznumu, tad Es zināšu, ko tev darīšu.
6 To pongah Israel kaminawk mah Horeb mae ah amthoephaih hmuennawk to angkhring o boih.
Tad Israēla bērni nometa savu greznumu pie Horeb kalna.
7 Mosi mah ataihaih ahmuen tasa bang, kangthla kue ahmuen ah, kahni im to sak moe, kaminawk amkhuenghaih kahni im, tiah a kawk. Angraeng pakrong han koeh kami boih loe, ataihaih ahmuen tasa bangah sak ih kaminawk amkhuenghaih kahni im ah caeh o nasoe.
Un Mozus ņēma to telti un to uzcēla ārpusē, tālu no lēģera, un to nosauca par saiešanas telti. Un kas To Kungu meklēja, tam bija jāiziet uz to saiešanas telti, kas bija ārā no lēģera.
8 Mosi kahni im ah caeh naah, kaminawk boih angthawk o moe, angmacae kahni im thok taengah angdoet o; Mosi kahni imthung ah akun ai karoek to a khet o.
Un kad Mozus izgāja uz to telti, tad visi ļaudis cēlās, un ikviens stāvēja sava dzīvokļa durvīs un skatījās Mozum pakaļ, tiekams tas bija iegājis teltī.
9 Mosi kahni imthung ah akun naah, tamai tung loe kahni im akunhaih thok taengah krak tathuk; to naah Mosi hoi Angraeng to lok apaeh hoi.
Un kad Mozus teltī iegāja, tad tas padebeša stabs nonāca un stāvēja telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu;
10 Kaminawk boih mah, kahni imthung akunhaih thok taengah angdoe tamai tung to hnuk o naah, kaminawk boih angmacae ih kahni im thok taengah angdoet o moe, a bok o.
Un visi ļaudis redzēja to padebeša stabu telts durvīs stāvam, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes sava dzīvokļa durvīs.
11 Kami mah angmah ih ampui hoi lok apaeh baktih toengah, Angraeng hoi Mosi doeh mikhmai kangtong ah lok apaeh hoi; to pacoengah Mosi loe a ohhaih ahmuen ah amlaem let; toe anih bomkung, thendoeng, Nun capa Joshua loe kahni im to caehtaak ai.
Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, itin kā kas runā ar savu draugu. Pēc tam viņš griezās atpakaļ uz lēģeri, bet Jozuas, viņa sulainis, Nuna dēls, jauneklis, neatstājās no telts.
12 Mosi mah Angraeng khaeah, Khenah, Nang mah ih hae kaminawk to zaehhoih hanah nang thuih; toe kai abomh han kaminawk to nang panoeksak ai; na hmin to ka panoek moe, nang loe ka mikhnuk naakrak ah na oh, tiah nang naa.
Un Mozus sacīja uz To Kungu: redzi, Tu man saki: vadi šos ļaudis! Bet Tu man nesaki, ko Tu man sūtīsi līdzi, jebšu Tu esi sacījis: Es pazīstu tevi pie vārda, - un atkal: tu esi žēlastību atradis Manās acīs.
13 To pongah ka nuiah palung nang hoe nahaeloe, kai nang tahmen, tito ka panoek thai hanah, na loklam to na patuek ah; hae acaengnawk loe nang ih kami ni, tiah panoek poe ah, tiah a hnik.
Un nu, ja es žēlastību esmu atradis Tavās acīs, tad lūdzams, dari man jel zināmu Tavu ceļu, lai es Tevi pazīstu, un lai es atrodu žēlastību Tavās acīs, un uzlūko, ka šie ļaudis ir Tavi ļaudis.
14 Angraeng mah kang caeh o haih poe moe, anghakhaih kang paek o han, tiah a naa.
Bet Viņš sacīja: Mans vaigs ies līdz, un Es tevi vedīšu pie dusas.
15 To naah Mosi mah anih khaeah, Kai nang caeh haih ai nahaeloe, kaicae hae ahmuen hoiah na patoeh hmah.
Tad tas uz Viņu sacīja: ja Tavs vaigs neies līdzi, tad neved mūs no šejienes.
16 Kai hoi nang ih kaminawk loe, na hmaa ah mikcuk naakrak ah ni kho a sak o, tito kawbang maw panoek thai tih? Kaicae hoi nawnto na caeh naah na ai maw amtueng tih? To tiah ni kai hoi nang ih kaminawk loe long nuiah kaom kaminawk boih thung hoiah kalah ta kami ah om o tih, tiah a naa.
Jo pie kam varētu manīt, ka es un Tavi ļaudis žēlastību esam atraduši Tavās acīs, kā vien pie tam, ka Tu mums ej līdzi? Tā mēs tapsim brīnišķa tauta, es un Tavi ļaudis, priekš visām tautām, kas virs zemes.
17 To naah Angraeng mah Mosi khaeah, Na thuih ih lok baktih toengah ka sak han; nang loe ka mikcuk naakrak ah na oh; nang loe nangmah ih ahmin hoiah ni kang panoek boeh, tiah a naa.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: arī šo lietu, ko tu esi runājis, Es darīšu; jo tu esi atradis žēlastību Manās acīs, un Es tevi pazīstu pie vārda.
18 Mosi mah anih khaeah, Vaihi na lensawkhaih amtuengsak ah, tiah a naa.
Tad tas sacīja: rādi man, lūdzams, Savu godību.
19 Angraeng mah, Na hmaa ah Kaih ih hoihaihnawk boih to ka caehsak moe, Angraeng ih ahmin to na hmaa ah ka taphong han; tahmenhaih ka tawnh ih kaminawk nuiah tahmenhaih ka tawnh moe, tahmenhaih kam tuengsak ih kaminawk nuiah tahmenhaih to kam tuengsak han.
Un Viņš sacīja: Es visai Savai laipnībai likšu garām iet tavā priekšā un saukšu Tā Kunga vārdu tavā priekšā. Jo Es esmu žēlīgs, kam esmu žēlīgs, un apžēlojos, par ko apžēlojos.
20 Toe ka mikhmai loe na hnu mak ai; ka mikhmai hnu kami loe, hing mak ai, tiah a naa.
Vēl Viņš sacīja: tu Manu vaigu nevari redzēt, jo neviens cilvēks Mani nevar redzēt un dzīvot.
21 To pacoengah Angraeng mah, Khenah, ka taengah ahmuen maeto oh; nang loe lungsong nuiah angdoe tih;
Un Tas Kungs sacīja: redzi, še pie Manis ir vieta, tur tev būs stāvēt uz klints.
22 ka lensawkhaih amtueng naah, nang loe kakoi lungsong thungah kang suek moe, Ka laem ai karoek to, ka ban hoiah kang tamuep han.
Un kad Mana godība ies garām, tad Es tev likšu stāvēt klints alā, un tevi apklāšu ar Savu roku, tiekams būšu garām gājis.
23 Ka ban to ka zuh naah loe, ka hnukbang to na hnu tih; toe ka mikhmai loe na hnu mak ai, tiah a naa.
Un kad Es Savu roku būšu atņēmis, tad tu Mani redzēsi no aizmugures, bet Manu vaigu nevar redzēt.
