Deuteronomy 8
1 Na hing o moe, na pung o thai hanah hoi Angraeng mah nam panawk khaeah sak ih lokkamhaih prae thungah akun moe, prae to na toep o thai hanah, vaihniah kang paek ih loknawk hae kahoih ah pazui oh.
Visus tos baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tev būs turēt un tos darīt, lai jūs dzīvojat un topat vairoti un nākat un iemantojat to zemi, ko Tas Kungs jūsu tēviem zvērējis.
2 Saning qui palito thung Angraeng mah kawbangah maw praezaek ah zaehhoih, tito poek oh; na Angraeng Sithaw mah na palung thungah paek ih lok pakuem koehhaih palung tawnh o maw, tawn o ai, tiah panoek hanah, kahnaem ah ang suek o moe, ang tanoek o.
Un tev būs pieminēt visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi tuksnesī vadījis šos četrdesmit gadus, ka Viņš tevi pazemotu un pārbaudītu, ka Viņš zinātu, kas ir tavā sirdī, vai tu Viņa baušļus turēsi, vai ne.
3 Anih mah atlim ah ang suek o moe, zok amthlamsak naah, nangcae hoi nam panawk mah panoek o ai ih, manna hoiah ang pacah o, to pongah kami loe takaw khue hoiah hing mak ai, Angraeng pakha hoi tacawt loknawk hoiah ni hing, tito ang panoek o sak.
Un Viņš tevi pazemoja un tev lika izsalkt un tevi ēdināja ar mannu, ko ne tu pazini, ne tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tev dotu atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa, kas iziet no Tā Kunga mutes.
4 Na khukbuennawk to prawn ai moe, saning qui palito thung, na khoknawk doeh bawk ai.
Tavas drēbes tavā mugurā nav nodilušas, un tava kāja nav uztūkusi šinīs četrdesmit gados.
5 Kami mah a capa thuitaek baktih toengah, Angraeng mah ang thuitaek o, tito panoek oh.
Tad nu atzīsti savā sirdī, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca, itin kā kāds savu dēlu pārmāca.
6 A caehhaih loklam ah na caeh o moe, anih to zit hanah, na Angraeng Sithaw mah paek ih loknawk to pazui oh.
Un turi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, staigādams pa Viņa ceļiem un bīsties Viņu.
7 Na Angraeng Sithaw mah kahoih prae, azawn, vacong tui kapop prae, azawn, mae ah tacawt tuipuek hoi vacong tui ohhaih prae,
Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi, ved uz labu zemi, uz zemi, kur ir upes, avoti un ūdeņi, kas rodas ielejās un kalnos,
8 cang, barli cang, misur kungnawk, thaiduet kungnawk, pomogranat kungnawk, olive situi hoi khoitui longhaih prae,
Uz zemi, kur ir kvieši un mieži un vīna koki un vīģes koki un granātu koki, uz zemi, kur ir eļļas koki un medus,
9 kakhaa ai takaw, angaihaih tidoeh kaom ai prae, sum ah kangcoeng thlung hoi sum kamling takaehhaih maenawk nuiah na caeh o haih tih.
Uz zemi, kur maizi ēdīsi bez trūkuma, kur tev nekā netrūks, uz zemi, kur akmeņi ir dzelzs, no kuras kalniem tu izcirtīsi varu.
10 Nangcae han kahoih parai prae to ang paek o pongah, buh na caak o moe, zok nam hah o naah, Angraeng to tahamhoihaih na paek o han oh.
Kad tu nu ēdīsi un būsi paēdis, tad tev būs teikt To Kungu, savu Dievu, par to labo zemi, ko Viņš tev devis.
11 Vaihniah kang paek o ih loknawk, a lokcaekhaihnawk, a zaehhoihaih daannawk pazui ai ah oh moeng moe, na Angraeng Sithaw pahnet moeng han ai ah acoe oh;
Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus un Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu;
12 zok kamhah ah buh na caak o moe, kahoih parai im ah na oh o moe,
Ka tu, kad būsi ēdis un paēdis un labus namus uztaisījis un iekš tiem dzīvosi,
13 nang ih maitaw hoi tuunawk to pung o, sui hoi sum kanglungnawk pop parai ah na tawnh o moe, na tawnh o ih hmuennawk boih pung naah,
Kad tavi vērši un sīkie lopi būs vairojušies un tavs sudrabs un zelts vairojies un viss, kas tev pieder, būs vairojies -
14 amoek o hmah, misong ah na oh o haih Izip prae thung hoiah zaehoikung, na Angraeng Sithaw to pahnet o hmah;
Ka tava sirds tad nelepojās, un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama.
15 kasoe kaom pahuinawk, sataai pophaih prae, tui om ai naah, thlung kamtak thung hoiah nangcae han tui paekkung, kalen parai, zit thok praezaek ah nangcae zaehoikung,
Kas tevi vadījis tai lielā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dedzīgas čūskas un skorpioni un izkaltušas vietas bez ūdens, kas tev lika izvirst ūdenim no cietas klints,
16 nangcae poek pahnaemsak pacoengah, tanoek moe, hnukkhuem ah hmuen kahoih sak pae hanah, praezaek ah nam panawk mah panoek vai ai ih manna hoiah pacahkung, na Angraeng Sithaw to pahnet o hmah,
Kas tuksnesī tevi ēdināja ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, ka Viņš tevi pazemotu un pārbaudītu, un pēcgalā tev darītu labu.
17 ka thacakhaih hoi ka ban toksak thaihaih hoiah ni hae angraenghaihnawk hae ka hnuk o, tiah na poek o moeng han ai ah acoe oh.
Tad nesaki savā sirdī: mans spēks un manas rokas stiprums man ir devis šo mantu.
18 Na Angraeng Sithaw to kahoih ah panoek oh; nam panawk khaeah sak ih lokkamhaih to vaihni ih baktih toengah caksak hanah, Sithaw mah ni angraenghaih to ang paek o.
Bet piemini To Kungu savu Dievu, ka Viņš ir Tas, kas tev dod spēku, mantu dabūt, gribēdams Savu derību apstiprināt, ko Viņš zvērējis taviem tēviem, kā tas šodien ir.
19 Na Angraeng Sithaw to na pahnet o moe, kalah sithawnawk hnukah na bang o, a tok to na sak pae o pacoengah, na bok o nahaeloe, na dueh o tangtang tih, tiah vaihniah acoehaih kang paek o.
Bet ja tu aizmirsīsi To Kungu, savu Dievu, un dzīsies pakaļ citiem dieviem, un tiem kalposi un priekš tiem metīsies zemē, tad es šodien pret jums apliecināju, ka jūs nīcin iznīksiet.
20 Angraeng Sithaw ih lok na tahngai o ai nahaloe, Angraeng mah nangcae hma ah acaeng kaminawk amrosak baktih toengah, nangcae doeh nam ro o toeng tih.
Kā tās tautas, ko Tas Kungs jūsu priekšā iznīcina, tāpat jūs iznīksiet, tāpēc ka jūs neesat klausījuši Tā Kunga, sava Dieva, balsij.
