Daniel 4
1 Siangpahrang Nebuchadnezzar mah, kaminawk, prae kaminawk, lok congca pae kaminawk hoi long nuiah kaom kaminawk boih, nangcae khaeah misa angdaehhaih om nasoe!
Ķēniņš Nebukadnecars visiem ļaudīm, tautām un mēlēm, kas dzīvo pa visu zemi: miers lai jums ir papilnam!
2 Kasang koek Sithaw mah kai khaeah sak ih angmathaih hoi dawnrai hmuennawk to nangcae khae thuih hanah ka koeh.
Man ir paticis izsludināt tās zīmes un tos brīnumus, ko tas visuaugstākais Dievs pie manis darījis.
3 Anih ih angmathaih loe kawkruk maw len! A prae loe dungzan prae ah oh moe, a ukhaih doeh dung maeto hoi maeto khoek to cak.
Jo Viņa zīmes ir lielas un Viņa brīnumi ir vareni, Viņa valstība ir mūžīga valstība un Viņa valdīšana paliek līdz radu radiem.
4 Kai, Nebuchadnezzar loe kai mah ih im, hmuenmae lensawkhaih hoi siangpahrang im ah ka oh:
Es, Nebukadnecars, dzīvoju droši savā namā un laimīgi savā pilī.
5 to naah zit kaom amang to ka sak, iihkhun pongah ka iih naah ka hnuk ih hmuen mah zithaih to ang paek.
Tad es redzēju sapni, kas mani izbiedēja, un tās domas, ko es savā gultā domāju, un manas galvas parādīšanas mani iztrūcināja.
6 To pongah amang leh hanah Babylon prae thungah kaom palungha kaminawk boih to kai khaeah hoih hanah lok ka paek.
Un es pavēlēju visus Bābeles gudros atvest manā priekšā, lai tie man teiktu šī sapņa izstāstīšanu.
7 To naah miklet kop kaminawk, cakaeh khet kop kaminawk, khaldian kaminawk, banpadae khet kop kaminawk to kai khaeah ang zoh o; nihcae khaeah amang ka thuih pae, toe nihcae mah na leh pae o thai ai.
Tad tie gudrie, vārdotāji, Kaldeji un pareģi atnāca, un es tiem teicu to sapni, bet tie man to neizstāstīja,
8 Toe hnukkhuem koekah loe, ka bok ih sithaw hmin hoi Belteshazzar, tiah kawk ih Daniel to ka hma ah angzoh, anih thungah kaciim sithawnawk ih muithla to oh; ka mang to anih khaeah ka thuih,
Tiekams pēdīgi manā priekšā nāca Daniēls, ko sauc par Beltsacaru pēc mana dieva vārda un iekš kā ir to svēto dievu gars, un es tam teicu to sapni:
9 Aw Belteshazzar, miklet kop kaminawk ukkung, nang thungah kaciim sithawnawk ih muithla to oh, nang hanah loe kawbaktih panoek ai ih hmuen doeh rai ai, tiah ka panoek pongah, amang ah ka hnuk ih hmuennawk thuikoehhaih to na leh paeh.
Beltsacar, gudro virsniek, par ko es zinu, ka svēto dievu gars ir iekš tevis, un nekāds noslēpums tev nav grūts, tad saki nu mana sapņa parādīšanu, ko es esmu redzējis, un viņa izstāstīšanu.
10 Ka iih naah ka hnuk ih hnuksakhaih loe, Ka khet naah, long um li ah kaom kasang parai thingkung maeto ka hnuk.
Bet tas ir, kas manam prātam rādījās uz manas gultas. Es skatījos, un redzi, viens koks bija zemes vidū, un tas bija ļoti augsts.
11 To thingkung loe qoeng tahang moe, thacak; tadong loe van khoek to phak, to thingkung loe long pum hoiah amtueng:
Tas koks bija liels un resns, un viņa augstums sniedzās līdz debesīm, un tas bija redzams līdz pasaules galam.
12 aqamnawk loe hoih parai, athaih doeh pop phi moe, hmuennawk boih hanah buh ah oh; taw ih moi kasannawk loe to thingkung tlim ah abuep o, van ih tavaanawk doeh tanghangnawk nuiah acuk o, long ih moinawk mah doeh to thingthai to caak o.
Viņa zari bija skaisti, un viņa augļi bagāti, un barība tam bija priekš visiem; zemes zvēri apakš viņa atrada pavēni, un putni apakš debess dzīvoja uz viņa zariem, un visa miesa no tā barojās.
13 Ka iih naah ka hnuk ih hnuksakhaih loe, Ka khet naah, van hoi anghum tathuk toepkung, kami ciim maeto ka hnuk;
Un es redzēju savas galvas parādīšanā uz savas gultas, un raugi, svēts sargs nonāca no debesīm.
14 anih mah, Thing to pakhruh ah loe tanghangnawk to boeng ah, aqamnawk to tathlik ah loe athaihnawk to haeh phaeng ah; taw ih moi kasannawk athung hoiah tacawt o nasoe loe, tavaanawk doeh tanghangnawk nui hoiah angpoeng o nasoe:
Tas sauca ar spēku un sacīja tā: nocērtiet to koku un apcērtiet viņa zarus un noplūciet viņa lapas un izkaisiet viņa augļus, lai zvēri apakš viņa aizbēg un putni no viņa zariem aizskrien.
15 toe takung hoi tangzunnawk loe long ah om o nasoe; sum, sum kamling qui hoiah kom ah, kathah phroh ohhaih ahmuen ah om nasoe; van ih dantui hoi sui nasoe loe, long ah amprawk phrohnawk salakah taw ih moisannawk hoi nawnto phroh to caa nasoe.
Bet to celmu ar saknēm atstājiet zemē, bet vara un dzelzs pinekļos, lauka zālē, lai viņš no debess rasas top slacināts, un viņa daļa lai ir kā lopiem zāle laukā.
16 Kami ih palungthin to athlaeng pae ving nasoe loe, a nuiah khotue vai sarihto laem ai karoek to, anih hanah moisan ih palungthin to paek nasoe.
Viņa sirds lai top pārvērsta, ka vairs nav cilvēka sirds, un lopa sirds lai viņam top dota, kamēr septiņi laiki paiet pār viņu.
17 Kaminawk ih prae loe Kasang koek Sithaw mah ni uk, anih loe paek koeh ih kami khaeah a paek moe, poek kahnaem kaminawk hanah ukkhaih to a paek, tiah kahing kaminawk mah panoek thai hanah, toepkungnawk hoi kaciim kaminawk mah lokpaekhaih rang hoiah ni lok takroekhaih to sak o, tiah hangh.
Tas ir to sargu padoms, kas top sludināts, to svēto spriedums ir tā lieta; lai, kas dzīvo, atzīst, ka tam Visuvaldītājam vara ir pār cilvēku valstību, un viņš to dod, kam gribēdams, un pār to ieceļ to zemāko starp cilvēkiem.
18 To tiah kai, siangpahrang Nebuchadnezzar mah amang to ka sak. Aw nang, Belteshazzar, a thuikoehhaih to vaihi na leh paeh; ka prae thung ih palungha kaminawk boih mah na leh pae o thai ai; toe kaciim sithawnawk ih muithla nang thungah oh pongah, nangmah loe nang leh pae thai tih, tiah a naa.
Šo sapni es, ķēniņš Nebukadnecars, esmu redzējis. Tu tad, Beltsacar, izstāsti to, tādēļ ka visi manas valsts gudrie man to nevar izstāstīt, bet tu to gan māki, tāpēc ka svēto dievu gars ir iekš tevis.
19 To naah Belteshazzar, tiah kawk ih Daniel loe nawnetta thung dawnrai hoiah oh sut. To pongah siangpahrang mah, Belteshazzar, amang mah maw, to tih ai boeh loe a thuih koehhaih ahlong mah maw, raihaih na paek hmah nasoe, tiah a naa. Belteshazzar mah, Ka angraeng, na mang loe nang hnuma kaminawk khaeah om nasoe loe, a thuih koehhaih doeh na misanawk nuiah pha nasoe!
Tad Daniēls, kam Beltsacars vārdā, iztrūcinājās vienu stundu, un viņa domas viņu izbiedēja. Tad ķēniņš iesāka un sacīja: Beltsacar, lai tas sapnis un viņa izstāstīšana tevi neizbiedē. Beltsacars atbildēja un sacīja: mans kungs, šis sapnis lai notiek taviem ienaidniekiem un viņa izstāstīšana taviem pretiniekiem!
20 Na hnuk ih kaqoeng tahang thacakhaih hoiah kaom thing, tadong mah van to phak moe, long pum hoiah amtueng thing,
Tas koks, ko tu esi redzējis tik lielu un resnu, un kura augstums sniedzās līdz debesīm, un kas bija redzams pa visu pasauli,
21 aqamnawk loe hoih o parai moe, athaih doeh pop parai, hmuennawk boih hanah buh ah kaom thing; to thingkung tlim ah taw ih moi kasannawk to abuep o moe, van ih tavaanawk mah tanghangnawk nuiah acuk ih thing loe,
Un kura zari skaisti, un kam bija daudz augļu, un kur barība bija priekš visiem, apakš tā lauka zvēri dzīvoja, un kura zaros putni apakš debess ligzdas taisīja, -
22 nang ni, Aw siangpahrang, nang loe na len tahang moe, tha na cak; na lenhaih mah van to phak, na ukhaih loe long boenghaih khoek to phak.
Tas tu esi, ķēniņ, kas palicis liels un stiprs, jo tava augstība ir tā augusi, ka tā sniedzās līdz debesīm, un tava valstība iet līdz pasaules galam.
23 Siangpahrang mah hnuk ih toepkung maeto hoi kaciim kami maeto mah, Thing to pakhruh ah loe, duehsak ah; toe akung hoi tangzunnawk loe long ah caehtaak ah, sum, sum kamling qui hoiah kom ah, phroh kathah ohhaih ahmuen ah om nasoe; van ih dantui hoiah sui nasoe loe, a nuiah khotue vai sarihto laem ai karoek to taw ih moi kasannawk hoi nawnto phroh to caa nasoe, tiah thuih ih;
Ka nu ķēniņš vienu sargu, vienu svētu, redzējis no debesīm nākam un sakām: nocērtiet to koku un samaitājiet viņu, bet atstājiet to celmu ar saknēm zemē, bet vara un dzelzs pinekļos laukā zālē, ka viņš no debess rasas top slacināts, un viņa daļa lai ir ar lopiem uz lauka, tiekams septiņi laiki pār viņu paiet; -
24 Aw siangpahrang, ka angraeng siangpahrang nuiah kapha, Kasang koek mah lok takroekhaih loe hae tiah oh:
Šī ir tā izstāstīšana, kungs ķēniņ, un šis ir tā Visuaugstākā padoms, kas nāks pār manu kungu, ķēniņu:
25 nang loe kaminawk salak hoi haek ving ah om ueloe, taw ih moisannawk hoi nawnto na om tih; kaminawk ih prae loe Kasang koek Sithaw mah ni uk, anih loe paek koeh ih kami khaeah a paek, tiah na panoek ai karoek to, taw ih moisan baktiah phroh to na caa ueloe, na nuiah khotue vai sarihto laem ai karoek to van ih dantui hoiah na suisak tih.
Tu tapsi izstumts no cilvēkiem un dzīvosi pie lopiem laukā, un tev dos ēst zāli kā vēršiem, un debess rasa tevi slacinās, un septiņi laiki paies pār tevi, tiekams tu atzīsti, ka tam Visuaugstākam vara ir pār cilvēku valstīm, tās dot, kam Viņš grib.
26 Thing akung hoi tangzunnawk to caehtaak ah, tiah thuih koehhaih ih lok loe, vannawk mah ni uk, tiah na panoek pacoengah, na ukhaih prae to nang khaeah caksak let tih.
Bet kā ir sacīts, lai to celmu ar tā koka saknēm atstāj zemē: tava valsts tev pastāvēs, kad būsi atzinis, ka tas debesu Dievs valda.
27 To pongah Aw siangpahrang, ka thuih ih lok hae talawk ah loe, hmuen katoeng sakhaih hoiah na zaehaih hoi na sakpazae ih hmuennawk to toengh sut lai ah; amtang kaminawk to tahmen ah. To tiah nahaeloe na phuhnaephaih to om poe tih, tiah a naa.
Tādēļ, kungs ķēniņ, lai tev mans padoms patīk, un atsvabinājies no saviem grēkiem caur taisnību un no saviem noziegumiem caur žēlastību pret nabagiem, redzi, vai varbūt tava labklāšanās nepastavēs vēl ilgāki. -
28 Hae hmuennawk loe siangpahrang Nebuchadnezzar nuiah phak boih.
Tas viss uzgāja ķēniņam Nebukadnecaram.
29 Khrah hathlai hnetto oh pacoengah, anih loe Babylon siangpahrang ih imphu nuiah amkaeh.
Jo pēc divpadsmit mēnešiem, kad Viņš staigāja ķēniņa pilī Bābelē,
30 To naah siangpahrang mah, Hae lensawk Babylon loe siangpahrang ohhaih ahmuen ah oh moe, ka thacakhaih hoi ka lensawkhaih amtuengsak hanah, ka sak ih vangpui ah na ai maw oh? tiah amkoehhaih lok to a thuih.
Tad viņš, tas ķēniņš, runāja un sacīja: vai šī nav tā lielā Bābele, ko es esmu uztaisījis ķēniņam par mājokli caur savas varas stiprumu un par savas augstības godību?
31 To lok to pakha hoi a thuih li naah, van hoiah lok maeto angzoh tathuk, Aw siangpahrang Nebuchadnezzar, nang han lok takroekhaih loe hae tiah oh; siangpahrang ih prae loe nang khae hoi tacawt ving boeh.
Šis vārds vēl bija ķēniņa mutē, tad balss no debesīm krita: tev, ķēniņ Nebukadnecar, top sacīts: tava valdība no tevis ir atņemta,
32 Nang loe kaminawk salak hoiah haek ving ueloe, taw ih moisannawk hoi nawnto na om tih boeh; kaminawk ih prae loe Kasang koek Sithaw mah ni uk, anih loe paek koeh ih kami khaeah a paek, tiah na panoek ai karoek to taw ih moisan baktiah phroh to na caa ueloe, na nuiah atue vai sarihto laem tih, tiah a naa.
Un tu no cilvēkiem tapsi izstumts un tava dzīve būs pie lopiem laukā, tev dos zāli ēst kā vēršiem, un tā paies septiņi laiki, tiekams tu atzīsti, ka tam Visuaugstākam vara ir pār cilvēku valstīm, un viņš tās dod kam gribēdams.
33 To tiah thuih ih lok baktih toengah Nebuchadnezzar nuiah phak roep; anih loe kaminawk salak hoiah haek ah oh moe, maitaw baktiah phroh to caak; a sam loe tahmu pakhraeh mui baktiah tacawt moe, banpacin hoi khokpacin doeh tavaa khokpacin baktiah tacawt ai karoek to, van ih dantui mah a takpum to suisak.
Tai pašā stundā šis vārds notika par Nebukadnecaru, un viņš no cilvēkiem tapa izstumts un ēda zāli kā vērši, un viņa miesas no debess rasas tapa slacinātas, tiekams viņa mati auga kā ērgļu spalvas un viņa nagi kā putnu nagi.
34 Atue boeng naah, Kai, Nebuchadnezzar loe van bangah ka doeng tahang, panoekhaih to oh let, to naah Kasang koek to tahamhoihaih ka paek, dungzan khoek to kahing Sithaw to ka pakoeh. A ukhaih loe dungzan khoek to cak moe, a ukhaih prae doeh adung maeto hoi maeto khoek to cak:
Un pēc šā laika es, Nebukadnecars, pacēlu savas acis pret debesīm, jo mana saprašana man nāca atpakaļ, un es teicu to Visuaugstāko un slavēju un pagodināju to, kas dzīvo mūžīgi, tāpēc ka Viņa valdība ir mūžīga valdība, un Viņa valstība paliek līdz radu radiem.
35 long kaminawk boih loe anih hma ah tiah doeh athum ai; anih loe van misatuh kaminawk hoi long kaminawk nuiah a koeh baktiah sak; mi mah doeh a ban to pakaa pae thai ai, timaw na sak? tiah naa thai ai.
Un visi zemes iedzīvotāji ir tā kā nekas, un Viņš dara pēc sava prāta ar debesu spēku un ar zemes iedzīvotājiem, un neviena nav, kas Viņa roku varētu aizturēt, vai uz Viņu sacīt: ko Tu dari?
36 To naah ka poekhaih to oh let, lensawk ka ukhaih prae, kang raenghaih hoi thacakhaih to kai khaeah amlaem let. Poekhaih paekkungnawk hoi kai ih angraengnawk mah ang pangh o let; ka ukhaih prae to ka caksak let, to naah kai loe canghni ih angraenghaih pongah doeh ka len aep.
Tanī laikā mans prāts man nāca atpakaļ ir mana valsts godība, mana augstība un mans spožums man nāca atpakaļ un mani runas kungi un varenie mani meklēja un es atkal tapu iecelts savā valstībā, un dabūju vēl lielāku godību.
37 Vaihi kai, Nebuchadnezzar loe van Siangpahrang to ka palawk moe, lensawkhaih hoiah ka pakoeh. A sak ih hmuennawk boih loe oepthoh, anih ih loklamnawk loe toeng; anih loe amoek kaminawk to atlim ah pakhrak thaih, tiah a thuih.
Nu es, Nebukadnecars, slavēju un paaugstināju un pagodināju to debesu Ķēniņu, jo visi Viņa darbi ir patiesība un Viņa ceļi taisnība, Viņš ir varens, tos pazemot, kas lepnībā staigā.
