Amos 7
1 Angraeng Sithaw mah hae hmuen hae ang hnuksak: khenah, siangpahrang taham to aah o boeh moe, hnukkhuem thingthai qumpo athaih naah, anih mah pakhuhnawk to ohsak.
Tas Kungs Dievs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Viņš rādīja siseņus, kad atāls sāka augt, un redzi, atāls bija audzis pēc ķēniņa pļaušanas.
2 Nihcae mah to prae ih phroh to caak o boih pacoengah, Kai mah, Aw Angraeng Sithaw, tahmen raeh, tahmenhaih kang hnik! Jakob loe kawbangmaw angdoe tih? Anih loe tetta ah ni oh, tiah ka naa.
Un kad tie zāli zemes virsū visnotaļ bija aprijuši, tad es sacīju: Kungs Dievs, piedod jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.
3 To pongah Angraeng dawnpakhuem boeh pongah, hae hmuen hae om mak ai, tiah Angraeng mah thuih.
Tad Tam Kungam bija žēl; tas nenotiks, sacīja Tas Kungs. -
4 Angraeng Sithaw mah hae hmuen hae ang patuek: khenah, Angraeng Sithaw mah hmai hoi lokcaek hanah kawk, kalen parai tuipui to hmai a kanghsak, prae ahap loe hmai mah kangh boih.
Atkal Tas Kungs Dievs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs Dievs sauca un gribēja ar uguni sodīt, un tas jau norija to lielo jūru un aprija arī vienu zemes gabalu.
5 To naah kai mah, Aw Angraeng Sithaw, toengh raeh, tahmenhaih kang hnik! Jakob loe kathoeng kae acaeng ah oh pongah, anih loe kawbang maw angdoe thai tih? tiah ka hang.
Tad es sacīju: Kungs Dievs, mitējies jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.
6 To pongah Angraeng dawnpakhuem moe, hae hmuen doeh om mak ai boeh, tiah Angraeng Sithaw mah thuih.
Tad tas Tam Kungam bija žēl; ir tas nenotiks, - sacīja Tas Kungs Dievs.
7 Anih mah hae hmuen hae ang hnuksak: khenah, Angraeng mah ban ah tahhaih qui to sin moe, qui hoi tah ih baktiah sak ih tapang nuiah angdoet.
Atkal viņš man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs stāvēja uz stāva mūra, un lote(svina svērtenis) bija Viņa rokā.
8 To naah Angraeng mah kai khaeah, Amos, timaw na hnuk? tiah ang naa. To naah kai mah, Tahhaih qui ka hnuk, tiah ka naa. To pacoengah Angraeng mah, Khenah, kai mah ih kami Israelnawk salakah tahhaih qui ka suek han; nihcae to ka pathlung mak ai, tiah thuih.
Un Tas Kungs sacīja uz mani: ko tu redzi, Amos? Tad es sacīju: loti. Tad Tas Kungs sacīja: redzi, Es pielikšu loti vidū Maniem Israēla ļaudīm, un viņus vairs netaupīšu;
9 Isak ih kasang ahmuennawk to phrae ueloe, Israel bokhaih hmuenciimnawk doeh amro tih boeh: Jeroboam ih imthung takoh to sumsen hoiah misa kang thawk thuih han, tiah a thuih.
Bet Īzaka elku kalni taps iznīcināti, un Israēla svētās vietas taps nopostītas, un Es celšos pret Jerobeama namu ar zobenu.
10 To naah Bethel ih qaima Amaziah mah Israel siangpahrang Jeroboam khaeah, Amos mah Israel imthung takoh salakah nang to misa ah suek hanah pacaenghaih oh boeh, tiah lok to pat pae: anih mah thuih ih loknawk boih loe prae mah pauep thai ai.
Tad Amacīja, Bēteles priesteris, sūtīja pie Jerobeama, Israēla ķēniņa, un sacīja: Amos ceļ dumpi pret tevi Israēla nama vidū, zeme nevar panest visus viņa vārdus.
11 Amos mah, Jeroboam loe sumsen hoiah dueh tih, Israel loe a prae hoi kangthla ah tamna ah om tih, tiah thuih.
Jo tā saka Amos: Jerobeams nomirs caur zobenu, un Israēls vešus no savas zemes taps aizvests.
12 To pacoengah Amaziah mah Amos khaeah, Nang, hnukhaih tawn kami, kalah bangah caeh ving ah! Judah prae ah cawn ah: to ah zok angkok ah loe lok to taphong ah:
Un Amacīja sacīja uz Amosu: tu redzētāj, ej, bēdz uz Jūda zemi, un ēd tur savu maizi,
13 hae ahmuen loe siangpahrang ohhaih ahmuen ah oh, siangpahrang ih hmuenciim ah oh pongah, Bethel ah lok taphong let hmalai ah, tiah a naa.
Un sludini tur, bet Bētelē tev joprojām vairs nebūs sludināt, jo te ir ķēniņa svētā vieta, un te ir valsts pilsēta.
14 Amos mah Amaziah khaeah, Kai loe tahmaa na ai ni, tahmaa capa doeh na ai ni, kai loe tuutoep kami ah ka oh moe, Sikamor thing khenzawn kami ah ni ka oh.
Tad Amos atbildēja un sacīja uz Amacīju: es neesmu pravietis nedz pravieša dēls, bet es esmu lopu gans un lasu meža vīģes;
15 Toe tuutoephaih ahmuen hoiah Angraeng mah ang lak moe, kai khaeah, Caeh ah loe kai ih kami Israelnawk khaeah lok to taphong ah, tiah ang naa.
Bet Tas Kungs mani ņēmis no ganāmā pulka, un Tas Kungs uz mani sacījis: ej, sludini Maniem Israēla ļaudīm.
16 To pongah vaihi Angraeng ih lok hae tahngai ah: Israel misahaih lok to taphong hmah, Isak imthung takoh misahaih lok doeh thui hmah, tiah nang naa.
Nu tad, klausi Tā Kunga vārdu! Tu saki: nesludini pret Israēli un nemāci pret Īzaka namu.
17 To pongah Angraeng mah, Na zu loe vangpui thungah tangzat zaw kami ah angcoeng ueloe, na capanawk hoi na canunawk loe sumsen hoiah amtim o tih; na prae loe tah pacoengah amzet o tih; nangmah doeh kamhnong prae ah na dueh tih: Israel loe angmah prae hoi kangthla ah tamna ah caeh o haih tih, tiah thuih.
Tādēļ, tā saka Tas Kungs: tava sieva pilsētā taps par mauku, un tavi dēli un tavas meitas kritīs caur zobenu, un tava zeme taps mērota un izdalīta, un tu mirsi nešķīstā zemē, un Israēls vešus no savas zemes taps aizvests.
