2 Samuel 24
1 Israel nuiah Angraeng palungphuihaih hmai baktiah angqongh; to pongah Setan mah David khaeah, Caeh loe, Israel hoi Judah kaminawk to kroek ah, tiah pahruek.
Un Tā Kunga dusmas atkal iedegās pret Israēli, un viņš Dāvidu skubināja pret tiem sacīdams: ej, skaiti Israēli un Jūdu.
2 To pongah siangpahrang mah Joab hoi anih taengah kaom misatuh angraengnawk khaeah, Kami nazetto maw oh o, tiah ka panoek thai hanah, caeh loe, Dan hoi Beersheba khoek to Israel acaengnawk to kroek boih ah, tiah a naa.
Un ķēniņš sacīja uz Joabu, karapulku virsnieku, kas pie viņa bija: ej jel apkārt pa visām Israēla ciltīm, no Dana līdz Bēršebai, un skaitāt tos ļaudis, lai es zinu to ļaužu skaitu. Tad Joabs sacīja uz ķēniņu:
3 Toe Joab mah siangpahrang khaeah, Na Angraeng Sithaw mah na misatuh kaminawk to alet cumvai khoek to pungsak nasoe; to hmuen to ka Angraeng siangpahrang mah hnu nasoe; toe tipongah ka angraeng siangpahrang mah to baktih hmuen sak hanah na koeh loe? tiah a naa.
Lai Tas Kungs, tavs Dievs, pie šiem ļaudīm simtkārt vairāk pieliek, nekā viņu ir, ka mana kunga, tā ķēniņa, acis to redz; kāpēc tad manam kungam, tam ķēniņam, šīs lietas gribās?
4 Toe siangpahrang ih lok mah Joab hoi misatuh angraengnawk ih lok to pazawk. To pongah Joab hoi misatuh angraengnawk loe Israel kaminawk kroek hanah anih hmaa hoiah caeh o.
Bet ķēniņa vārds palika spēkā pret Joabu un tiem karavirsniekiem. Tā Joabs ar tiem karavirsniekiem izgāja no ķēniņa, Israēla ļaudis skaitīt.
5 Jordan vapui angkat o pacoengah, Gad azawn thungah kaom, Aroer vangpui ni angyae bang ih, Jazer vangpui taengah atai o;
Un tie gāja pār Jardāni un apmetās pie Aroēra, pa labo roku tai pilsētai, kas Gada ielejas vidū, un pie Jaēzeres.
6 Gilead prae hoi Tahtim Hodshi, tiah kawk ih ohhaih ahmuen kangtha prae ah caeh o tathuk; to ahmuen hoiah Daan-Jaan ah caeh o moe, Sidon prae bangah caeh o poe,
Pēc tie nāca uz Gileādu un uz to ielejas zemi Tahtim Hodši, tie nāca arī uz DanJaānu un apkārt uz Sidonu.
7 to pacoengah Tura misa abuephaih im ah caeh o tathuk moe, Hiv kaminawk, Kanaan kaminawk khaeah doeh caeh o; hnukkhuem koekah Judah prae aloih bangah kaom Beersheba vangpui ah caeh o.
Un tie nāca uz to stipro Tirus pilsētu un uz visām Hiviešu un Kanaāniešu pilsētām, un tie iznāca ārā Jūdam pret dienasvidu uz Bēršebu.
8 Prae thung boih ah caeh o moe, khrah takawtto boenghaih, ni pumphaeto naah Jerusalem to phak o.
Tā tie gāja apkārt pa visu zemi un pārnāca pēc deviņiem mēnešiem un divdesmit dienām uz Jeruzālemi.
9 Joab mah siangpahrang khaeah, kaminawk nazetto maw oh, tiah thuih pae; Israel prae thungah sumsen hoi misatuh thaih kami, sang cumvai tazetto oh o moe, Judah prae thungah sang cumvai pangato oh o.
Un Joabs deva ķēniņam to uzrakstīto ļaužu skaitu, un iekš Israēla bija astoņsimt tūkstoš karavīru, kas bija zobena vilcēji, un Jūda vīru bija piecsimt tūkstoši.
10 David loe misatuh thaih kami to kroek pacoengah, dawnpakhuem moe, Angraeng khaeah, Kai loe paroeai hmuen sakpazae boeh; Aw Angraeng, vaihi na tamna ih zaehaih takhoe ving hanah, tahmenhaih kang hnik; paroeai amthuhaih hoiah hmuen to ka sak moeng boeh, tiah a naa.
Tad Dāvidam sirds trīcēja, kad tos ļaudis bija skaitījis. Un Dāvids sacīja uz To Kungu: es esmu ļoti grēkojis ar to, ko esmu darījis, un nu Kungs, atņem lūdzams sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis.
11 David mah khawnbang khawnthaw angthawk naah, David ih tahmaa, Gad khaeah Angraeng ih lok to angzoh,
Kad nu Dāvids rītā cēlās, tad Tā Kunga vārds notika uz pravieti Gadu, Dāvida redzētāju, tā:
12 caeh loe David khaeah, Angraeng mah, Qoih hanah hmuen thumto kang paek; na nuiah ka sak han ih hmuen thumto thungah maeto qoi ah, tiah a thuih, tiah thui paeh, tiah a naa.
Ej un runā uz Dāvidu: tā saka Tas Kungs: trīs lietas es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai es tev daru.
13 To pongah Gad loe David khaeah caeh moe, anih khaeah, Na prae thungah saning sarihto thung khokhaahaih maw na koeh? To tih ai boeh loe saning thumto thung na misanawk mah patom moe cawnh? To tih ai boeh loe na prae thungah ni thumto thung kasae nathaih phaksak? Kai patoehkung khaeah kawbangmaw ka thuih pae han, tiah poek het ah loe, na thui ah, tiah a naa.
Un Gads nāca pie Dāvida un teica viņam un uz to sacīja: vai tu gribi septiņus gadus bada laiku savā zemē, jeb vai tu gribi trīs mēnešus bēgt no saviem ienaidniekiem, kas tevi vajās, jeb vai tu gribi, ka trīs dienas tavā zemē nāk mēris? Ņem nu vērā un redzi, ko lai es tam atsaku, kas mani sūtījis.
14 David mah Gad khaeah, Paroeai palung ka set; anih tahmenhaih loe, len parai pongah, Angraeng ih ban ah kam timh o halat han boeh; minawk ban thungah amtimsak hmah, tiah a naa.
Tad Dāvids sacīja uz Gadu: man ir ļoti bail. Es kritīšu labāk Tā Kunga rokā, jo Viņa žēlastība ir liela, bet cilvēku rokā es negribu krist.
15 To pongah akhawnbang hoi atue khaehhaih ni karoek to, Angraeng mah, Israel kaminawk nuiah kasae nathaih to phaksak; Daan hoi Beersheba karoek to kami sang quisarihto duek o.
Tad Tas Kungs lika mērim nākt iekš Israēla, no rīta līdz tam nospriestam laikam, un ļaužu nomira no Dana līdz Bēršebai septiņdesmit tūkstoši.
16 Jerusalem vangpui phraek hanah, a nuiah van kami mah ban phok naah, to patangkhanghaih pongah, Angraeng to dawnpakhuem moe, kami hum van kami khaeah, Khawt boeh! Na ban pakhuem duem lai ah! tiah a naa. To naah Angraeng ih van kami loe Jebus acaeng Araunah ih cang atithaih ahmuen ah oh.
Un kad tas eņģelis savu roku pār Jeruzālemi izstiepa, lai to nomaitātu, tad Tam Kungam tā ļaunuma bija žēl, un Viņš sacīja uz to eņģeli, kas tos ļaudis nonāvēja: ir gan, atrauj savu roku. Un Tā Kunga eņģelis stāvēja pie Aravnus, tā Jebusieša, klona.
17 Kami hum van kami to David mah hnuk naah, Angraeng khaeah, Khenah, Kai loe ka zae boeh, amthuhaih hoiah zaehaih ka sak moeng boeh; toe hae tuunawk loe timaw sakpazaehaih tawnh o? Na ban loe kaimah hoi kampa ih imthung takoh nuiah krah nasoe, tiah a naa.
Un Dāvids sacīja uz To Kungu, to eņģeli redzēdams, kas tos ļaudis sita: redzi, es esmu grēkojis un noziedzies, bet ko šīs avis darījušas? Lai Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu.
18 To na niah Gad mah David khaeah caeh moe, anih khaeah, Caeh loe, Jebus acaeng Araunah ih cang atithaih ahmuen ah, Angraeng han hmaicam maeto sah ah, tiah a naa.
Tad Gads nāca tai dienā pie Dāvida un uz to sacīja: ej uz augšu un uztaisi Tam Kungam altāri uz Aravnus, tā Jebusieša, klona.
19 To pongah Angraeng mah Gad khaeah thuih ih lok baktih toengah, David loe caeh tahang.
Tad Dāvids gāja pēc Gada vārda, kā Tas Kungs bija pavēlējis.
20 Araunah mah a taengah angzo siangpahrang hoi a tamnanawk to hnuk naah, Caeh moe, siangpahrang hmaa ah long ah akuep.
Un Aravnus skatījās un redzēja pie sevis nākam ķēniņu un viņa kalpus, un Aravnus izgāja un nometās ķēniņa priekšā uz savu vaigu pie zemes.
21 Araunah mah, Tipongah ka Angraeng siangpahrang loe a tamna khaeah angzoh loe? tiah a naa. David mah, Kaminawk khae hoi nathaih kasae anghmat boih thai hanah, Angraeng han hmaicam sak ka koeh pongah, nang ih cang atithaih ahmuen qan hanah kang zoh, tiah a naa.
Un Aravnus sacīja: kāpēc mans kungs, tas ķēniņš, nāk pie sava kalpa? Un Dāvids sacīja: šo klonu no tevis pirkt, ka es Tam Kungam taisu altāri, lai šī mocība no ļaudīm atstājās.
22 Araunah mah David khaeah, Ka angraeng siangpahrang mah a koeh ih hmuen to la nasoe loe, paek nasoe; khenah, angbawnhaih sak hanah maitaw taenawk doeh hae ah oh; angbawnhaih sak hanah cang atithaih thing hoi maitaw hmai pakhaem naah patoh ih thingnawk doeh oh.
Tad Aravnus sacīja uz Dāvidu: lai mans kungs, tas ķēniņš, ņem un upurē, kā viņam patīk. Redzi, še ir vērši par dedzināmo upuri un kuļami rati un vēršu jūgi malkai.
23 Aw siangpahrang, Araunah mah siangpahrang hanah hae hmuennawk hae paek boih boeh, tiah a naa. Araunah mah, Na Angraeng Sithaw mah talawk nasoe, tiah a naa.
Šo visu, ķēniņ, Aravnus dod ķēniņam. Un Aravnus sacīja uz ķēniņu: lai Tam Kungam, tavam Dievam, ir labs prāts uz tevi.
24 Toe siangpahrang mah Araunah khaeah, To tiah na ai ni; atho paek han ih ni ka thuih; atho paek ai ah hak ih hmuen hoiah ka Angraeng Sithaw khaeah, angbawnhaih ka sah mak ai, tiah a naa. To pongah cang atithaih ahmuen hoi maitaw ataenawk to David mah phoisa shekel quipangato hoiah qanh.
Bet ķēniņš sacīja uz Aravnu: nē, bet es pirkdams to tev nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, dedzināmos upurus velti upurēt. Tā Dāvids to klonu un tos vēršus nopirka par piecdesmit sudraba sēķeļiem.
25 David mah to ahmuen ah hmaicam to sak moe, hmai angbawnhaih hoi angdaeh angbawnhaih to sak. To naah Angraeng mah prae zuengah lawkthuihaih to pathim pae pongah, Israel nui ih kasae nathaih to anghmat.
Un Dāvids uztaisīja tur Tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Tā Tas Kungs tai zemei tapa salīdzināts, un tā mocība atstājās no Israēla.
