2 Siangpahrang 23
1 To naah siangpahrang Josiah mah, Judah hoi Jerusalem ih kacoehtanawk boih to kawk.
Tad ķēniņš sūtīja, un pie viņa sapulcinājās visi vecaji no Jūda un Jeruzālemes.
2 Siagpahrang loe Judah kaminawk, Jerusalem ih kaminawk, qaimanawk hoi tahmaanawk, kathoeng kalen kaminawk boih hoi nawnto Angraeng ih im ah caeh tahang. Anih mah Angraeng imthung ah hnuk ih lokmaihaih cabu pong ih loknawk boih to kaminawk thaih hanah kroek pae.
Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā un līdz ar viņu visi Jūda vīri un visi Jeruzālemes iedzīvotāji un visi priesteri un pravieši un visi ļaudis, gan mazi, gan lieli. Un viņš lasīja priekš viņu ausīm visus vārdus no tās derības grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
3 Siangpahrang Josiah loe homh taengah angdoet, Angraeng hnukbang hanah, a lokpaekhaihnawk, a thuih ih loknawk, lok takroekhaih daanawk to palungthin tang hoi hinghaih boih hoiah pazui moe, hae lokmaihaih cabu thungah tarik ih loknawk to caksak hanah, Angraeng hmaa ah lokmaihaih to a sak. Kaminawk boih lokmaihaih hmaa ah angdoet o.
Un ķēniņš stāvēja tai augstajā vietā un derēja derību priekš Tā Kunga vaiga, Tam Kungam pakaļ staigāt un turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus no visas sirds un no visas dvēseles, stipri turēt šās derības vārdus, kas bija rakstīti šai grāmatā. Un visi ļaudis uzņēma šo derību.
4 Siangpahrang mah, qaima Hilkiah, anih tlim ah kaom qaimanawk hoi khongkha toep kaminawk khaeah, Baal sithaw, Asherah thing hoi cakaehnawk hanah sak o ih, laom sabaennawk boih to Angraeng im thung hoi tasa bangah pathok hanah lokpaek; to hmuennawk to Jerusalem vangpui tasa bang ih Kidron azawn ah hmai hoiah thlaek o moe, maiphu to Bethel ah sinh o.
Un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilķijam, un otras kārtas priesteriem un sliekšņa sargiem, iznest no Tā Kunga nama visus rīkus, kas bija taisīti Baālam un Ašerai un visam debess pulkam, un viņš tos sadedzināja ārā aiz Jeruzālemes Kidronas ielejā un viņu pīšļus lika nest uz Bēteli.
5 Judah prae hoi Jerusalem vangpui taeng ih hmuensangnawk boih ah hmuihoih thlaek hanah, Judah siangpahrangnawk mah suek ih, krang kabok qaimanawk, Baal, ni hoi khrah, van ih longnawk hoi cakaehnawk khaeah hmuihoih thlaek kaminawk to takhoe boih.
Viņš arī nocēla tos kalnu priesterus, ko Jūda ķēniņi bija iecēluši, kvēpināt uz kalniem Jūda pilsētas un ap Jeruzālemi, arī tos, kas kvēpināja Baālam, saulei un mēnesim un zvaigznēm un visam debess pulkam.
6 Angraeng im thung ih Asherah thing to a lak moe, Jerusalem vangpui tasa bang ih Kidron vacong ah a sinh pacoengah, to vacong taengah hmai hoiah a qoeng; kadip puengah naep pacoengah, to maiphu to kaminawk ih taprong ah a haeh.
Viņš arī izmeta to Ašeru no Tā Kunga nama ārā aiz Jeruzālemes pie Kidronas upes un to sadedzināja pie Kidronas upes un to sagrūda pīšļos un nometa viņas pīšļus uz ļaužu bērnu kapiem.
7 Nongpatanawk mah Asherah thing hanah kahni sakhaih ahmuen, Angraeng im taeng ih nongpanawk hnukbang tangyat mii kadueh kaminawk ohhaih im doeh a phraek pae.
Viņš noplēsa arī maucinieku namus, kas pie Tā Kunga nama bija, kur sievas auda teltis priekš Ašeras.
8 Josiah mah Judah prae thung boih ih qaimanawk to kawk moe, nihcae mah hmuihoih thlaekhaih hmuensangnawk to Geba hoi Beersheba khoek to panuet kaom ah sak; Jerusalem vangpui ukkkung, Joshua ih khongkha akunhaih banqoi bangah kaom, vangpui sipae khongkha ih hmuensangnawk doeh vah pae phaeng.
Un viņš saaicināja visus priesterus no Jūda pilsētām un sagānīja tos kalnu altārus, kur tie svētītāji bija kvēpinājuši, no Ģebas līdz Bēršebai, un noplēsa elku altārus pie vārtiem, to, kas bija Jozuas, pilsētas virsnieka, vārtu priekšā, (un to, kas) bija pa kreiso roku, kad ieiet pilsētas vārtos.
9 Hmuensang ah toksah qaimanawk loe Jerusalem ih Angraeng hmaicam ah caeh o thai ai; toe taeh thuh ai ih takaw loe ampui qaimanawk hoi nawnto caak o thaih.
Bet kalnu priesteri neupurēja uz Tā Kunga altāra Jeruzālemē, bet tie ēda neraudzētu maizi starp saviem brāļiem.
10 Josiah mah, Mi kawbaktih doeh a canu hoi a capanawk to Molek sithaw khaeah hmai angbawnhaih sak han ai ah, Ben-Hinom azawn ah kaom, Topheth sithaw to panuet thok ah a sak.
Viņš sagānīja arī Tovetu, Inoma bērnu ielejā, ka neviens savam dēlam vai meitai neliktu caur uguni iet Molokam.
11 Judah siangpahrangnawk mah Ni khaeah tathlangh o ih, Angraeng im akunhaih khongkha taeng ih Nathan-Melek ohhaih imkhaan taengah kaom, hrangnawk doeh vah pae king; ni khaeah tathlangh o ih hrang lakoknawk doeh hmai hoiah a thlaek pae.
Viņš arī atmeta tos zirgus, ko Jūda ķēniņi saulei bija cēluši, kur Tā Kunga namā iet, pie kambarjunkura NetanMeleka kambara, kas iekš Parvarim, un sadedzināja arī saules ratus ar uguni.
12 Judah siangpahrangnawk mah sak o ih, Ahaz imkhaan ranui ih hmaicamnawk, Manasseh mah Angraeng im longhma hnetto pongah sak ih hmaicamnawk to a phraek moe, kadip pueng khoek to boh pae phaeng pacoengah, maiphu dip to Kidron vacong ah a vah.
Viņš noplēsa arī tos altārus, kas bija uz Ahaza augšistabas jumta, ko Jūda ķēniņi bija taisījuši līdz ar tiem altāriem, ko Manasus bija taisījis Tā Kunga nama abos pagalmos, un tos sagrūda un meta viņu pīšļus Kidronas upē.
13 Israel siangpahrang Solomon mah, Jerusalem vangpui ni angyae bang, amrohaih mae aloih bangah kaom, panuet thok Sidon kaminawk ih sithaw Ashtoreth, panuet thok Moab kaminawk ih sithaw Khemost hoi panuet thok Ammon kaminawk ih Milkom sithaw hanah, sak pae ih hmuensangnawk to panuet kaom ah a sak pae.
Un ķēniņš sagānīja tos kalnu altārus Jeruzālemes priekšā, pa labo roku samaitāšanas kalnam, ko Salamans, Israēla ķēniņš, bija uztaisījis Astartei, Sidona negantībai, un Kamosam, Moaba negantībai, un Milkonam, Amona bērnu negantībai.
14 Josiah mah krangnawk to vah pae phaeng moe, Asherah thingnawk to pakhruk pae; nihcae ohhaih ahmuen to kami huh hoiah koisak.
Un viņš sadragāja tos stabus un nopostīja tās Ašeras un pildīja viņu vietas ar cilvēku kauliem.
15 Bethel ih hmaicam, Israel kaminawk zaehaih sahsakkung, Nebat capa Jeroboam mah sak ih, hmuensang, to ah kaom hmaicam hoi hmuensangnawk doeh phraek pae king; hmuensang to hmai hoiah thlaek pacoengah, kadip pueng khoek to a boh pae; Asherah thing doeh hmai hoiah a thlaek.
Viņš noplēsa arī to altāri, kas bija Bētelē, to kalna namu, ko Jerobeams, Nebata dēls, bija taisījis, kas Israēli paveda uz grēkiem: to altāri un kalna namu viņš noplēsa un sadedzināja to kalna namu un to sagrūda pīšļos un sadedzināja to Ašeru.
16 Josiah mah khet moe, mae nuiah kaom taprongnawk to hnuk naah, kami to patoeh moe, taprong thung ih kami huh to laksak; Sithaw ih kami mah thuicoek ih Angraeng ih lok baktih toengah, ahuhnawk to hmaicam nuiah hmai hoiah thlaek moe, panuet kaom ah a sak.
Un Josija apgriezās un redzēja tos kapus, kas tur tanī kalnā bija; un viņš sūtīja un ņēma tos kaulus no tiem kapiem un tos sadedzināja uz tā altāra un to sagānīja pēc Tā Kunga vārda, ko tas Dieva vīrs bija sludinājis, kas šīs lietas sludināja.
17 Siangpahrang mah, Taprong thlung nuiah ka hnuk ih hmuen loe tih aa? tiah a naa. Vangpui thung ih kaminawk mah, Hae loe Judah prae thung hoiah angzoh moe, vaihniah Bethel ih hmaicam nuiah na sak ih hmuen to ka koeh ai, tiah thuikung, Sithaw kami angmathaih ih taprong ni, tiah thuih pae o.
Un viņš sacīja: kas tā par kapa zīmi, ko es redzu? Un tās pilsētas ļaudis uz to sacīja: Tas ir Tā Dieva vīra kaps, kas no Jūda atnāca un šās lietas pasludināja, ko tu pie Bēteles altāra darījis.
18 Anih mah, To tiah suem o duem ah; mi mah doeh anih ih ahuh to takhoe o hmah nasoe, tiah a naa. To pongah anih ih ahuh hoi Samaria hoiah angzo kaminawk ih ahuh to a caeh o taak.
Un viņš sacīja: Lai tas dus mierā, neviens lai neaiztiek viņa kaulus. Tā tie izglāba viņa kaulus ar tā pravieša kauliem, kas no Samarijas bija nācis.
19 Bethel vangpui ah sak ih baktih toengah, Josiah mah Angraeng palungphuisak hanah, Samaria vangpuinawk thungah Israel siangpahrangnawk mah sak o ih hmuensangnawk hoi bokhaih ahmuennawk to phraek pae king.
Josija arī noplēsa visus kalnu namus Samarijas pilsētās, ko Israēla ķēniņi bija cēluši, to (Kungu) kaitinādami, un viņš tiem darīja, kā viņš Bētelē bija darījis.
20 Josiah mah toksah qaimanawk to hmuensang ih hmaicamnawk nuiah hum boih moe, kami huhnawk to to hmaicam nuiah hmai hoi thlaek pacoengah, Jerusalem ah amlaem.
Un visus kalnu priesterus, kas tur bija, viņš nokāva uz tiem altāriem un sadedzināja cilvēku kaulus uz tiem; tad viņš griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
21 Siangpahrang mah kaminawk boih khaeah, Hae lokmaihaih cabu thungah tarik ih baktih toengah, na Angraeng Sithaw khaeah misong loihaih poih to sah oh.
Un ķēniņš pavēlēja visiem ļaudīm sacīdams: turat Tam Kungam, savam Dievam, Pasa svētkus, kā šīs derības grāmatā rakstīts.
22 Israel zaehoikung lokcaekkungnawk ih adung hoiah kamtong, Israel siangpahrangnawk hoi Judah siangpahrangnawk dung thung boih ah, to baktih misong loihaih poih to sah o vai ai;
Jo tādi Pasa svētki kā šie nebija turēti nedz soģu laikā, kas Israēli tiesāja, nedz visu Israēla ķēniņu, nedz Jūda ķēniņu laikā;
23 toe Josiah siangpahrang ah ohhaih saning hatlaitazetto naah, Angraeng khaeah misong loihhaih poih to Jerusalem ah sak o.
Bet ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā šie Pasa svētki Tam Kungam tapa turēti Jeruzālemē.
24 To pacoengah Josiah loe, qaima Hilkiah mah Angraeng im thungah hnuk ih Sithaw lok cabu thungah tarik ih loknawk baktih toengah pazui hanah, pakhra hoi mauihnawk, krangnawk, sakcop ih krangnawk han toksah kaminawk, Judah prae hoi Jerusalem ah kaom panuet thok hmuennawk to a phraek boih.
Un Josija arī izdeldēja pūtējus un burvjus, tēlus un elkus un visu negantību, ko vien redzēja Jūda zemē un Jeruzālemē, ka viņš stipri turētu bauslības vārdus, kas bija rakstīti tai grāmatā, ko priesteris Hilķija bija atradis Tā Kunga namā.
25 Josiah siangpahrang ah om ai nathuem hoi anih siangpahrang ah oh pacoeng khoek to, Josiah baktiah poekhaih palungthin boih, a hinghaih boih, a thacakhaih boih hoi Mosi mah paek ih kaalok baktih toengah, Angraeng khaeah amlaem kami maeto doeh om ai.
Un priekš viņa nebija tāds ķēniņš, kā viņš, kas pie Tā Kunga būtu atgriezies no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku, pēc visas Mozus bauslības, un arī pēc viņa tāds necēlās, kā viņš.
26 Toe Manasseh mah palungphuisak pongah, Judah nuiah Angraeng palungphuihaih to dipsak let thai ai.
Tomēr Tas Kungs negriezās no Savas lielās dusmības karstuma, ar ko Viņa bardzība pret Jūdu bija iedegusies, par visu kaitināšanu, ar ko Manasus Viņu bija kaitinājis.
27 Angraeng mah, Israel kaminawk ka hmaa hoi takhoe boih baktih toengah, Judahnawk doeh ka takhoe han; Ka Hmin loe, ka qoih ih hae vangpui, Jerusalem hoi to ih ahmuen ah om tih, tiah ka thuih ih im to ka takhoe ving han, tiah a thuih.
Un Tas Kungs sacīja: Es atmetīšu arī Jūdu nost no Sava vaiga, kā Es Israēli esmu atmetis, un atmetīšu šo pilsētu, ko Es biju izredzējis, proti Jeruzālemi, un to namu, par ko biju sacījis: Mans vārds tur būs.
28 Josiah siangpahrang ah oh nathung toksakhaihnawk hoi a sak ih hmuennawk loe, Judah siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
Un kas vēl par Josiju stāstāms un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
29 Josiah siangpahrang dung ah, Izip siangpahrang Faro-Neko loe Euphrate vapui khoek to, Assyria siangpahrang tuk hanah caeh tahang; Josiah siangpahrang loe anih to tuk hanah caeh; Neko mah anih to Megiddo ah hnuk, misa angtuk hoi naah Josiah to anih mah hum.
Viņa laikā Faraons Nekus, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Asīrijas ķēniņu pie Eifrat upes. Un ķēniņš Josija tam gāja pretī, un Ēģiptes ķēniņš to nokāva pie Meģidus, kad tie sastapās.
30 Josiah ih tamnanawk mah anih ih qok to hrang lakok pongah Megiddo hoi Jerusalem ah phawh o moe, angmah ih taprong ah aphum o. A prae thung ih kaminawk mah Josiah capa Jehoahaz to situi bawh o pacoengah, ampa zuengah siangpahrang ah suek o.
Un viņa kalpi to aizveda nomirušu no Meģidus un to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā. Un tās zemes ļaudis ņēma Joakasu, Josijas dēlu, un to svaidīja un cēla par ķēniņu viņa tēva vietā.
31 Jehoahaz siangpahrang ah oh nathuem ah, saning pumphae thumto oh boeh; anih mah Jerusalem to khrah thumto thung uk. Anih amno ih ahmin loe, Libnah ah kaom, Jeremiah canu Hamutal.
Joakas bija divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Amutala, Jeremijas meita no Libnas.
32 Ampanawk mah sak ih hmuennawk baktih toengah, anih doeh Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to sak.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši.
33 Siangpahrang mah Jerusalem to uk han ai ah, Faro-Neko mah anih to Hamath prae Riblah vangpui ah thongim pakhrak moe, Judah kaminawk han phoisa talent cumvaito hoi sui talent maeto tamut paeksak.
Bet Faraons Nekus to saistīja Riblatā, Hamatas zemē, lai nebūtu vairs par ķēniņu Jeruzālemē, un viņš uzlika zemei meslus dot, simts talentus sudraba un vienu talentu zelta.
34 Faro-Neko mah Josiah capa Eliakim to ampa Josiah zuengah siangpahrang ah suek moe, Eliakim to Jehoiakim, tiah ahmin athlaeng pae; toe Jehoahaz loe Izip prae ah misong ah caeh haih; anih loe to ah duek.
Un Faraons Nekus iecēla par ķēniņu Elijaķimu, Josijas dēlu, viņa tēva Josijas vietā, un viņam deva citu vārdu, Jojaķimu. Bet Joakasu viņš ņēma līdz, un tas nāca uz Ēģipti un tur nomira.
35 Faro-Neko mah tamut hnik baktih toengah, Jehoiakim mah sui hoi phoisa to paek; prae kaminawk khaeah paek koi angmah ih taham tamut to kok moe, sui hoi phoisa to Faro-Neko hanah paek.
Un Jojaķims Faraonam deva sudrabu un zeltu. Bet viņš lika zemi uzrakstīt, lai varētu to sudrabu dot pēc Faraona pavēles, no ikkatra pēc tā raksta viņš to zeltu un sudrabu piedzina no zemes ļaudīm, ko dot Faraonam Nekum.
36 Jehoiakim loe siangpahrang ah oh naah, saning pumphae pangato oh boeh; anih mah Jerusalem to saning hatlaito thung uk. Amno loe Pedaiah canu Zebidah; anih loe Rumah ah kaom kami ni.
Jojaķims bija divdesmit pieci gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Zebuda, Pedajus meita, no Rumas.
37 Ampanawk mah sak o ih hmuennawk baktih toengah, anih mah doeh Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to sak.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši.
