2 Siangpahrang 21
1 Manasseh siangpahrang ah oh naah saning hathaihnetto ni oh vop; anih mah Jerusalem to saning quipangato pacoeng, pangato uk. Anih amno ih ahmin loe Hephzibah.
Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un pieci gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Evciba.
2 Anih loe Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to sak; anih loe Angraeng mah Israel caanawk hmaa hoi haek pae ih Sithaw panoek ai kaminawk mah sak ih panuet thok hmuen to sak.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
3 Ampa Hezekiah mah phraek ih hmuensangnawk to anih mah sak let; Israel siangpahrang Ahab mah sak ih baktih toengah, anih mah Baal hmaicamnawk to sak let moe, Asherah thingnawk to tling let; cakaehnawk boih to a bok moe, nihcae hmaa ah akuep.
Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Ahabs, Israēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē priekš visa debesspulka un tiem kalpoja.
4 Angraeng mah, Ka hmin loe Jerusalem ah ka suek han, tiah thuih ih Angraeng im ah hmaicamnawk to a sak.
Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: “Jeruzālemē Es gribu likt Savu Vārdu.”
5 Angraeng ih imthung longhmaa hnetto haih ah, cakaehnawk hanah hmaicam to a sak pae.
Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos.
6 Anih loe a capa to hmai angbawnhaih ah patoh; atue khethaih, miklet sakhaih, ma-uih hoi pakhra kawkhaihnawk to patoh pongah, Angraeng palungphuisak hanah, anih mikhnukah kahoih ai hmuen to a sak.
Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna priekš Tā Kunga acīm, Viņu kaitinādams.
7 Angraeng mah, David hoi ampa Solomon khaeah, Israel acaengnawk boih thungah ka qoih ih, hae im hoi Jerusalem ah, Ka Hmin dungzan ah ka suek han, tiah thuih ih Angraeng ih imthung ah, angmah thuk ih Asherah thing hoi krangnawk to a suek;
Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, tai namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko Es no visām Israēla ciltīm izredzējis, Es Savu vārdu likšu mūžīgu
8 ka thuih ih loknawk hoi ka tamna Mosi mah paek ih daannawk to mah acoehaih hoiah pazui o nahaeloe, ampanawk khaeah ka paek ih prae thung hoiah Israel kaminawk ih khok to kalah bangah kang thuisak mak ai, tiah a naa.
Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es esmu devis viņu tēviem, kad tie tura un dara visu, ko Es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis.
9 Toe nihcae mah lok tahngai pae o ai; Angraeng mah Israel kaminawk hmaa ah paro ih kaminawk mah sak ih hmuen pong kamtlai ah sethaih saksak hanah, Manasseh mah to kaminawk to zoek.
Bet tie neklausīja, jo Manasus tos apmaldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
10 Angraeng mah a tamna tahmaanawk patohhaih rang hoiah lokthuih,
Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, tiem praviešiem, un sacīja:
11 Judah siangpahrang Manasseh loe Amor kaminawk mah anih hmaa ah, sak o ih hmuen pong panuet thok kue hmuen to sak boeh; angmah sak ih krangnawk hoiah Judah kaminawk to zaehaih saksak boeh pongah,
Tāpēc ka Manasus, Jūda ķēniņš, darījis šādu negantību, ļaunāki pār visu, ko Amorieši darījuši priekš viņa, un Jūdu arīdzan pavedis uz grēkiem caur saviem elkudieviem,
12 Israel Angraeng Sithaw mah, Khenah, Tamthang thaih kaminawk boih, naa amthaksak hanah, Jerusalem hoi Judah nuiah amrohaih ka phaksak han.
Tāpēc Tas Kungs, Israēla Dievs tā saka: redzi, Es vedīšu nelaimi pār Jeruzālemi un pār Jūdu, ka ikkatram, kas to dzird, abas ausis skanēs.
13 Jerusalem vangpui nuiah Samaria tahhaih qui hoi Ahab imthung takoh tahhaih qui to ka payang han; kami mah sabae pasaeh pacoengah hmaawt baktih toengah, Jerusalem to ka hmaawt bit moe, ka palet dak han.
Jo Es Jeruzālemi izdalīšu kā Samariju un izsvēršu kā Ahaba namu, un izslaucīšu Jeruzālemi, kā bļodu izslauka, kas top izslaucīta un uz muti apgāzta.
14 Kanghmat kaimah ih qawknawk to ka pahnawt moe, nihcae ih misanawk khaeah ka paek han; misanawk mah nihcae to muk o ueloe, hmuenmae to lomh pae o tih;
Un Es atmetīšu Savas tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie būs par laupījumu un izpostījumu visiem saviem ienaidniekiem.
15 Izip prae thung hoiah nihcae ampanawk ka zaehhoih nathuem hoi kamtong vahni ni khoek to, kai palung ang phui o sak moe, ka mikhnukah nihcae mah kahoih ai hmuen to sak o, tiah a naa.
Tāpēc ka tie darījuši, kas Man nepatīk, un Mani apkaitinājuši no tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai.
16 Toe Manasseh mah loe zaehaih tawn ai kaminawk to paroeai athii longsak; Jerusalem to athii hoiah koisak; anih loe Judah kaminawk zaehaih saksak khue ai ah, Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to a sak.
Un Manasus arī izlēja daudz nenoziedzīgas asinis, tiekams Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram, pāri par to grēku, uz ko viņš Jūdu paveda, darīt, kas Tam Kungam nepatika.
17 Manasseh siangpahrang ah oh nathung kaom hmuennawk, a sak ih hmuennawk hoi a sak ih zaehaihnawk boih loe, Judah siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
Un kas vēl par Manasu stāstāms un viss, ko viņš darījis un viņa grēki, ko viņš grēkojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
18 Manasseh loe ampanawk khaeah anghak moe, siangpahrang angmah ih takha, Uzza takha thungah aphum o; anih zuengah a capa Amon to siangpahrang ah oh.
Un Manasus aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts sava nama dārzā, Uzas dārzā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
19 Amon loe siangpahrang ah oh naah, saning pumphae, hnetto oh boeh; anih mah saning hnetto thung Jerusalem to uk. Anih amno ih ahmin loe Jotbah ah kaom, Haruz canu Meshulemet.
Amons bija divdesmit un divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Mezulemeta, Aruca meita, no Jotbas.
20 Anih loe ampa Manasseh baktiah Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to sak.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvs Manasus bija darījis.
21 Anih loe ampa ih loklam to pazui moe, ampa mah bok ih krangnawk to a bok, krangnawk hmaa ah akuep.
Un viņš staigāja visos tanīs ceļos, kur viņa tēvs bija staigājis, un kalpoja tiem elkadieviem, kam viņa tēvs bija kalpojis, un metās zemē priekš tiem.
22 Anih loe ampanawk ih Angraeng Sithaw to pahnawt moe, Angraeng ih loklam ah caeh ai.
Un viņš atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļos.
23 Amon ih tamnanawk mah anih to hum hanah pacaeng o moe, siangpahrang angmah im ah hum o.
Un Amona kalpi cēla dumpi pret viņu un nokāva ķēniņu viņa namā.
24 Prae thung ih kaminawk mah Amon siangpahrang hum kaminawk to hum o boih pacoengah, a capa Josiah to siangpahrang ah suek o.
Bet tās zemes ļaudis kāva visus, kas dumpi bija cēluši pret ķēniņu Amonu. Un tie zemes ļaudis darīja viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
25 Amon siangpahrang ah oh nathung kaom hmuen hoi a sak ih hmuennawk boih loe, Judah siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tatik o na ai maw?
Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš darījis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
26 Anih loe angmah ih takha Uzza ah aphum o; anih zuengah a capa Josiah to sianpahrang ah oh.
Un viņš savā kapā tapa aprakts Uzas dārzā, un viņa dēls Josija palika par ķēniņu viņa vietā.
