< 2 Siangpahrang 20 >

1 To nathuem ah Hezekiah loe ngannat moe, duek duih. Amoz capa tahmaa Isaiah loe anih khaeah caeh moe, anih khaeah, Nang loe na hing mak ai, na duek han oh boeh pongah, na imlawk to kahoih ah pakuem ah, tiah Angraeng mah thuih, tiah a naa.
Tanī laikā Hizkija palika slims uz miršanu, un pravietis Jesaja, Amoca dēls, nāca pie viņa un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: apkopi savu namu, jo tu mirsi un nepaliksi vesels.
2 Hezekiah loe tapang bangah angqoi moe, Angraeng khaeah lawkthuih.
Tad Hizkija savu vaigu pagrieza pret sienu un pielūdza To Kungu un sacīja:
3 Aw Angraeng, Na hmaa ah oepthohhaih hoi palungthin boih hoiah kang bok moe, na mikhnukah ka sak ih kahoih hmuen to pahnet hmah, tiah Hezekiah mah palungsae qahhaih hoiah lawkthuih.
Ak Kungs, piemini lūdzams, ka es Tavā priekšā esmu staigājis patiesībā no visas sirds un darījis, kas tev patīk. Un Hizkija gauži raudāja.
4 Isaiah mah siangpahrang im longhma tacawt taak ai naah, Angraeng ih lok anih khaeah phak.
Un kad Jesaja vēl nebija izgājis ne pusceļa caur pilsētu, tad Tā Kunga vārds uz viņu notika un sacīja:
5 Caeh let loe, kai kami zaehoikung Hezekiah khaeah, Nam pa David ih Sithaw mah hae tiah thuih; na lawkthuihaih lok to ka thaih moe, na mikkhraetui to ka hnuk boeh; ngan kang tuisak let han; vaihi hoi ni thumto naah Angraeng ih im ah na caeh tih.
Ej atpakaļ un saki uz Hizkiju, Manas tautas valdnieku: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es tavu lūgšanu esmu klausījis, Es tavas asaras esmu redzējis, redzi, Es tevi darīšu veselu, trešā dienā tu iesi Tā Kunga namā.
6 Na hinghaih saning hatlai pangato kang patomh pae han; nangmah hoi hae vangpui hae Assyria ban thung hoiah kang pahlong han; kaimah hoi ka tamna David pongah hae vangpui hae ka pakaa han, tiah thui paeh, tiah a naa.
Un pie tavām dienām Es vēl pielikšu piecpadsmit gadus, un tevi un šo pilsētu Es izpestīšu no Asīrijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad.
7 To pacoengah Isaiah mah, thaiduet mu lak hanah a thuih pae. A thuih pae ih lok baktih toengah sak pae o pacoengah, athlut nuiah a bet pae, to naah ngantui let.
Un Jesaja sacīja: ņemiet vīģu rausi. Un tie to ņēma un uzlika uz to trumu, tad viņš palika vesels.
8 Hezekiah mah Isaiah khaeah, Angraeng mah ngan kang tuisak moe, ni thumto pacoengah ka imthung ah na caeh tih, tiah thuih ih lok loe tih hnuksakhaih ih maw? tiah a dueng.
Un Hizkija sacīja uz Jesaju: kāda ir tā zīme, ka Tas Kungs mani darīs veselu, un ka es trešā dienā iešu Tā Kunga namā?
9 Isaiah mah, Angraeng loe a thuih ih lok baktih toengah sah tih, tiah a naa. Angraeng mah hnuksak ih hmuen loe, Ni tahlip loe hmabangah dikari hato caeh tih maw, to tih ai boeh loe dikari hato hnukbangah amlaem tih? tiah a naa.
Un Jesaja sacīja: šī būs tā zīme no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko viņš runājis. Vai ēnai būs iet desmit kāpienus uz priekšu, vai desmit kāpienus atpakaļ?
10 Hezekiah mah, Hmabangah kacaeh ni tahlip dikari hato loe kazoidaek hmuen ah ni oh, to tiah na ai ni, hnukbangah dikari hato amlaem let nasoe, tiah a naa.
Tad Hizkija sacīja: tas ir viegli, ēnai iet desmit kāpienus uz priekšu, - to ne, bet lai ēna iet desmit kāpienus atpakaļ.
11 Tahmaa Isaiah mah Angraeng to kawk; Angraeng mah tahlip to hnukbangah dikari hato amlaemsak let, Ahaz ih ni tahhaih pongah kalaem tangcae tahlip to dikari hato hnukbangah amlaemsak let.
Un pravietis Jesaja piesauca To Kungu, un Tas tai ēnai lika iet desmit kāpienus atpakaļ pa tiem pašiem kāpieniem, ko tā bija gājusi uz priekšu pie Ahaza saules stundeņa.
12 To nathuem ah Babylon siangpahrang Baladan capa Berodak-Baladan mah Hezekiah ngantui ai, tiah thaih pongah, anih han ca hoi tangqum to a pat pae.
Tanī laikā Berodaks Baladans, Baladana dēls, Bābeles ķēniņš, sūtīja grāmatas un dāvanas pie Hizkijas, jo tas bija dzirdējis, ka Hizkija bijis slims.
13 Hezekiah mah laicaehnawk to dawt moe, nihcae khaeah, Angmah im ah kaom atho kana sui, phoisa, hmuihoih hoi situinawk, misa angtukhaih aphawnawk hoi angmah hmuenmae patunghaih ahmuen ih hmuennawk to patuek boih; siangpahrang mah siangpahrang im hoi a prae thung ih hmuennawk boih, nihcae khaeah patuek ai ih hmuen tidoeh om ai.
Un Hizkija par tiem priecājās un tiem radīja visu savu mantas namu, sudrabu un zeltu un dārgās zāles un to smalko eļļu un visu savu bruņu namu un visu, kas viņa mantās bija; nekas nebija viņa namā un visā viņa valstī ko Hizkija tiem nebūtu rādījis.
14 Tahmaa Isaiah loe siangpahrang Hezekiah khaeah caeh moe, anih khaeah, Hae kaminawk mah timaw thuih o, naa bang hoiah maw angzoh o loe? tiah a naa. Hezekiah mah hae kaminawk loe angthla parai prae, Babylon prae hoiah ni angzoh o, tiah a naa.
Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un uz to sacīja: ko šie vīri sacījuši un no kurienes tie pie tevis nākuši? Un Hizkija sacīja: tie no tālas zemes atnākuši, no Bābeles.
15 Anih mah, a siangpahrang imthung ih kawbaktih hmuennawk maw nihcae han na patuek? tiah a naa. Hezekiah mah siangpahrang imthung ah kaom hmuennawk boih a hnuk o; hmuen ka patunghaih ahmuen thung ih hmuennawk boih nihcae han patuek ai ih hmuen tidoeh om ai, tiah a naa.
Un tas sacīja: ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Hizkija sacīja: tie visu redzējuši, kas manā namā; nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis.
16 Isaiah mah Hezekiah khaeah, Angraeng ih lok hae tahngai ah.
Tad Jesaja sacīja uz Hizkiju: klausies Tā Kunga vārdu:
17 Khenah, Na siangpahrang im ih hmuennawk boih, nam panawk mah vaihni ni khoek to patung o ih hmuennawk boih, Babylon ah sin boihhaih ni to pha tih boeh; maeto doeh tahmat o mak ai, tiah Angraeng mah thuih.
Redzi, dienas nāks, ka viss, kas ir tavā namā un ko tavi tēvi līdz šai dienai sakrājuši, taps novests uz Bābeli, nekas netaps atlicināts, saka Tas Kungs.
18 Na sak ih na caanawk to nihcae mah misong ah hoi o tih; nihcae loe Babylon siangpahrang im ah tangyat mii kadueh tamna ah om o tih, tiah a naa.
Un no taviem bērniem, kas no tevis nāks, ko tu dzemdināsi, taps ņemti, ka tie būs par kambarjunkuriem Bābeles ķēniņa pilī.
19 Hezekiah mah na thuih ih Angraeng ih lok loe hoih, tiah a naa. Anih mah, Ka hing thung angdaehhaih hoi monghaih om boeh loe hoih halat boeh na ai maw? tiah a thuih.
Un Hizkija sacīja uz Jesaju: Tā Kunga vārds ir labs, ko tu runājis. Un viņš sacīja: lai notiek, kad tikai miers un drošība pastāv manā laikā.
20 Hezekiah siangpahrang ah oh nathung kaom hmuennawk hoi a thacakhaih kawng, vangpui thungah longsak ih tuili hoi tuilam kawng boih loe Judah siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
Un kas vēl par Hizkiju stāstāms, un viss viņa spēks, un ko viņš darījis, un par to dīķi un ūdens grāvi, un ka viņš ūdeni vadījis pilsētā, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
21 Hezekiah loe ampanawk khaeah anghak; anih zuengah a capa Manasseh to siangpahrang ah oh.
Un Hizkija aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Manasus, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.

< 2 Siangpahrang 20 >