2 Dungkrhoekhaih 34
1 Josiah siangpahrang ah oh naah saning tazetto ni oh vop; anih mah Jesuralem to saning quithum, hnetto thung uk.
Astoņus gadus Josija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē.
2 Anih loe Angraeng mikhnukah katoeng hmuen to sak moe, ampa David ih loklam to pazui, anih loe banqoi bang maw bantang bangah maw amtimh ai.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, un staigāja sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku.
3 Siangpahrang ah saning tazetto oh pacoengah doeh, anih loe nawkta ah ni oh vop, toe anih loe ampa David ih Sithaw to pakrong; saning hatlai hnetto phak naah, Judah prae hoi Jerusalem ih hmuensangnawk, Asherah thingnawk, thing nuiah thuk ih krangnawk hoi ban hoiah sak ih krangnawk to a phraek boih.
Jo savas valdīšanas astotā gada, kad vēl bija jauns, viņš sāka meklēt sava tēva Dāvida Dievu, un divpadsmitā gadā viņš Jūdu un Jeruzālemi sāka šķīstīt no elku kalniem un Ašerām un elku tēliem un lietām bildēm.
4 Anih hmaa ah kaom Baal bokhaih hmaicamnawk to a boh phaeng; to hmaicam nuiah kaom krangnawk doeh boh phaeng moe, Asherah thingnawk, thing nuiah thuk ih krangnawk hoi kalah krangnawk to vah pae king; kadip pueng ah boh pae phaeng moe, angbawnhaih sah kaminawk ih taprong nuiah a haeh pae.
Un priekš viņa acīm Baālu altāri tapa salauzīti, un tos saules stabus tur virsū viņš nocirta, un tās Ašeras un tos elku tēlus un tās lietās bildes viņš salauzīja un tās darīja par pīšļiem un tos kaisīja uz to kapiem, kas tām bija upurējuši.
5 Krang bok qaimanawk ih ahuhnawk to angmacae ih hmaicam nuiah hmai hoiah a thlaek; to tiah Judah hoi Jerusalem to a ciimsak.
Un elku priesteru kaulus viņš sadedzināja uz viņu altāriem, un tā viņš šķīstīja Jūdu un Jeruzālemi.
6 Anih mah Manasseh, Ephraim, Simeon hoi Naphtali karoek to, vangpui taeng ih ahmuennawk boih to taoi hoiah takaeh o.
Arī pa Manasus un Efraīma un Sīmeana pilsētām līdz Naftalum, pa viņu posta vietām visapkārt,
7 Hmaicamnawk hoi Asherah thingnawk to a phraek moe, krangnawk to kadip pueng ah a boh, Israel prae thung boih ah hmuihoih thlaekhaih, sakcop ih krangnawk to takroek pae pet pet pacoengah, Jerusalem ah amlaem.
Viņš nolauzīja tos altārus, un tās Ašeras, un tos elka tēlus viņš satrieca un sadragāja, un nocirta visus saules stabus pa visu Israēla zemi, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
8 Josiah siangpahrang ah ohhaih saning hatlai tazetto naah, a prae hoi im to ciimsak pacoengah, angmah Angraeng Sithaw ih im to pakhraih hanah, Azaliah capa Shaphan hoi vangpui ukkung Maaseiah, hmuenmaenawk ih ahmin tarikkung Joahaz capa Joah to patoeh.
Savas valdīšanas astoņpadsmitā gadā, kad to zemi un to namu bija šķīstījis, viņš sūtīja Safanu, Acalijas dēlu, un Maāseju, pilsētas virsnieku, un Joaku, Joakasa dēlu, to kancleri, ka tie atkal uzkoptu Tā Kunga, sava Dieva namu.
9 Nihcae loe qaima Hilkiah khaeah caeh o moe, kaminawk mah Sithaw im ah sinh o ih phoisa, khongkha toepkung Levi acaengnawk mah, Manasseh, Ephraim hoi kanghmat Israel kaminawk boih, Judah kaminawk, Benjamin kaminawk hoi Jerusalem kaminawk khaeah kok ih phoisa to paek o.
Un tie nāca pie tā augstā priestera Hilķijas, un tiem deva to naudu, kas bija sanesta Dieva namā, ko leviti, tie sliekšņa sargi, bija sakrājuši no Manasus, no Efraīma un no visiem Israēla atlikušiem un no visas Jūda un Benjamina cilts un no Jeruzālemes iedzīvotājiem.
10 Angraeng imthung ih toksah kaminawk khaeah a paek o moe, nihcae mah Angraeng ih im pakhraih kami hoi im pathoep kaminawk hanah paek o.
Un tie to deva tiem darba vedējiem rokā, kas pār Tā Kunga namu bija iecelti, un tie darba vedēji to deva tiem strādniekiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja, to namu sataisīt un uzkopt.
11 Judah siangpahrangnawk mah paro ih im sak haih, im pathoep haih han kangaih thingnawk, thlungnawk to qan hanah, imsahkung hoi thing aatkungnawk khaeah a paek o.
Un tie to deva tiem amatniekiem un nama taisītājiem, pirkt izcirstus akmeņus un kokus sijām un baļķus tiem namiem, ko Jūda ķēniņi bija postā pametuši.
12 Kaminawk loe oep om ah toksak o; nihcae ukkung ah Merari acaeng, Levi kami Jahath hoi Obadiah; Kohath acaeng Zekariah hoi Meshullam cae to oh o; tamoi uengh kop kalah Levi acaengnawk mah doeh toksah kaminawk to khetzawn o.
Un tie vīri darīja savu darbu uzticīgi. Un viņu uzraugi bija Jakats un Obadija, leviti no Merarus bērniem, un Mešulams no Kehāta bērniem; tie to darbu uzraudzīja; un visi tie leviti mācēja spēlēt mūzikas rīkus,
13 Nihcae loe imthung ah toksah kaminawk hoi congca toksah kaminawk boih a khetzawn o; thoemto Levi acaengnawk loe athung ah toksah angraeng, ca tarikkung hoi khongkha toepkung ah oh o.
Un bija pār nastu nesējiem un uzraugi pār visiem darba strādniekiem. Un citi leviti bija skrīveri un darba vedēji un vārtu sargi.
14 Angraeng im thungah sinh o ih phoisa to lak o naah, Mosi khaeah paek ih Angraeng ih kaalok cabu to qaima Hilkiah mah hnuk.
Un kad tie to naudu izņēma, kas bija sanesta Tā Kunga namā, tad priesteris Hilķija atrada Tā Kunga bauslības grāmatu, kas caur Mozu dota.
15 Hilkiah mah ca tarikkung Shaphan khaeah, Angraeng ih im thungah kaalok cabu ka hnuk boeh, tiah a naa. Hilkiah mah Shaphan khaeah paek.
Un Hilķija atbildēja un sacīja uz skrīveri Safanu: es esmu atradis to bauslības grāmatu Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Safanam to grāmatu.
16 Shaphan mah cabu to siangpahrang khaeah sinh moe, anih khaeah, Sak han na paek ih hmuennawk to na tamnanawk mah sak o boih boeh.
Un Safans nesa to grāmatu ķēniņam un teica ķēniņam un sacīja: visu, ko tu saviem kalpiem pavēlējis, to tie dara.
17 Angraeng im ah a hnuk o ih phoisa to nawnto a suek o moe, ukkungnawk hoi toksahkungnawk khaeah pakuem o sak boeh, tiah a naa.
Un tie izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši tiem darba vedējiem un strādniekiem.
18 To pacoengah ca tarikkung Shaphan mah siangpahrang khaeah, Qaima Hilkiah mah cabu maeto ang paek, tiah a naa. Siangpahrang hmaa ah to cabu to kroek pae.
Un skrīveris Safans ķēniņam teica un sacīja: priesteris Hilķija man ir devis grāmatu; un Safans no tās lasīja ķēniņam priekšā.
19 Siangpahrang mah kaalok cabu thung ih lok to thaih naah, angmah ih kahni to asih.
Kad nu ķēniņš dzirdēja tos bauslības vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
20 Siangpahrang mah, Hilkiah, Shaphan capa Ahikam, Mikah capa Abdon, ca tarikkung Shaphan hoi siangpahrang ih tamna Asiah khaeah,
Un ķēniņš pavēlēja Hilķijam un Aīkamam, Safana dēlam, un Abdonam, Mihas dēlam, un skrīverim Safanam, un Azajam, ķēniņa kalpam, un sacīja:
21 aicae ampanawk loe Angraeng ih lok tahngai o ai, hae cabu thungah tarik ih Angraeng ih lok to pazui o ai pongah, Angraeng Sithaw loe aicae nuiah paroeai palungphui tih boeh, to pongah caeh oh loe, a hnuk o ih Sithaw lok cabu kawng pongah, timaw ka sak o han, tiah kai hanah maw, Israel hoi Judah prae ih anghmat kaminawk hanah maw, Angraeng khaeah lokdueng oh, tiah a naa.
Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par visiem atlikušiem iekš Israēla un Jūda, par šās grāmatas vārdiem, kas atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies, tāpēc ka mūsu tēvi nav turējuši Tā Kunga vārdu, nedz to darījuši, kas viss šai grāmatā rakstīts.
22 Siangpahrang mah patoeh ih kaminawk loe Hasrah capa Tikvath, Tikvath capa Shallum ih zu tahmaa nongpata Huldah hoiah lok aram hanah, Hilkiah hoi nawnto caeh o; prophet nongpata ih sava loe Shallum, anih loe siangpahrang ih khukbuen khenzawnkung ahg oh (anih loe Jerusalem vangpui aluek bangah oh: ) nihcae loe to prophet nongpata hoiah lok aram o.
Tad Hilķija ar ķēniņa vīriem nogāja pie pravietes Uldas, Šaluma, Takeata dēla Azras dēla, tā drēbju sarga sievas, (tā dzīvoja Jeruzālemē otrā pusē, ) un to uz viņu runāja.
23 Tahmaa nongpata mah nihcae khaeah, Israel Angraeng Sithaw mah, Nang khaeah ang patoeh o ih kaminawk khaeah, hae tiah lokthui pae ah, tiah ang naa.
Un viņa uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:
24 Angraeng mah, Khenah, hae ahmuen hoi hae hmuen ah kaom kaminawk khaeah kasae raihaih ka phaksak han; Judah siangpahrang hmaa ah kroek pae o ih cabu thungah kaom tangoenghaih doeh ka phaksak han;
Tā saka Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu nelaimi šai vietai un viņas iedzīvotājiem, visus tos lāstus, kas tai grāmatā rakstīti, ko tie lasījuši Jūda ķēniņa priekšā;
25 nihcae loe kai ang pahnawt o moe, kalah sithawnawk khaeah hmuihoih to thlaek o; angmacae ban hoiah sak o ih hmuennawk hoiah nihcae mah kai palung ang phui o sak boeh; to pongah kadueh thai ai, palung ka phuihaih hae ahmuen ah ka kraih han, tiah a thuih.
Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem, Mani kaitinādami ar visiem saviem roku darbiem, tad Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un neizdzisīs.
26 Angraeng khae hnik hanah nangcae patoehkung, Judah siangpahrang mah thaih ih cabu thung ih lok baktih toengah, siangpahrang khaeah Israel Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih, tiah thui pae oh;
Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis.
27 hae ahmuen hoi hae ahmuen ah khosah kaminawk hanah acoe paekhaih lok na thaih naah, poeknaemhaih palungthin to na tawnh moe, Sithaw hmaa ah poek pahnaemhaih hoiah na khukbuen na sih pacoengah, ka hmaa ah na qah pongah, na lok to kang tahngaih pae, tiah Angraeng mah thuih.
Tādēļ ka tava sirds ir mīksta palikusi un tu esi pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams Viņa vārdus pret šo vietu un viņas iedzīvotājiem, un esi pazemojies Manā priekšā un saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi esmu paklausījis, saka Tas Kungs.
28 Khenah, vaihi nam panawk khaeah kang haksak han boeh, nang loe kamong ah taprong thungah na caeh tih; hae ahmuen hoi hae ah khosah kaminawk nuiah ka phaksak han ih kasae hmuennawk boih to na mik hoiah na hnu mak ai, tiah a naa. Nihcae mah to lok to siangpahrang khaeah sin pae o let.
Redzi, Es tevi likšu pie taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi glabāts savā kapā pie viņiem, un tavas acis neredzēs visu to ļaunumu, ko Es sūtīšu šai vietai un viņas iedzīvotājiem. Un tie ķēniņam atsacīja šos vārdus.
29 To pacoengah siangpahrang mah Judah hoi Jerusalem ih kacoehtanawk boih to kawk moe,
Tad ķēniņš sūtīja un sapulcināja visus Jūda un Jeruzālemes vecajus.
30 siangpahrang loe Judah prae ih kaminawk, Jerusalem ih kaminawk, qaimanawk, Levinawk, kathoeng kalen kaminawk boih hoi nawnto, im thungah caeh o tahang, Angraeng im ah hnuk o ih lokkamhaih cabu thung ih loknawk boih to nihcae mah thaih o hanah Josiah mah kroek pae.
Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā līdz ar visiem Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, un ar priesteriem un levitiem un visiem ļaudīm, lieliem un maziem, un priekš viņu ausīm tapa lasīti visi derības vārdi no tās grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
31 Siangpahrang mah Angraeng to pakrong moe, a paek ih loknawk to pazui moe, a thuih ih loknawk hoi patukhaihnawk to poekhaih palungthin boih hoi pazui pacoengah, hae cabu thungah tarik ih lokkamhaih loknawk to pazui boih han, tiah angmah ih ahmuen ah angdoet hoiah Angraeng hmaa ah lokkamhaih to a sak.
Un ķēniņš stāvēja savā vietā un derēja derību Tā Kunga priekšā, Tam Kungam pakaļ staigāt un no visas savas sirds un no visas savas dvēseles turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus un darīt tos derības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā.
32 Jerusalem vangpui hoi Benjamin prae ah kaom kaminawk boih mah, to lokkamhaih to pazui hanah thuih o. Jerusalem ah kaom kaminawk loe ampanawk ih Sithaw lokkamhaih baktih toengah sak o.
Un viņš uzņēma tai derībā visus, kas Jeruzālemē un Benjaminā atradās, un Jeruzālemes iedzīvotāji darīja pēc Dieva, savu tēvu Dieva, derības.
33 Panuet thok krangnawk to Josiah mah Israel prae thung boih hoiah takhoe king; Israel prae thung ih kaminawk boih angmacae Angraeng Sithaw ih tok to a saksak. Nihcae loe hing thung angmacae ampanawk ih Angraeng Sithaw ih loklam to amkhraeng o taak ai.
Un Josija izdeldēja visas negantības no visām zemēm, kas Israēla bērniem piederēja, un darīja, ka visi, kas iekš Israēla atradās, kalpoja Tam Kungam, savam Dievam. Kamēr viņš dzīvoja, tie neatkāpās no Tā Kunga, savu tēvu Dieva.
