2 Dungkrhoekhaih 25
1 Amaziah siangpahrang ah oh naah, saning pumphae pangato oh boeh; anih mah Jerusalem to saning pumphae takawtto thung uk; anih ih amno loe Jerusalem kami Jehoaddan.
Amacīja bija divdesmit piecus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus, un viņa mātei vārds bija Joadana, no Jeruzālemes.
2 Anih loe Angraeng mikhnukah katoeng hmuen to sak; toe palungthin boih hoiah sah ai.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tomēr ne no visas sirds.
3 A ban thungah prae to caksak pacoengah, ampa kahum a tamnanawk to anih mah hum pathok let.
Kad nu viņš bija stiprinājies savā valstībā, tad viņš nokāva savus kalpus, kas bija kāvuši viņa tēvu, to ķēniņu.
4 Toe nihcae ih capanawk loe hum pae ai; a caanawk pongah ampanawk duek han om ai, ampanawk pongah doeh a caanawk duek han om ai; kami boih angmah zaehaih pongah ni duek han oh, tiah Angraeng mah thuih ih lok hoi Mosi lokpaekhaih thungah tarik ih lok baktih toengah a sak.
Bet viņu bērnus viņš nenokāva, kā ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs pavēlējis sacīdams: tēviem nebūs mirt par bērniem, un bērniem nebūs mirt par tēviem, bet ikviens lai mirst savu paša grēku dēļ.
5 Amaziah mah Judah kaminawk boih to kawk moe, Judah hoi Benjamin acaengnawk khaeah, acaeng maeto thungah, kami sangto ukkung, cumvaito ukkung, tiah a suek; tayae hoi aphaw sin thaih, saning pumphaeto ranui bang kaom kaminawk boih to a kok naah, kami sang cumvai thumto a hnuk.
Un Amacīja salpulcināja Jūdu un tos šķīra pēc tēvu namiem, pēc tūkstošniekiem un pēc simtniekiem pa visu Jūdu un Benjaminu, un skaitīja no tiem tos, kas divdesmit un vairāk gadus bija veci, un atrada no tiem trīs simt reizi tūkstoš izlasītus, kas varēja iet karā un nesa šķēpus un priekšturamās bruņas.
6 Anih mah sumkanglung talent cumvaito hoiah Israel misatuh kami sang cumvaito thlai bae vop.
Un viņš saderēja no Israēla simt tūkstoš stiprus karavīrus par simts talentiem sudraba.
7 Toe Sithaw ih kami maeto anih khaeah angzoh moe, Aw siangpahrang, Israel misatuh kaminawk loe misatuk hanah nang hoi nawnto caeh o mak ai; Angraeng loe Israelnawk khaeah om ai; Ephraim kaminawk khaeah doeh om ai.
Bet viens Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: ķēniņ! Israēla spēks lai tev neiet līdz, jo Tas Kungs nav ar Israēli, ar nevienu no Efraīma bērniem.
8 Toe na caeh koeh nahaeloe, caeh ah; misatuk hanah tha na cak aep to mah, Angraeng mah nang to misanawk hmaa ah amtimsak tih. Sithaw loe abom thaihaih hoi amtimsak thaihaih to tawnh.
Bet ja tu iesi un (to) darīsi un būsi drošs uz karu, tad Dievs tev liks krist ienaidnieka priekšā; jo Dievam ir spēks palīdzēt un nogāzt,
9 Amaziah mah Sithaw kami khaeah lokdueng, to tiah nahaeloe Israel misatuh kaminawk thlaihaih atho ka paek ih sumkanglung talent cumvaito loe kawbangmaw ka sak han loe? tiah a naa. Sithaw kami mah, Angraeng loe hae pong kapop hmuen nang hanah ang paek thaih, tiah a naa.
Un Amacīja sacīja uz to Dieva vīru: bet ko tad es darīšu ar tiem simts talentiem, ko esmu devis Israēla karavīriem? Bet tas Dieva vīrs sacīja: Tam Kungam ir vairāk tev ko dot nekā tik daudz.
10 To pacoengah Amaziah mah Ephraim prae hoiah angzo misatuh kaminawk to tapraek moe, angmacae im ah amlaemsak let; to pongah nihcae loe Judah nuiah paroeai plungphui o, palungphui hoiah im ah amlaem o.
Tad Amacīja atšķīra tos karavīrus, kas no Efraīma bija nākuši pie viņa, lai tie ietu uz savām mājām. Bet tie ļoti apskaitās pret Jūdu un ar lielām dusmām griezās atkal atpakaļ uz savām mājām.
11 Amaziah loe angmah hoi angmah to thacaksak moe, angmah ih kaminawk to paloi azawn ah a caeh haih; to ahmuen ah Seir kami sang hato a hum.
Un Amacīja ņēmās drošu prātu un izveda savus ļaudis un nogāja sāls ielejā un kāva desmit tūkstošus no Seīra bērniem.
12 Kalah kami sang hato loe Judah misatuh kaminawk mah kahing ah naeh o; nihcae to thlung amngoe thungah vah o, nihcae ih takpum loe angkhaeh boih.
Un Jūda bērni sagūstīja no tiem desmit tūkstošus dzīvus un tos veda klints galā un tos nogāza no paša klints gala, ka tie visi tapa sašķelti.
13 Toe Amaziah hoi nawnto misatukhaih ahmuen ah kacaeh ai, anih mah amlaemsak let ih misatuh kaminawk loe, Samaria hoi Beth-Horon khoek to Judah vangpuinawk to tuk o moe, kami sang thumto hum o pacoengah, kapop parai hmuenmaenawk to a lomh pae o.
Bet tie karavīri, kam Amacīja bija licis iet atpakaļ, lai tie ar viņu karā neietu, tie ielauzās Jūda pilsētās no Samarijas līdz BetOronai un kāva no tiem trīs tūkstošus un aiznesa lielu laupījumu.
14 Edom kaminawk humhaih hoi amlaem let pacoengah, Amaziah mah, Seir kaminawk ih sithawnawk to sinh moe, angmah ih sithaw ah a suek; a hmaa ah akuep moe, bok pacoengah, hmuihoihnawk to a thlaek.
Kad nu Amacīja pārnāca no Edomiešu kaujas un bija atvedis līdz Seīra bērnu dievus, tad viņš tos sev iecēla par dieviem un metās zemē viņu priekšā un tiem kvēpināja.
15 To naah Angraeng palungphuihaih to Amaziah nuiah phak; anih khaeah tahmaa maeto patoeh, anih mah, Angmah ih kaminawk mataeng doeh misa ban thung hoiah na pahlong thai ai to mah, tikhoe prae kalah kaminawk ih sithaw to na pakrong loe? tiah a naa.
Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Amacīju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti. Tas uz viņu sacīja: kāpēc tu esi meklējis to ļaužu dievus, kas savus ļaudis nevarēja atpestīt no tavas rokas?
16 Anih khaeah lokthuih li naah, siangpahrang mah anih hanah, Nang loe siangpahrang poekhaih paekkung ah maw na oh? Om duem ah! Tikhoe danpaekhaih na koeh loe? tiah a naa. To pongah tahmaa loe oh duem, ka thuih ih lok na tahngai ai moe, hae baktih hmuen na sak pongah, Sithaw mah nang paro hanah khokhan boeh, tiah ka panoek, tiah a naa.
Kad nu viņš uz to tā runāja, tad tas uz viņu sacīja: vai tu esi iecelts par ķēniņa padoma devēju? Esi klusu, kāpēc lai tevi nokauj? Tad tas pravietis apklusa un sacīja: es gan atzīstu, ka Dievs apņēmies tevi samaitāt, tāpēc ka tu to esi darījis un neesi klausījis manam padomam.
17 Amaziah mah angmah han poekhaih paek kaminawk lokdueng pacoengah, Israel siangpahrang Jehu capa Jehoahaz, anih ih capa Joash khaeah, Angzo ah, mikhmai kangtong ah angqum hoi si, tiah kami patoeh moe, lok a pat.
Un Amacīja, Jūda ķēniņš, aprunājās un sūtīja pie Jehoasa, Joakasa dēla, Jeūs dēla dēla, Israēla ķēniņa, un sacīt: nāc, griezīsim vaigu pret vaigu!
18 Toe Israel siangpahrang Joash mah Judah siangpahrang Amaziah khaeah, Lebanon ih soekhringkung mah Lebanon ih hmaica thing khaeah, Na canu to ka capa han zu ah paek ah, tiah a naa; to naah Lebanon ih hmawsaeng moi maeto angzoh moe, soekhringkung to khok hoiah cawh.
Bet Jehoas, Israēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūda ķēniņa, un lika sacīt: ērkšķu krūms uz Lībanus sūtīja pie ciedra koka uz Lībanus un sacīja: dod savu meitu manam dēlam par sievu; bet tie lauka zvēri, kas uz Lībanus, gāja pāri un samina to ērkšķu krūmu.
19 Nang loe khenah, Edom to ka pazawk boeh, tiah poekhaih na tawnh, na poekhaih palungthin to amoek; nangmah im ah om duem ah! Tipongah nam timh moe, nangmah hoi Judah kaminawk nawnto amro hanah na pakrong loe? tiah a naa.
Redzi, tu domā, tu esi kāvis Edomiešus, un tava sirds lepojās un lielās. Nu tad, paliec mājās, kāpēc tu gribi skriet nelaimē, pats krist un Jūda līdz ar tevi?
20 Toe Amaziah mah tahngai pae ai; nihcae loe Edom sithawnawk khaeah lokdueng o pongah, a misanawk ban ah paek hanah, Sithaw mah to tiah ohsak.
Bet Amacīja neklausīja, jo tas notika no Dieva, lai viņš tos viņiem dotu rokā, tāpēc ka tie bija meklējuši Edomiešu dievus.
21 Topongah Israel siangpahrang Joash loe anih tuk hanah caeh; siangpahrang hnik loe Judah prae Beth-Shemesh ah angtongh hoi.
Un Jehoas, Israēla ķēniņš, cēlās, un tie grieza vaigu pret vaigu, viņš un Amacīja, Jūda ķēniņš, BetŠemē iekš Jūda.
22 Israelnawk mah Judahanwk to pazawk, to naah Judah kaminawk loe angmacae im ah cawnh o boih.
Un Jūda tapa kauts Israēla priekšā, un tie bēga ikviens uz savu dzīvokli.
23 Israel siangpahrang Joash mah, Jehoahaz capa Joash, anih ih capa Judah siangpahrang, Amaziah to Beth-Shemesh ah naeh moe, Jerusalem ah hoih; Jerusalem sipae to Ephraim khongkha hoi kamtong im takii khongkha khoek to phraek pae king; to ahmuen loe dong cumvai palito oh.
Un Jehoas Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Jūda ķēniņu, Joasa dēlu, Joakasa (Ahazijas) dēla dēlu, BetŠemesā un to noveda Jeruzālemē un noplēsa Jeruzālemes mūrus no Efraīma vārtiem līdz Stūra vārtiem četrsimt olektis.
24 Obed-Edom ih adung hoiah pakuem ih sui hoi phoisanawk, Sithaw ih im thungah kaom laom sabaebawk boih, siangpahrang imthung ih hmuennawk pacoengah, kaminawk doeh naeh moe, Samaria ah amlaem o.
Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu un visus traukus, kas Dieva namā tapa atrasti pie ObedEdoma, un ķēniņa nama mantas līdz ar tiem galviniekiem un griezās atpakaļ uz Samariju.
25 Judah siangpahrang Joash capa Amaziah loe, Israel siangpahrang Jehoahaz capa Joash duek pacoengah, saning hatlaipangato hing vop.
Un Amacīja, Joasa dēls, Jūda ķēniņš dzīvoja pēc tam, kad Jehoas, Joakasa dēls, Israēla ķēniņš, bija nomiris, piecpadsmit gadus.
26 Amtonghaih hoi boeng khoek to Amaziah ih toksakhaih kawngnawk loe Judah hoi Israel siangpahrangnawk ih cabu thungah tarik o na ai maw?
Un kas vēl par Amacīju stāstāms, ir par viņa iesākumu, ir par viņa galu, redzi, tas rakstīts Jūda un Israēla ķēniņu grāmatā.
27 Amaziah loe Angraeng hnuk pazuihaih thung hoiah amkhraeng ving pacoengah, anih to Jerusalem ah hum hanah pacaeng o, toe anih loe Lakhish ah cawnh ving; Lakhish ah kami patoeh o moe, to ah anih to hum o.
Un no tā laika, kamēr Amacīja no Tā Kunga bija atkāpies, dumpis pret viņu cēlās Jeruzālemē, un viņš bēga uz Laķisu. Bet tie viņam sūtīja pakaļ uz Laķisu un to tur nokāva,
28 Anih to hrang hoiah phawh o moe, Judah vangpui ah ampanawk khaeah aphum o.
Un to atveda uz zirgiem un apraka pie viņa tēviem Jūda pilsētā.
