1 Siangpahrang 1
1 David siangpahrang loe mitong moe, saning doeh coeh boeh; khukbuen angkhuk o sak; toe ngan to bae thai ai boeh.
Un kad ķēniņš Dāvids bija vecs un labi gados, tad viņu gan ar drēbēm apsedza, bet tomēr viņš nesasila.
2 To pongah a tamnanawk mah anih khaeah, Ka angraeng siangpahrang khetzawn hanah, tangla kacuem maeto pakrong pae o si; anih mah ka angraeng siangpahrang to poeknawmsak nasoe loe, ngan bet thaih hanah anih taengah iip pae nasoe, tiah thuih o.
Un viņa kalpi uz to sacīja: meklēsim ķēniņam, savam kungam, vienu meitu, vienu jumpravu, kas priekš ķēniņa lai stāv un viņu apkopj un tavā klēpī guļ, ka ķēniņš, mans kungs, sasilst.
3 To pongah Israel prae boih ah kranghoih tangla to pakrong pae o, to naah Shunam kami Abishag to a hnuk o; anih to siangpahrang khaeah hoih o.
Tā tie meklēja vienu jaunu skaistu meitu pa visām Israēla robežām un atrada Abizagu no Šunemes un to veda pie ķēniņa.
4 To tangla loe kranghoih parai; anih mah siangpahrang to khetzawn; toe siangpahrang loe anih hoiah taksa angkomhaih om ai.
Un tā meita bija ļoti skaista un palika ķēniņam par kopēju un tam kalpoja. Bet ķēniņš viņu neatzina.
5 To naah Haggith capa Adonijah mah, Kai loe siangpahrang ah ka om tih boeh, tiah angmah hoi angmah to kasangah amkoeh. To pongah hrang lakoknawk hoi hrangnawk to lak moe, angmah hmaa ah cawnh hanah kami quipangato qoih.
Bet Adonija, Aģitas dēls, lielījās un sacīja: es būšu par ķēniņu. Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus un piecdesmit vīrus, kas viņa priekšā skrēja.
6 Anih loe ampa mah, Tipongah hae baktih hmuen na sak loe? tiah thuitaek vai ai; anih loe krang doeh hoih parai, Absalom ih amnawk ah oh.
Un viņa tēvs to savu mūžu nebija aprājis, sacīdams: Kāpēc tu tā dari? Un viņš arī bija ļoti skaists, un (Aģita) viņu bija dzemdējusi pēc Absaloma.
7 Adonijah loe Zeruiah capa Joab, qaima Abiathar hoiah lok angdueng o; nihnik mah Adonijah to angdoet hoi haih.
Un viņš ar Joabu, Cerujas dēlu, bija sarunājies un ar priesteri Abjataru; tie Adonijam gāja palīgā.
8 Toe qaima Zadok, Jehoiada capa Benaiah, tahmaa Nathan, thacak David ih misatoep kami Shimei hoi Rei cae mah loe Adonijah to angdoe o haih ai.
Bet priesteris Cadoks un Benaja, Jojadas dēls, un pravietis Nātans un Šimejus un Rejus un Dāvida varenie nebija ar Adoniju.
9 To naah Adonijah loe angmah ih nawkamya siangpahrang capanawk hoi siangpahrang ih tamna Judah kaminawk to kawk moe, tuu, maitaw tae hoi maitaw caa kathawk to lak moe, En Rogel vangpui taengah kaom Zoheleth ih thlung nuiah angbawnhaih to a sak.
Un Adonija upurēja avis un vēršus un barotus lopus pie Zoēlet akmens, kas pie Roģela avota, un aicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un visus vīrus no Jūda, ķēniņa kalpus.
10 Toe tahmaa Nathan, Benaiah, thacak misatoep kaminawk hoi amnawk Solomon to kawk ai.
Bet pravieti Nātanu un Benaju un tos varenos un savu brāli Salamanu viņš nelūdza.
11 To naah tahmaa Nathan mah Solomon amno Bathsheba khaeah, Aicae angraeng David panoek ai ah, Haggith capa Adonijah loe siangpahrang ah oh boeh, tito na panoek maw?
Tad Nātans runāja ar Batsebu, Salamana māti, un sacīja: vai tu neesi dzirdējusi, ka Adonija, Aģitas dēls, ir palicis par ķēniņu un mūsu kungs Dāvids to nezin?
12 To pongah vaihi na hinghaih hoi na capa Solomon hinghaih to pahlong hanah lok kang thuih han.
Un nu nāc, es tev došu padomu, ka tu savu dvēseli un sava dēla Salamana dvēseli izglābi.
13 David siangpahrang khaeah caeh loe anih khaeah, Aw, ka angraeng, siangpahrang, Kai pacoengah loe, na capa Solomon to siangpahrang ah om tih, anih loe kang hnuthaih angraeng tangkhang pongah anghnu tih, tiah na tamna kai khaeah lok na thuih na ai maw? Tipongah Adonijah loe siangpahrang ah oh loe? tiah thui ah.
Noej pie ķēniņa Dāvida un saki uz to: vai tu, mans kungs un ķēniņ, savai kalponei neesi zvērējis sacīdams: Salamanam, tavam dēlam, būs par ķēniņu būt pēc manis, un viņš sēdēs uz mana goda krēsla? Kāpēc tad Adonija palicis par ķēniņu?
14 Khenah, siangpahrang khaeah to tiah lok na thuih li naah, kai kang kun moe, na thuih ih lok to kang doet haih han, tiah a naa.
Redzi, kamēr tu vēl ar ķēniņu tur runāsi, tad es tev nākšu pakaļ un apstiprināšu tavus vārdus.
15 To pongah Bathsheba loe, Shunam kami Abishag mah khetzawn ih, mitong siangpahrang khaeah, imkhaan thungah caeh.
Tad Batseba gāja pie ķēniņa istabā un ķēniņš bija ļoti vecs un Abizaga no Šunemes ķēniņam kalpoja.
16 A phak naah Bathsheba loe siangpahrang hmaa ah akuep tathuk. Siangpahrang mah, Timaw na koeh? tiah a naa.
Un Batseba locījās un nometās zemē priekš ķēniņa. Un ķēniņš sacīja: kas tev kait?
17 To naah anih mah siangpahrang khaeah, Ka angraeng, na Angraeng Sithaw ih ahmin hoiah na tamna kai khaeah, Kai pacoeng loe, na capa Solomon hae siangpahrang ah om ueloe, kang hnuthaih angraeng tangkhang nuiah anghnu tih, tiah lok na thuih.
Un viņa uz to sacīja: mans kungs, tu savai kalponei pie Tā Kunga, sava Dieva, esi zvērējis: tiešām, tavs dēls Salamans būs par ķēniņu pēc manis un tam būs sēdēt uz mana goda krēsla.
18 Toe khenah, Adonijah vaihi siangpahrang ah oh boeh, tito ka angraeng, siangpahrang nang mah na panoek ai;
Bet nu redzi, Adonija ir palicis par ķēniņu, un tu, mans kungs un ķēniņ, to nezini.
19 anih loe maitaw taenawk, kathawk parai maitawnawk hoi paroeai tuunawk to boh moe, siangpahrang capanawk boih, qaima Abiathar hoi misatuh angraeng Joab to a kawk; toe na tamna Solomon loe kawk ai.
Un viņš ir upurējis vēršus un barotus lopus un daudz avis un aicinājis visus ķēniņa dēlus, ir priesteri Abjataru un kara virsnieku Joabu, bet tavu kalpu Salamanu viņš nav aicinājis.
20 Aw ka angraeng, siangpahrang, Siangpahrang nang pacoengah, mi maw angraeng tangkhang nuiah anghnu tih, tiah khet hanah, Israel kaminawk boih ih mik loe na nuiah ni oh.
Bet tu, mans kungs un ķēniņ, - visa Israēla acis uz tevi skatās, ka tev tiem būs darīt zināmu, kas sēdēs uz ķēniņa, mana kunga, goda krēsla pēc viņa.
21 To tih ai nahaeloe ka angraeng, siangpahrang ampanawk khaeah anghak pacoengah, kai hoi ka capa Solomon loe kami kazae baktiah ni na sah o tih boeh, tiah a naa.
Un notiks, kad mans kungs, tas ķēniņš, būs gājis dusēt pie saviem tēviem, tad es un mans dēls Salamans būsim par grēciniekiem.
22 Khenah, anih mah siangpahrang khaeah lokthuih li naah, tahmaa Nathan to athungah akun.
Un redzi, viņai vēl ar ķēniņu runājot, pravietis Nātans atnāca.
23 Nihnik mah siangpahrang khaeah, Tahmaa Nathan hae ah oh, tiah a naa. To pongah tahmaa loe siangpahrang hmaa ah caeh moe, a mikhmai long ah akuep pae.
Un ķēniņam tika teikts un sacīts: redzi, pravietis Nātans ir še. Un viņš nāca ķēniņa priekšā un metās ar savu vaigu zemē ķēniņa priekšā.
24 Nathan mah, Aw ka angraeng, siangpahrang, kai pacoengah, Adonijah hae siangpahrang ah om ueloe, ka angraeng tangkhang nuiah anghnu tih, tiah na thuih maw?
Un Nātans sacīja: mans kungs un ķēniņ, vai tu esi sacījis: Adonijam būs par ķēniņu būt pēc manis un tam būs sēdēt uz mana goda krēsla?
25 Anih loe vaihniah caeh tathuk moe, maitaw taenawk, kathawk parai maitaw caa hoi paroeai tuunawk to angbawnhaih ah a paek; siangpahrang capanawk boih, misatuh angraengnawk hoi qaima Abiathar to a kawk; nihcae loe Adonijah hmaa ah buhcaak o moe, a naek o; Adonijah siangpahrang hinglung sawk nasoe, tiah a hang o.
Jo viņš šodien ir nogājis un upurējis vēršus un barotus lopus un daudz avis un aicinājis visus ķēniņa dēlus, ir tos kara virsniekus un priesteri Abjataru. Un redzi, tie ēd un dzer viņa priekšā un saka: lai dzīvo ķēniņš Adonija!
26 Toe na tamna kai hoi qaima Zadok, Jehoiada capa Benaiah, na tamna Solomon loe kawk o ai.
Bet mani, kas esmu tavs kalps, un priesteri Cadoku un Benaju, Jojadas dēlu, un tavu kalpu Salamanu viņš nav aicinājis.
27 Hae hmuen hae na tamna panoeksak ai ah, ka angraeng, siangpahrang mah, siangpahrang angmah pacoengah, angraeng tangkhang nuiah anghnu han koi kami to na suek boeh maw? tiah a naa.
Vai šī lieta no ķēniņa, mana kunga, pavēlēta, un vai tu savam kalpam neesi darījis zināmu, kas pēc viņa sēdēs uz ķēniņa, mana kunga, goda krēsla?
28 To pacoengah David siangpahrang mah, Bathsheba to kawsak. Anih loe siangpahrang hmaa ah angzoh moe, a hmaa ah angdoet.
Tad ķēniņš Dāvids atbildēja un sacīja: aicinājiet man Batsebu; un tā nāca pie ķēniņa un stāvēja ķēniņa priekšā.
29 To naah siangpahrang mah, Raihaih ka tongh naah ka hinghaih pahlongkung, Angraeng loe hing pongah,
Un ķēniņš zvērēja un sacīja: tik tiešam kā Tas Kungs dzīvo, kas manu dvēseli no visām bēdām atpestījis,
30 Israel Angraeng Sithaw ih ahmin hoiah nang khaeah, kai pacoengah loe, na capa Solomon to siangpahrang ah om tih, anih loe kai zuengah ka angraeng tangkhang nuiah anghnu tih, tiah ka sak ih lokkamhaih to vaihniah ka koepsak han, tiah a naa.
Tiešām, kā es tev pie Tā Kunga, Israēla Dieva, esmu zvērējis sacīdams: Salamans, tavs dēls, būs par ķēniņu pēc manis, un tam būs sēdēt uz mana goda krēsla manā vietā, - tāpat es arī šodien darīšu.
31 To naah Bathsheba loe long ah akuep tathuk moe, siangpahrang to khingyahaih paek pacoengah, Ka angraeng, siangpahrang David loe dungzan khoek to hing nasoe, tiah a naa.
Tad Batseba klanījās ar savu vaigu pie zemes un metās zemē priekš ķēniņa un sacīja: lai dzīvo mans kungs, ķēniņš Dāvids, mūžīgi.
32 David siangpahrang mah, Qaima Zadok, tahmaa Nathan hoi Jehoiada capa Benaiah to kawk oh, tiah a naa. Nihcae loe siangpahrang hmaa ah angzoh o.
Un ķēniņš Dāvids sacīja: aicinājiet man priesteri Cadoku un pravieti Nātanu un Benaju, Jojadas dēlu. Un tie nāca ķēniņa priekšā.
33 Siangpahrang mah nihcae khaeah, Na angraeng ih tamnanawk to kawk oh; kaimah ih hrang nuiah ka capa Solomon to angthueng o sak loe, Gihon ah caeh o haih tathuk ah.
Un ķēniņš uz tiem sacīja: ņemiet sava kunga kalpus līdz un sēdinājiet manu dēlu Salamanu uz manu jājamo zirgēzelieni un novediet viņu uz Ģionu.
34 To ahmuen ah qaima Zadok hoi tahmaa Nathan mah, anih to Israel kaminawk ih siangpahrang ni, tiah situi bawh hoi nasoe; mongkah to ueng oh loe, Solomon siangpahrang to Sithaw mah hinglung sawksak nasoe, tiah hang oh.
Un lai priesteris Cadoks un pravietis Nātans viņu tur svaida par ķēniņu Israēlim. Pēc tam pūšat ar bazūnēm un sakāt: lai dzīvo ķēniņš Salamans.
35 To pacoengah anih hoi nawnto caeh o tahang ah, anih loe kai ih angraeng tangkhang nuiah anghnu ueloe, kai zuengah siangpahrang ah om tih. Anih to Israel hoi Judah kaminawk ukkung ah ka caksak boeh, tiah a naa.
Un ejat viņam pakaļ un lai tas nāk un sēž uz mana goda krēsla, un lai ir par ķēniņu manā vietā. Un es pavēlu viņam būt par valdītāju pār Israēli un pār Jūdu.
36 Jehoiada capa Benaiah mah, Amen; ka angraeng, siangpahrang ih Angraeng Sithaw mah to tiah thuih boeh.
Tad Benaja, Jojadas dēls, ķēniņam atbildēja un sacīja: Āmen! Tas Kungs, mana kunga, tā ķēniņa, Dievs lai tāpat saka.
37 Angraeng loe ka angraeng siangpahrang hoi nawnto oh baktih toengah, ka angraeng David siangpahrang pongah kalen kue angraeng tangkhang ah oh hanah, Anih mah Solomon to om thuih nasoe, tiah a naa.
Itin kā Tas Kungs bijis ar manu kungu, to ķēniņu, tāpat lai viņš ir ar Salamanu, ka viņa goda krēsls top lielāks nekā mana kunga, ķēniņa Dāvida, goda krēsls.
38 To pongah qaima Zadok, tahmaa Nathan, Jehoiada capa Benaiah, Kereth kaminawk hoi Peleth kaminawk loe caeh o tathuk moe, Solomon to David ih mule hrang nuiah angthueng o sak pacoengah, Gihon ah caeh o haih.
Tad priesteris Cadoks un pravietis Nātans un Benaja, Jojadas dēls, un tie Krieti un Plieti nogāja un sēdināja Salamanu uz ķēniņa Dāvida jājamo zirgēzelieni un to pavadīja uz Ģionu.
39 Qaima Zadok mah kahni imthung ih tuu takii thung ih situi tabu to lak moe, Solomon to bawh. To pacoengah mongkah to uengh o, kaminawk boih mah, Sithaw mah Solomon siangpahrang hinglung sawksak nasoe, tiah hang o.
Un priesteris Cadoks ņēma eļļasragu no telts un svaidīja Salamanu. Un tie pūta bazūnes un visi ļaudis sacīja: lai dzīvo ķēniņš Salamans.
40 Kaminawk boih anih hnukah caeh o tahang, kaminawk loe tamoi uengh o moe, paroeai anghoe o; nihcae ih lok pongah long to anghuenh.
Un visi ļaudis viņam gāja pakaļ, un tie ļaudis stabulēja ar stabulēm un priecājās ar lielu prieku, tā ka zeme no viņu skaņas rībēja.
41 Adonijah hoi a taengah kaom angvinnawk boih mah buhcaak pacoeng tom naah to lok to thaih o; Joab mah mongkah lok to thaih naah, Tipongmaw vangpui loe atuen apawk hoiah koi? tiah a naa.
Un Adonija to dzirdēja ar visiem aicinātiem, kas pie viņa bija, un tie jau bija beiguši ēst. Un Joabs dzirdēja arīdzan to bazūnes skaņu un sacīja: kas tā tāda skaņa un troksnis pilsētā?
42 To tiah lokthuih li naah, khenah, qaima Abiathar capa Jonathan to angzoh; Adonijah mah anih khaeah, Athung akun ah; nang loe kahoih kami ah na oh pongah, tamthang kahoih ni nang thui tih, tiah a naa.
Un kad tas vēl runāja, redzi, tad nāca Jonatāns, priestera Abjatara dēls. Un Adonija sacīja: nāc iekšā, jo tu esi godīgs vīrs un nesīsi labu vēsti.
43 Jonathan mah Adonijah khaeah, Aicae angraeng David mah Solomon to siangpaharng ah ohsak boeh.
Un Jonatāns atbildēja un sacīja uz Adoniju: bet tiešām, mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, Salamanu cēlis par ķēniņu.
44 Siangpahrang mah anih to qaima Zadok, tahmaa Nathan, Jehoiada capa Benaiah, Kereth kaminawk, Peleth kaminawk hoi nawnto patoeh moe, anih to siangpahrang ih mule hrang nuiah angthueng o sak boeh;
Un ķēniņš ir sūtījis priesteri Cadoku un pravieti Nātanu un Benaju, Jojadas dēlu, un tos Krietus un Plietus viņam līdz, un tie viņu sēdinājuši uz ķēniņa jājamo zirgēzelieni.
45 qaima Zadok hoi tahmaa Nathan mah anih to Gihon ah siangpahrang ah situi bawh hoi boeh; nihcae loe to ahmuen hoiah anghoehaih hoi angzoh o pongah, vangpui to anghuenh. To atuen apawk ni a thaih o.
Un priesteris Cadoks un pravietis Nātans to Ģionā svaidījuši par ķēniņu un no turienes priecīgi atnākuši, ka pilsēta rībēt rīb; šī ir tā skaņa, ko jūs esat dzirdējuši.
46 To pacoengah Solomon loe siangpahrang angraeng tangkhang nuiah anghnut boeh.
Un Salamans ir nosēdies uz valdības krēsla.
47 Siangpahrang ih tamnanawk doeh anghoehaih lokthuih hanah aicae angraeng, David siangpahrang khaeah angzoh o; Sithaw mah Solomon ih ahmin to na hmin pongah lensak kue nasoe loe, anih ih angraeng tangkhang doeh nang ih angraeng tangkhang pongah len kue nasoe, tiah a naa o. Siangpahrang loe angsonghaih ahmuen ah tabok moe, Sithaw to a bok.
Un ķēniņa kalpi ir nākuši mūsu kungam, ķēniņam Dāvidam, labu laimi vēlēt, sacīdami: lai tavs Dievs Salamana vārdu ceļ augstāki nekā tavu vārdu, un viņa goda krēsls lai top augstāks nekā tavs goda krēsls. Un ķēniņš Dievu pielūdzis savā gultā.
48 Kaih ih angraeng tangkhang nuiah anghnu han kami to vaihniah, ka mik hoiah nang hnuksak boeh pongah, Israel Angraeng Sithaw loe tahamhoihaih om nasoe, tiah a thuih, tiah a naa.
Un ķēniņš tā sacījis: slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas šodien vienam devis sēdēt uz mana goda krēsla, ka manas acis to redzējušas.
49 To lok to Adonijah hoi nawnto kaom angvinnawk boih mah thaih o naah, zit o pongah angthawk moe, angmacae ih loklam ah caeh o boih.
Tad iztrūcinājās un cēlās visi tie aicinātie, kas bija pie Adonijas, un gāja ikviens savu ceļu.
50 Toe Adonijah mah Solomon to zit pongah, caeh moe, hmaicam pong ih takii to patawnh hoiah oh.
Bet Adonija bijās no Salamana un cēlās un nogāja un satvēra altāra ragus.
51 Khenah, Adonijah mah Solomon siangpaharng to zit pongah, hmaicam pong ih takii to patawnh caeng moe, Solomon siangpahrang mah kai khaeah, anih ih tamna to angmah ih sumsen hoiah ka hum mak ai, tiah vaihniah lokkamhaih sah nasoe, tiah a thuih, tiah Solomon khaeah thuih pae o.
Un Salamanam teica un sacīja: redzi, Adonija bīstas no ķēniņa Salamana un redzi, viņš altāra ragus ir satvēris un saka: lai ķēniņš Salamans man šodien zvērē, ka viņš savu kalpu ar zobenu nenokaus.
52 Solomon mah, Angmah hoi angmah to kami kahoih ah om nahaeloe, a lu nui ih sam maeto doeh long ah krah mak ai; toe a nuiah sethaih om nahaeloe dueh tih, tiah a naa.
Tad Salamans sacīja: ja viņš būs krietns vīrs, tad neviens no viņa matiem nekritīs zemē, bet ja ļaunums pie viņa atrodas, tad tam būs mirt.
53 To pacoengah Solomon siangpahrang mah kami to patoeh moe, anih to hmaicam hoiah angzoh o haih tathuk. Adonijah loe angzoh moe, Solomon siangpahrang hmaa ah akuep; to naah Solomon mah nangmah im ah amlaem ah, tiah a naa.
Un ķēniņš Salamans turp nosūtīja un lika to atvest no altāra. Un tas nāca un metās zemē priekš ķēniņa Salamana. Bet Salamans uz viņu sacīja: ej savā namā.
