1 Siangpahrang 18
1 Atue sawk parai ah oh pacoeng, saning thumto naah, Angraeng ih lok Elijah khaeah angzoh; Caeh loe Ahab hmaa ah amtueng paeh; kai mah van hoi kho kang zohsak han, tiah a naa.
Un pēc ilga laika Tā Kunga vārds notika uz Eliju trešā gadā tā: ej, rādies Ahabam, un Es došu lietu zemes virsū.
2 To pongah Elijah loe Ahab hmaa ah amtueng hanah caeh. Samaria prae thungah khokhahaih paroeai nung boeh.
Un Elija nogāja, Ahabam rādīties, bet bads Samarijā bija grūts.
3 To naah Ahab mah, siangpahrang im khenzawnkung, Obadiah to kawk; Obadiah loe Angraeng zii kami ah oh.
Un Ahabs bija aicinājis nama uzraugu Obadiju, un Obadija bijās To Kungu ļoti.
4 Jezebel mah Angraeng ih tahmaanawk to hum naah, Obadiah mah tahmaa cumvaito kawk moe, quipangato ah tapraek pacoengah, thlung khaw thungah hawk; nihcae hanah buh hoi tui to a paek.
Jo kad Izebele bija izdeldējusi Tā Kunga praviešus, tad Obadija ņēma simts praviešus un tos apslēpa pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēja ar maizi un ūdeni.
5 Ahab mah Obadiah khaeah, Prae boih ah caeh loe, tuipuek hoi vacongnawk ohhaih ahmuen boih ah caeh ah; taw ih moinawk duek han ai, hrang hoi laa hrangnawk hing o thai hanah, phroh kahoih prae to na hnu khoe doeh om tih, tiah a naa.
Un Ahabs bija sacījis uz Obadiju: ej pa to zemi pie visiem ūdens avotiem un pie visām upēm, vai mēs neatradīsim zāli, ka dzīvus uzturam zirgus un zirgēzeļus, ka tie lopi visai neiet bojā.
6 To pongah nihnik loe caeh han ih prae to ampraek hoi, Ahab loklam maeto bangah caeh naah, Obadiah loe kalah loklam bangah caeh.
Un tie to zemi dalīja savā starpā, to parstaigāt; Ahabs gaja viens pa vienu ceļu, un Obadija gāja arīdzan viens pa otru ceļu.
7 Obadiah angmah ih loklam ah caeh naah, khenah, Elijah mah anih to hnuk; Obadiah mah anih to maat pongah, mikhmai to long ah akuep moe, Nang loe ka angraeng Elijah na ai maw? tiah a naa.
Kad nu Obadija bija ceļā, redzi, tad Elija tam nāca pretī, un viņš to pazīdams metās uz savu vaigu un sacīja: vai tu neesi mans kungs Elija?
8 Anih mah, Ue kai bae, Caeh loe na angraeng khaeah, Elijah hae ah oh, tiah thuih paeh, tiah a naa.
Un viņš sacīja: es tas esmu, ej, saki savam kungam: redzi, Elija ir še.
9 Obadiah mah, Ahab khaeah to tiah ka thuih pae nahaeloe kai hae na hum tih, kai loe tih zaehaih maw ka sak?
Bet viņš sacīja: ko es esmu grēkojis, ka tu savu kalpu dod Ahabam rokā, ka es topu nokauts?
10 Na Angraeng Sithaw hing baktih toengah, ka angraeng mah ahmuen kruek ah nang pakrong han ih, kami patoeh ai ih prae hoi avang maeto doeh om ai; anih mah kaminawk khaeah prae thungah nang ka hnu o thai ai, tiah lokkamhaih a saksak.
Tik tiešām kā Tas Kungs, tavs Dievs, dzīvo, nav nevienas tautas, nedz valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, tevi meklēt. Un kad tie sacīja: še viņa nav, tad viņš tai valstij un tai tautai lika zvērēt, ka tie tevi nebija atraduši.
11 Toe vaihiah nang mah, Na angraeng khaeah caeh loe, Elijah hae ah oh, tiah thuih ah, tiah nang naa.
Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še.
12 Kai na hmaa hoi kang thawk moe, Ahab khaeah ka caeh pacoengah, nang ih akawng to ka thuih naah, Angraeng ih Muithla mah, ka panoek ai ih ahmuen ah, nang hae caeh haih ving nahaeloe, Ahab mah nang hnu ai naah, kai hae na hum lat tih boeh; toe na tamna kai loe nawkta nathuem hoi boeh ni Angraeng zii kami ah ka oh,
Un notiks, kad es no tevis aiziešu, un Tā Kunga gars tevi aizņems, kas zin kur, un ja es būtu gājis Ahabam to sacīt, un viņš tevi pēc neatrastu, tad viņš mani nokautu. Bet es tavs kalps bīstos To Kungu no savām jaunām dienām.
13 Jezebel mah Angraeng ih tahmaanawk hum naah, Angraeng ih tahmaa cumvaitonawk to, qui panga, quipangato ah ka tapraek moe, thlung khaw thungah ka hawk pacoengah, nihcae to buh hoi tui ka paek, tiah ka angraeng nang mah na thaih ai maw?
Vai manam kungam nav sacīts, ko es esmu darījis, kad Izebele nokāva Tā Kunga praviešus, ka es simtu no Tā Kunga praviešiem apslēpu pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēju ar maizi un ūdeni?
14 Vaihiah nang mah ka angraeng khaeah caeh loe, Elijah loe hae ah oh, tiah thuih hanah nang naa; anih mah kai hae na hum tih boeh, tiah a naa.
Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še; tad jau viņš mani nokaus.
15 Elijah mah, A hmaa ah kang doet moe, a tok ka sak pae ih misatuh kaminawk ih Angraeng loe hing baktih toengah, vaihniah Ahab hmaa ah kam tueng pae han.
Tad Elija uz to sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs Cebaot dzīvo, ka priekšā es stāvu, es šodien viņam rādīšos.
16 To pongah Obadiah loe Ahab hnuk hanah caeh moe, a thuih pae; to naah Ahab mah Elijah tongh hanah caeh.
Tad Obadija nogāja Ahabam pretī un viņam to sacīja. Un Ahabs gāja Elijam pretī.
17 Ahab mah Elijah hnuk naah anih khaeah, Nang loe Israel kaminawk raihaih paek kami maw? tiah a naa.
Un kad Ahabs Eliju ieraudzīja, tad Ahabs uz to sacīja: vai tu tas esi, kas Israēli sajauc?
18 Elijah mah, Israel kaminawk raihaih ka paek ai; toe nang hoi nampanawk mah, Angraeng lokpaekhaih to pahnawt o moe, Baal hnukah na patom o pongah, Israel kaminawk raihaih na paek o.
Un viņš sacīja: es Israēli neesmu sajaucis, bet tu un tava tēva nams, caur to, ka jūs esat atstājuši Tā Kunga baušļus un Baāliem pakaļ staigājuši.
19 Vaihiah kami patoeh loe, Israel prae thung ih kaminawk boih, Jezebel ih caboi ah buhcaa Baal ih tahmaa cumvai pali, quipangatonawk, Asherah ih tahmaa cumvai palitonawk to, kai hoiah nawnto Karmel mae ah angqum han ih kawk ah, tiah a naa.
Un nu sūti, sapulcini pie manis visu Israēli Karmeļa kalnā un tos četrsimt un piecdesmit Baāla praviešus un tos četrsimt Ašeras praviešus, kas ēd pie Izebeles galda.
20 Ahab mah Israel prae thung boih ah lokpaek baktih toengah, tahmaaanawk to Karmel mae ah amkhuengsak.
Tad Ahabs izsūtīja pie visiem Israēla bērniem un sapulcināja tos praviešus Karmeļa kalnā.
21 Elijah loe kaminawk boih hmaa ah caeh moe, Nasetto maw poekhaih hnetto salakah na oh o han vop? Angraeng hae Sithaw tangtang ah om nahaeloe, anih hnukah bang oh; Baal hae Sithaw tang ah om nahaeloe, anih hnukah bang oh, tiah a naa.
Tad Elija piegāja pie visiem ļaudīm un sacīja: cik ilgi jūs klibosiet uz abējām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad ejat viņam pakaļ, bet ja Baāls tas ir, tad ejat tam pakaļ. Un tie ļaudis tam neatbildēja ne vārda.
22 To naah Elijah mah kaminawk khaeah, Angraeng ih tahmaa loe kai khue ni anghmat boeh; toe Baal ih tahmaaanawk loe cumvai pali, quipangato oh o.
Tad Elija sacīja uz tiem ļaudīm: es viens vienīgs esmu atlicis, Tā Kunga pravietis, bet Baāla praviešu ir četrsimt un piecdesmit.
23 To pongah maitaw tae hnetto na paek oh; nihcae mah maitaw tae maeto qoi o nasoe, ahap ah bawk o nasoe loe, atlim ah hmaitik ai ah thing nuiah suem o nasoe; kai mah doeh kalah maitaw tae maeto lak moe, atlim ah hmaitik ai ah thing nuiah ka suek toengh han.
Un dodiet nu mums divus vēršus, un lai tie to vienu vērsi izvēlās un sacērt gabalos un liek uz malku, bet uguni tiem nebūs pielikt; tad es sataisīšu arī to otru vērsi un to likšu uz malku un nelikšu uguni klāt.
24 Nangcae mah nangmacae ih sithaw hmin to kawk oh, kai doeh ka Angraeng ih ahmin to ka kawk toeng han; kawkhaih lok hmai hoiah pathim Sithaw to, Sithaw tangtang ah om nasoe, tiah a naa. To naah kaminawk boih mah na thuih ih lok loe hoih, tiah naa o.
Tad piesauciet jūs sava dieva vārdu, bet es piesaukšu Tā Kunga vārdu: kurš Dievs nu ar uguni atbildēs, tas lai ir Dievs. Tad visi ļaudis atbildēja un sacīja: šis vārds ir labs.
25 Elijah mah Baal tahmaanawk khaeah, Nangcae loe na pop o parai pongah, maitaw tae maeto qoi oh loe, sah o hmaloe ah; atlim ah hmaitik ai ah nangmacae sithawnawk ih ahmin to kawk oh, tiah a naa.
Un Elija sacīja uz tiem Baāla praviešiem: izvēlaties to vienu vērsi un sataisiet to papriekš, jo jūs esat daudzi un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni neliekat klāt.
26 Nihcae han paek ih maitaw tae to lak o moe, Aw Baal, kaicae kawkhaih lok hae na tahngai paeh, tiah akhawn bang hoi athun khoek to, Baal ih ahmin to kawk o. Toe pathimhaih hoi lok palaemhaih maeto doeh om ai. To pacoengah angmacae mah sak ih hmaicam hmaa ah hnawh o.
Tad tie ņēma to vērsi, ko viņš tiem deva un to sataisīja un piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienasvidum sacīdami: Baāl, paklausi mūs! Bet tur nebija ne balss, ne atbildes! Un tie lēkāja ap to altāri, kas bija taisīts.
27 Athun naah loe Elijah mah nihcae to pahnui thuih; tha hoi hang o khae! Baal loe sithaw ah oh pongah, lok maw apaeh, to tih ai boeh loe tok kong ai vop maw, to tih ai boeh loe kholong ah a caeh ving maw, to tih ai boeh loe iih vop pongah, pathawk han angaih vop kalang mue, tiah a naa.
Un ap dienasvidu Elija tos apsmēja un sacīja: sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš laikam ir domās vai darīšanās vai ceļā, varbūt ka viņš guļ, lai uzmostas.
28 To pacoengah tha hoi hang o moe, angmacae takpum thung hoiah athii tacawt ai karoek to, haita hoi sum hoiah ang aah o.
Un tie sauca ar stipru balsi un iegriezās pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, kamēr tiem asinis tecēja.
29 Niduem boeh moe, duembang angbawnhaih tue khoek to a hangh o; toe pathimhaih om ai, lok palaemhaih doeh om ai pongah, kaminawk mah tiah doeh sah o ai boeh.
Kad nu pusdiena jau bija pāri, tad tie vēl muldēja līdz ēdamā upura laikam; bet tur nebija ne balss, ne atbildes, ne uzklausīšanās.
30 Elijah mah kaminawk boih khaeah, Kai khaeah angzo oh, tiah a naa. Kaminawk boih anih taengah angzoh o. Kamro Angraeng ih hmaicam to anih mah sak pakhrai let.
Tad Elija sacīja uz visiem ļaudīm: nāciet šurp pie manis. Tad visi ļaudis pie tā piegāja, un viņš uztaisīja atkal Tā Kunga altāri, kas bija salauzts.
31 Angraeng ih lok mah anih khaeah, Nang ih ahmin loe Israel, tiah kawk tih boeh, tiah thuih ih lok baktih toengah, Jakob ih caanawk patahhaih hanah, Elijah mah thlung hatlai hnetto lak.
Un Elija ņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu skaita, uz ko Tā Kunga vārds bija noticis, sacīdams: tavu vārdu būs saukt Israēli.
32 To ih thlungnawk hoiah, Angraeng ih ahmin hanah hmaicam to sak pacoengah, aanmu camphaeh hnetto kakun tuilam to ataeng boih ah takaeh.
Un viņš uztaisīja no tiem akmeņiem altāri Tā Kunga Vārdā, un taisīja bedri ap to altāri, tik platu, ka tur divi mēri labības varēja saiet.
33 Thing to pahong moe, maitaw tae to ahap ah pakhoih pacoengah, thing nuiah a suek; to pacoengah nihcae khaeah, Laom kalen palito koiah tui to thaeng oh loe, hmai angbawnhaih hoi thing nuiah bawh oh, tiah a naa.
Un viņš salika malku un dalīja to vērsi gabalos un to nolika uz to malku.
34 Anih mah to tiah vai hnetto sak hanah thuih pae ih lok baktih toengah, nihcae mah vai hnetto sak o. Anih mah vai thumto karoek to sak han thuih pae pongah, nihcae mah vai thumto sak pae o.
Un viņš sacīja: pildiet četrus traukus ar ūdeni un lejiet to uz to dedzināmo upuri un uz to malku. Un viņš sacīja: dariet to vēl otru reizi. Un tie to darīja otru reizi. Un viņš sacīja: dariet to trešo reizi, un tie to darīja trešo reizi.
35 Tui loe hmaicam taengah longh, tuilam loe tui hoiah koi.
Un ūdens tecēja ap altāri, un bedre tapa pilna ar ūdeni.
36 Duembang angbawnhaih tue phak naah, tahmaa Elijah loe hmabang ah tacawt moe, Abraham, Issak hoi Israel Angraeng Sithaw, nang loe Israel kaminawk salakah Sithaw ah na oh, kai loe na tamna ah ka oh moe, hae hmuennawk doeh na lokpaekhaih hoiah ni ka sak, tiah vaihniah amtueng nasoe.
Un ap ēdamā upura laiku pravietis Elija piegāja un sacīja: Kungs, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs, šodien lai top zināms, ka Tu esi Dievs iekš Israēla un es Tavs kalps, un ka visu šo esmu darījis uz Tavu vārdu;
37 Aw Angraeng, hae kaminawk mah nang loe Angraeng, Sithaw ah na oh, tiah panoek o moe, nihcae ih palungthin amlaem o sak let hanah, lawk ka thuihaih hae tahngaih loe, na pathim ah, tiah a naa.
Paklausi mani, Kungs, paklausi mani, lai šie ļaudis atzīst, ka Tu Kungs esi Dievs, un ka Tu viņu sirdi atgriezi atpakaļ.
38 To naah Angraeng ih hmai to krak tathuk moe, hmai hoi sak ih angbawnhaih, thingnawk, thlung hoi tuilam pong ih tuinawk boih hmai mah kangh pae king.
Tad Tā Kunga uguns krita zemē un aprija to dedzināmo upuri un to malku un tos akmeņus un to zemi un uzlaizīja arī to ūdeni bedrē.
39 To hmuen to kaminawk mah hnuk o naah, hmabang ah amtimh o moe, Angraeng loe Sithaw ni, Angraeng loe Sithaw ni, tiah hangh o.
Kad nu visi ļaudis to redzēja, tad tie metās uz savu vaigu un sacīja: Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs.
40 Elijah mah nihcae khaeah, Baal tahmaanawk to naeh oh; maeto doeh loih o sak hmah, tiah a naa. Nihcae to naeh o, Elijah mah nihcae to Kishon vacong ah caeh haih tathuk moe, to ah a hum.
Un Elija uz tiem sacīja: grābiet Baāla praviešus, ka neviens no tiem neizsprūk! Tad tie tos sagrāba. Un Elija tos noveda pie Ķizones upes un tos tur nokāva.
41 Elijah mah Ahab khaeah, Caeh tahang ah, caa ah loe, nae ah; paroeai kho angzohhaih atuen to oh boeh, tiah a naa.
Tad Elija sacīja uz Ahabu: celies, ēd un dzer, jo šņāc kā uz lietu.
42 To pongah Ahab loe caaknaek hanah caeh, toe Elijah loe Karmel mae nuiah dawh tahang moe, long ah tabok pacoengah, a mikhmai to khokkhu salakah suek.
Un Ahabs gāja ēst un dzert, bet Elija gāja Karmeļa kalna galā un metās zemē un lika savu vaigu starp saviem ceļiem.
43 A tamna khaeah, Caeh tahangh loe, tuipui bangah doeng ah, tiah a naa. Anih mah caeh tahang moe, khet naah, tidoeh om ai, tiah a naa. Elijah mah vai sarihto amlaem let ah, tiah a naa.
Un viņš sacīja uz savu puisi: ej jel un skaties uz jūru. Tad tas gāja un skatījās un sacīja: tur nav nekā. Tad viņš sacīja: ej atkal! Septiņām lāgām.
44 Vai sarihto naah loe anih mah, khenah, Tuipui thung hoiah tacawt tahang, kami ih ban baktiah kaom tamai tetta to oh, tiah a naa. To pongah Elijah mah, Caeh tahangh loe, Ahab khaeah, Hrang lakok pong angthueng ah, khotui mah pakaa khoep ai naah, caeh tathuk ah, tiah thui paeh, tiah a naa.
Un septītā reizē viņš sacīja: redzi, mazs mākonīts, kā vīra plauksta, ceļas no jūras. Tad viņš sacīja: noej, saki Ahabam jūdz un brauc, ka lietus tevi neaizņem.
45 Akra ai ah takhi hoi tamai mah van to vingsak pongah, kho paroeai angzoh. Ahab loe hrang lakok to angthueng moe, Jezereel ah caeh.
Un pēc tam debess apmācās ar melniem mākoņiem un vētru un stiprs lietus gāzās. Un Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli.
46 Thacak Angraeng ih ban loe Elijah nuiah oh; anih loe angmah ih kahni to kaeng ah angzaeng moe, Ahab hmaa ah Jezereel akunhaih khongkha ah cawnh.
Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju, un tas apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlei.
