< Matiwos Dooshishiyo 4 >

1 Maniyere il, Iyesus Diyablosń b́ fadetwok'o Ik'i shayiro worwo maants bín dek'tbíami.
Tad Jēzus no Tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no velna taptu kārdināts.
2 Manoknowere hab aawonat hab t'úwo b́ s'oomiyakon k'ak'b́wtsi.
Un kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst.
3 Faditwonúwere Iyesus maants waat «Nee arikon Ik'o naayi neena wotiyal, ááb shútsanotsi misho wotoore err azazowe» bíet.
Un tas kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
4 Iyesusmó « ‹Asho b́ beet Ik'o nonotse keshet aap' jamona bako mish mec'ronaliye› ett guut'ere» bíet.
Un Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.””
5 Maniyere il, diyablos Iyesusi S'ayin kitu Iyerusalem maants dek'amt Ik' maa tookats need'idek't,
Tad velns Viņu noveda sev līdz uz to svēto pilsētu un Viņu cēla pašā Dieva nama jumta galā.
6 « ‹Nee arikon Ik'o naay neena wotiyal n tufwotsi shútso b́towawok'o, Bokishon neen dambaan botep'etwok'o b́ melakiwotsi azazitwe› Ett́ guut'etsotse, hanatse dashan ntooko sha'e» bí et.
Un uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē! Jo stāv rakstīts: “Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.””
7 Iyesuswere anidekt « ‹Ando n doonz Izar Izeweri fadk'aye› ett guut'ere.» bíet.
Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkal stāv rakstīts: “Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.””
8 Aaninwere diyablos Iyesusi ayidek't damb tuuts gurats kishdek't, datsatsi naash jamo bomangonton kitst
Atkal velns to veda sev līdz uz ļoti augstu kalnu un Viņam rādīja visas pasaules valstis un viņu godību,
9 «Taash gúp'gup'ar n sagadiyal jaman neesh imetwe» bíet.
Un uz To sacīja: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi.”
10 Manoor Iyesus, « ‹N doonz Izar Izewersh sagadowe b́ s'uznowere ik'iwe!› ett guut'etsotse ok tuwwe nee shed'anono!» bíet.
Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.””
11 Maniyere il diyablos Iyesusi k'azb́k'ri, melakiwotswere waat bísh bofini.
Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.
12 Iyesus Yohans b́tipewo b́ shishtsok'on Galil datsomand k'azbíami.
Bet Jēzus dzirdējis, Jāni esam nodotu, atkal gāja uz Galileju.
13 Nazret kitu k'azk'rat, Zablonnat Nftalem awrajo Gelil aats k'ari ganoke fa'ú K'frnahom kitots waat b́beeyi.
Un Nacareti atstājis, Viņš nāca un mājoja Kapernaūmā, jūrmalas pilsētā Zebulona un Naftalus robežās,
14 Man b́ wotwere, nebiyiyo Isayas hank'o ett b́keewts bek'on aap'etso b́ s'eenetwok'owa b́tesh.
Ka piepildītos, kas ir runāts caur pravieti Jesaju, kas tā saka:
15 «Aats k'aromaants dek't amiru werindonat Yordanos fokoniyere bak'etse Daatseyiru Zablon datso, Nftalem datso, Ik' ash woteraw Gelilo!
“Zebulona zeme un Naftalus zeme uz jūrmalas pusi, AizJardāne, pagānu Galileja,
16 T'alwotse beyiru asho sháán eeno bek're, K'iri c'iisho bíyats b́dihts datsatse beyirwotsshowere shááno keshre.»
Tie ļaudis, kas tumsībā sēž, redzējuši lielu gaišumu, un tiem, kas sēž nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.”
17 Manortson b́tuutso Iyesus, «Ik'i mengstu bkarnotsotse naandrone erere!» et fetst nabo dek't b́tuwi.
No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt nākusi.”
18 Iyesus Gelil aats k'ari ganoke b́beshefere, mus' detsf eshu gitwots, boowere P'et'rosi eteefo S'imoonnat bí eshu Indriyasn bo mus'kambo aats k'aromaants boshap'fere b́bek'i.
Un staigādams pie Galilejas jūras, Jēzus ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, kas nosaukts Pēteris, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam, jo tie bija zvejnieki.
19 Iyesuswere «Tshuutso shoyde woore, Mus'o it detsirwok'o ashuwotsi taash it kakwitwok'o woshitwe» bíet.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”
20 Bowere manoor bo mus'i kambo k'azk'rat b́shuutso shoydek't botwi.
Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.
21 Maniyere beshat, Zebdiwos nana'a wotts k'osh eshu gitetswotsi Yak'obnat Yohansn bek'b́k'ri. Bowere bonih Zebdiyosnton jeelbi abaats wotdek't bo mus'ikambo shipoke bobefere boon b́s'eegi.
Un no turienes tālāki gājis, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpam, un Viņš tos sauca.
22 Bowere manoor bo jelbunat bonihn k'azk'rat b́ shuutso shoydek't boami.
Tad tie tūdaļ to laivu un savu tēvu atstājuši, Viņam gāja pakaļ.
23 Iyesus ayhudiyots Ik' k'oni mootse danifetst Ik'i mengsti doo shishi aap'i jango keewfetst, ay naari shodonat atsiweshon deshets ashuwotsi kashifetst Gelil dats jamatsa b́ guurefo.
Un Jēzus izstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no tās valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas slimības un visas vājības.
24 B́ shútso Sooriya eteets dats jamatse b́ shishetsotse ash jamo shod naar ayonat, bo kishonat tufoon lasha'atswotsi, shod ayon kic'rwotsi, kim shayiro bogitsotse kindt fa'úwots, dikf shodo detstswotsenat dúr jametswotsnowere b́maants dek't boweyi, bíwere kashi bí'ishi.
Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus neveselus, no dažādām sērgām un sāpēm pārņemtus un velna apsēstus un mēnessērdzīgus un melmeņu sērdzīgus, un Viņš tos darīja veselus.
25 Gelil datsonat tats kitwotsitse Iyerusalemnat Yhudon, Yordanos fokoniyere bak'etse ayi ashuwots Iyesus shuutso shoyidek't bosha'i.
Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ no Galilejas un no tām desmit pilsētām un no Jeruzālemes un no Jūdu zemes un no viņpus Jardānes.

< Matiwos Dooshishiyo 4 >