< Matiwos Dooshishiyo 23 >
1 Maniyakon Iyesus ash ashonat b́ danifwotssh hank'o ett b́ keewi,
Այն ժամանակ Յիսուս խօսեց ժողովրդին եւ իր աշակերտներին ու ասաց.
2 «Nemo danifwotsnat ferisawino eteefwots Muse jorats bedek'rne.
«Մովսէսի աթոռի վրայ նստեցին օրէնսգէտներն ու փարիսեցիները.
3 Mansh eshe bo itsh bo keewts jamo k'alwere, korde'ere, bo bofinirwonmó fink'ayere, bo bokeewirwo finats jitsraknee,
ամէն ինչ, որ նրանք ձեզ ասեն, արէ՛ք եւ պահեցէ՛ք, բայց մի՛ արէք ըստ նրանց գործերի, քանի որ ասում են, բայց չեն անում:
4 Mangonat kic'its kuro tipdek't ash mangrats bokurifoni, botookishomó bojaabon t'awiyosh dab́ geeratsne.
Ծանր ու դժուարակիր բեռներ են կապում եւ դնում մարդկանց ուսերի վրայ, բայց իրենց մատով անգամ չեն կամենում շարժել դրանք:
5 Bofin jamo asho boon b́bek'etwok'owa etniye bofiiniri. Ik'o bok'onor kitabiya genzit bo gawintsiri, Ik' nem kotirwok'o botahefonowere b́ guuratsi s'aaro shipdek'tni bo geenzifoni,
Եւ իրենց բոլոր գործերն անում են՝ ի ցոյց մարդկանց. լայնացնում են իրենց գրապանակները եւ երկարացնում են իրենց զգեստների ծոպերը:
6 Jiwoke mang beyoko, ayhudiyots Ik' bok'onf mooke shints beyokoniye detso boshunfoni.
Սիրում են ընթրիքների ժամանակ պատուոյ տեղերը, ժողովարաններում՝ նախապատիւ աթոռները եւ հրապարակներում ողջոյններ առնել
7 Jebatsnowere ash jamo boosh gup' gup'aar jamo boon aatr ‹Danifono!› err bo s'eegetuwok'owe bogefoni,
ու մարդկանցից կոչուել՝ ռաբբի, որ նշանակում է ուսուցիչ:
8 Itmó itko danifo ik s'uzo b́wottsotsnat it jametswere esshwwotsi it wottsotse ‹Danifono› eteyar s'eegek'ayere.
Բայց դուք որեւէ մէկին ուսուցիչ մի՛ կոչէք, որովհետեւ ձեր ուսուցիչը մէկ է, եւ դուք բոլորդ եղբայրներ էք:
9 Ando aaniy it itdetsts niho darotse ik s'uzo b́wottsosh datsatse konnor ‹Nihono› err s'eegk'ayere.
Եւ երկրի վրայ ոչ մէկին ձեզ հայր մի՛ կոչէք, որովհետեւ մէ՛կ է ձեր Հայրը, որ երկնքում է:
10 Iti danirwo Krstos s'uzi b́wottsosh ‹Daniruwono› err s'eegeyo k'ayere.
Եւ ուսուցիչներ չկոչուէք, որովհետեւ Քրիստոս է ձեր ուսուցիչը:
11 Ititse eeno it guutso wotowe.
Եւ ձեզնից մեծը ձեր սպասաւորը պիտի լինի:
12 B́ tooko dambaan detsetwo dashan aanitwe, b́ tooko dashan detsetwo dambaan wotitwe.»
Ով իր անձը բարձրացնում է, կը խոնարհուի. եւ ով խոնարհեցնում է իր անձը, կը բարձրանայ:
13 «Asho dari mengstots b́ kindrawok'o, b́ fengesho is'iruwots it itgit alberetswotso, nemo danifuwotsnat ferisawino eteefuwotso! indowe itsha! it ittokoosh bíts kindratste, kindosh geyirwotsnowere bokindrawok'o bazirutee! [
Վա՜յ ձեզ կեղծաւորներիդ՝ օրէնսգէտներիդ եւ փարիսեցիներիդ, որ երկնքի արքայութիւնը փակում էք մարդկանց առաջ. դուք չէք մտնում եւ մտնողներին էլ թոյլ չէք տալիս, որ մտնեն:
14 Nem danifuwotsnat ferisawino etfwotso, be'ewosha etaat geenzidek'at Ik'o it k'onirwats weebdek'at t'oow máátsuwots detstso ishbaziruwotso indowe itsha! manshe itatse ikibog angsho bodetuwe.]
15 It took danaw nem danifwotsnat ferisawiwotso! indowe itsha! ayhudi woteraw ash iko ayhudi imnetiyo maants woniyosh datsatsno aats k'aratsno sha'at it gúriri, kindsh itdek'tsok'onowere, itiyere gitkisho ikibogo gahanemsh k'antso woshirutee! (Geenna )
Վա՜յ ձեզ կեղծաւորներիդ՝ օրէնսգէտներիդ եւ փարիսեցիներիդ, որ շրջում էք ծովի ու ցամաքի վրայ՝ անգամ մէկին նորահաւատ դարձնելու համար, եւ երբ նա այդպիսին է դառնում, նրան ձեզանից կրկնակի անգամ աւելի գեհենի որդի էք դարձնում: (Geenna )
16 «It jishiru dooguwotso! indowe itsha! ‹Asho Ik' k'oni moon b́taariyale, eegor woteratse› etfte, ‹Ik' k'oni mootsi awntson b́ taariyalmo taarman bín detsetwe› etirute,
Վա՜յ ձեզ, կո՛յր առաջնորդներ, որ ասում էք՝ ով որ երդուի տաճարի վրայ, այդ երդումը ոչինչ չի նշանակում. բայց ով որ երդուի տաճարի մէջ եղած ոսկու վրայ, պարտաւորւում է այն կատարել:
17 It shiyawwotsnat doogwotso! awntsonat awnts s'ayintsitu Ik'i mootse ááw bogfa?
Յիմարնե՛ր եւ կոյրե՛ր, ի՞նչն է մեծ՝ ոսկի՞ն, թէ՞ տաճարը, որ սրբացնում է ոսկին:
18 Mank'o ‹Asho wosho t'intseyiru bewokoki t'arap'ezon b́ taariyal eegor woteratse, › woshman t'intseyiru k'ac'atse fa'a woshon b́taariyalmó taaro bín detsetwe etirute.
Եւ՝ ով որ երդուի սեղանի վրայ, այդ երդումը ոչինչ չի նշանակում. բայց ով որ երդուի նրա վրայ գտնուող ընծայի վրայ, պարտաւորւում է այն կատարել:
19 It doogwotso! woshonat woshman s'ayintsitu wosh t'intseyiru t'arap'ezoniyere ááw bogfa?
Յիմարնե՛ր եւ կոյրե՛ր, ի՞նչն է մեծ՝ ընծա՞ն, թէ՞ սեղանը, որ սրբագործում է ընծան:
20 Eshe wosh t'intseyiru t'arap'ezon taarirwo, wosh t'intseyiru t'arap'ezonat wosh t'intseyiru t'arap'ezatse fa'a keew jamone b́taariri.
Իսկ արդ, ով որ երդուեց սեղանի վրայ, երդուած կը լինի նրա վրայ եւ այն ամենի վրայ, որ սեղանի վրայ է:
21 Ik' moon taarituwo, Ik' moonat Ik'mootse fa'a Ik'one b́taariri.
Եւ ով երդուեց տաճարի վրայ, երդուած կը լինի նրա եւ նրա մէջ բնակուող Աստծու վրայ:
22 Daron taaritwonwere Ik'o mangi jooronat b́ jooratse beyirwonee b́ taariri.
Եւ ով երդուեց երկնքի վրայ, երդուած կը լինի Աստծու աթոռի եւ նրա վրայ նստողի վրայ:
23 «It git alberets nem danifwotsnat ferisawiwotso! indowe itsha! arshudiko, k'ushuwiko, orobrikono tatslo imirutee, ernmó nemotse een eenwotsi k'azniye it k'riri, boowere kááw angshwotsi, orowe etonat amanetso wotoniye, ekeewi itk'ayawo hanoor k'alo itn geyife b́ teshi.
Վա՜յ ձեզ կեղծաւորներիդ՝ օրէնսգէտներիդ եւ փարիսեցիներիդ, որ տալիս էք անանուխի եւ սամիթի ու չամանի տասանորդը, բայց թողել էք օրէնքի ամենից կարեւորները՝ արդարադատութիւնը, ողորմութիւնը եւ հաւատը. հարկ էր այս անել եւ այն չթողն»լ:
24 It jishiru doogwotso! it úshiru jamwotso s'ungok'o muk'nana'a wottswotsi s'aldek'at it juwiri, kambulok'o een keewonmó it k'oot'iri!
Կո՛յր առաջնորդներ, որ մժղուկները քամում էք եւ ուղտերը կուլ էք տալիս:
25 «It git alberets nemo danifwotsnat ferisawiwotso! indowe itsha? B́rc'k'onat saniyon úriweertso s'ayintsirute, b́ gitsonmó biik'onat jaalon bín s'eenke,
Վա՜յ ձեզ կեղծաւորներիդ՝ օրէնսգէտներիդ եւ փարիսեցիներիդ, որ բաժակի ու պնակի դուրսը մաքրում էք, մինչ ներսից նրանք լի են ձեր գողութեամբ եւ անժուժկալութեամբ:
26 Nee dog ferisawiyono! shin shino brc'uk'onat saniyon b́ gitso s'ayintswee, manoor b́bootsonúwere s'ayin wotituwe.
Կո՛յր փարիսեցի, նախ մաքրի՛ր բաժակի եւ պնակի ներսը, որպէսզի դրանց դուրսն էլ մաքուր լինի:
27 «It git alberets nem danifwotsnat ferisawiwotsn indowe itsha! bogitsotse ash duuni mak'tsonat kim keewo bítse s'eents, bo úronmo nora eteets nas' k'alamiyo fuutere sheengiru doowwotsiye it ariye.
Վա՜յ ձեզ կեղծաւորներիդ՝ օրէնսգէտներիդ եւ փարիսեցիներիդ, որ նման էք սպիտակեցրած գերեզմանների, որոնք դրսից գեղեցիկ են երեւում, մինչ ներսից լի են մեռելների ոսկորներով եւ ամենայն ապականութեամբ:
28 Mank'owere it, úratse ashosh ash kááwo araatniye it be'eyiri, it gitsonmó git alberetsonat gondo s'eenwtsere.
Նոյնպէս եւ դուք, դրսից մարդկանց արդար էք երեւում, մինչ ներսից լի էք կեղծաւորութեամբ եւ անօրէնութեամբ:
29 «It git alberets, nem danifwotsnat ferisawiwotso! indowe itsha! it nebiywots dowoniye it agiri, k'irts kááwwots hawltiyoniye it shengshiri.
Վա՜յ ձեզ կեղծաւորներիդ՝ օրէնսգէտներիդ եւ փարիսեցիներիդ, որ մարգարէների շիրիմներն էք շինում եւ արդարների գերեզմաններն էք զարդարում ու ասում էք.
30 ‹Nonih shintswotsntoni noteshi wotink'ere nebiyiwots s'atso kuut'r bonton ikwoterawnk'one b́teshi› etirute.
«Եթէ մենք մեր հայրերի օրօք լինէինք, մարգարէների սպանութեանը մասնակից չէինք լինի»:
31 Eshe, nebiyiwotsi úd'ts ashuwots nana'o it woto it tookon gawirute.
Ապա ուրեմն դուք ինքներդ ձեր մասին վկայում էք, թէ որդիներն էք նրանց, որոնք կոտորում էին մարգարէներին:
32 Eshe, it nihots dek' botuutso it were s'eentswere.
Ուրեմն դուք էլ լրացրէ՛ք ձեր հայրերի արածը»:
33 It dawnzwotso, dawnz nana'úwotso, gahanemits fayotse aawk'o k'alrniya oorosh it faliti? (Geenna )
«Օձե՛ր, իժերի՛ ծնունդներ, ինչպէ՞ս պիտի փախչէք գեհենի դատապարտութիւնից: (Geenna )
34 Mansh hamb, taa nebiyiwotsi, dantelefetswotsi, danifwotsi it maants dowittwee, boyitse ik ikuwotsi úd'itutee, ik ikuwotsi jitetutee, ik ikwotsnowere bo Ik' k'oni mootse togetute, ik kitotse ik kitomaad gishitutee.
Դրա համար ահա ես ձեզ մօտ ուղարկում եմ մարգարէներ, իմաստուններ ու օրէնսգէտներ. նրանցից ոմանց դուք պիտի սպանէք եւ խաչը պիտի հանէք. նրանցից ոմանց էլ պիտի տանջէք ձեր ժողովարաններում ու քաղաքից քաղաք պիտի հալածէք,
35 Manatse tuutson kááwo Abeel s'atsatse de'er Ik'i moonat wosh t'intseyiru t'rap'ezi dagotse it úd'tsok b́ borfetsosh Berakiyu naay Zekariyas s'atsats b́ borfetsosh datsats kud'ts kááwwots s'atsatse tuuts fayo itatsatse b́bodeti,
որպէսզի ձեր վրայ ընկնի մեղքը երկրի վրայ թափուած ամէն արդար արեան՝ արդար Աբէլի արիւնից մինչեւ արիւնը Բարաքիայի որդի Զաքարիայի, որին սպանեցիք տաճարի եւ զոհասեղանի միջեւ:
36 Arikoniye itsh tkeewiri, fay jamaaniye, and dúranatse shuwetsanotsats bodetwe.»
Ճշմարիտ եմ ասում ձեզ, այս բոլորը պիտի գայ այս սերնդի վրայ»:
37 Manats dabt́ hank'owa bíet, «Iyerusaleme, Iyerusaleme! nee nebiywotsi úd'irunee! nmaants woshetswotsi úd'at shútson togirunee! baaku b nana'o b gop'shots b kakufok'o, taawor n nana'o ikok kakuwosh ambtsote t geyi! itmó geratste.
«Երուսաղէ՜մ, Երուսաղէ՜մ, որ կոտորում էիր մարգարէներին եւ քարկոծում էիր քեզ մօտ ուղարկուածներին. քանի՜ անգամ կամեցայ հաւաքել քո մանուկներին, ինչպէս հաւն է հաւաքում իր ձագերին թեւերի տակ, բայց չկամեցաք:
38 Eshe hambe, it moo bashar oritwe.
Ահա ձեր տունը աւերակ կը թողնուի ձեզ.
39 Manshe ‹Doonzo shútson wetuwo deereke› it erfetsosh haniye il taan be'atste etirwe.»
բայց ձեզ ասում եմ, որ այսուհետեւ ինձ այլեւս չէք տեսնի, մինչեւ որ ասէք՝ օրհնեա՜լ է նա, որ գալիս է Տիրոջ անունով»: