Woshetswotsi 26
1 Agrip' P'awlossh, «N took jangosh keewundek'etuok'o taaro neesh imere» bíet, Pawlosuwere b́kisho jargdek't hank'o ett keewut aani b́dek'i.
Agrippa sacīja uz Pāvilu: “Tev ir vēlēts priekš sevis paša runāt.” Tad Pāvils roku izstiepis aizbildinājās:
2 «Nugúso Agrip'o! Ayhudiwots taan bos'aamits keewujamosh hambets nshinatse keewur aani tdek'or ayiniye t geneúwiri.
“Es to sev turu par lielu laimi, ķēniņ Agrippa, ka man šodien ir vēlēts tavā priekšā aizbildināties par visu to, par ko es no tiem Jūdiem topu apsūdzēts,
3 Bítsnowere nee ayhudiwots niwonat moosh jamo t'iwintsdek'at danfnee, mansh k'amoon taan nk'ebetuwok'o neen k'onirwe.
Visvairāk, kad es zinu, tevi esam mācītu visās Jūdu ierašās un jautāšanās. Tāpēc es tevi lūdzu, lēnprātīgi mani klausīties.
4 «Na'ortson tuwat awuk'o t beetsok'owo ayhudiwots danfnee, shintson tuwat tiash ashi dagotsnat Iyerusalemitse t be beyo danfnee.
Manu dzīvošanu no mazām dienām, kāda tā no iesākuma bijusi manas tautas starpā iekš Jeruzālemes, to nu visi Jūdi zina.
5 Ando aani gawo bogeyiyal no haymanotiwotse kup'idek'at nonemo kotiru kayuwotsitse ferisawi wotat tbewok'owo shintson detst danfnee.
Tie mani sen jau pazina, (ja tie gribētu liecību dot), ka es esmu dzīvojis pēc mūsu Dieva kalpošanas viscietākiem likumiem, farizejs būdams.
6 Andmó angshosh hanok tneed'ir Ik'o nonihotssh taart b́ imts b́ jangiitsoshee.
Un nu es stāvu un topu tiesāts par to cerību uz to no Dieva mūsu tēviem doto apsolīšanu.
7 Jangiyetsanok bodosh no jir tatse gituwots Ik'o t'uwe aawo Ik'ifetstni bokotfo, Nugúsono! taawor ayhudiwotsn taan bos'aamits jangiyetsan jangatsne.
Pie tās cer nākt mūsu divpadsmit ciltis, bez mitēšanās naktīm un dienām Dievam kalpodamas. Par šo cerību, ķēniņ Agrippa, es no tiem Jūdiem topu apsūdzēts.
8 Ik'o k'irtswotsi b́tuuzitwok'o eegoshe itoke amano maawek b́woti?
Kā? Vai tā jums šķiet neticama lieta, ka Dievs miroņus uzmodina?
9 «Taa t tookish Nazrettso Iyesus shútso tfaltsok'on k'efo taash geyife etaat asaabefe b́teshi.
Man pašam gan šķita, ka man vajagot Jēzus, tā Nacarieša, vārdam daudz pretī darīt.
10 Iyerusalemitse tk'altsonúwere haniye b́teshi, kahni naashuwotsoke t dek'ts alon amantsuwotsitse ayuwots tipimoots bokindituwok'o k'alre, boon boúd'orowere úd'iruwotsnton ik wotere.
To es arī esmu darījis Jeruzālemē, un es daudz svētus esmu ieslēdzis cietumā, to varu no tiem augstiem priesteriem dabūjis; un kad viņi tapa nokauti, tad man tas bija pa prātam.
11 Ayoto ayhudiwots Ik' k'oni mootse boon jod'r doonzo boc'ashetuwok'o woshfee, boon ayide fayarnuwere k'osh úratsi kituwotsokor kesh amaat boon giishefe.
Un pa visām baznīcām es tos daudzkārt esmu mocījis un tos spiedis zaimot, un pārlieku pret tiem trakodams es tos esmu vajājis arī līdz svešām pilsētām.
12 «Han jangosho kahni naash jamwotsoke alonat tzaziyo dek'at Demask'o maants tí amifere tteshi.
Kad es tādēļ arī uz Damasku gāju ar spēku un varu no tiem augstiem priesteriem,
13 Nugúsono! weeratse t befere aawu taalon aawu sháánoniyere bogo sháánts shááno tbek'i, sháánanuwere tiyatso taanton sha'irwots gúúratso darotse sháániyi b́k'ri.
Tad, ak ķēniņ, es dienas vidū uz ceļa gaišumu no debesīm, skaidrāku nekā sauli, redzēju, kas mani un manus ceļa biedrus apspīdēja.
14 Noúnetswere datsats dih s'uwat nobefere ayhudiwots noon keewu keewon ‹Sawul! Sawulo! eegishe taan ngishiri? Shiki shashats nned'iyal neesh b́ gonditi!› etiru k'ááro tshishi.
Un kad mēs visi pie zemes pakritām, tad es dzirdēju balsi uz mani runājam un Ebreju valodā sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt!”
15 Taawere ‹Doonzono! nee kone?› tieti, doozonuwere, taash hank'o bíeti, ‹Taa nee ngishiruwo Iyesus taane.
Bet es sacīju: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Tas sacīja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.
16 Andmó tuur n tufoon need'owe, taa neesh tbe'eyiye and taan nbek'tsannat shino maants neesh tbe'et keewosh gútsonat gawo nwotitsh tgetsotsne.
Bet celies un stāvi uz savām kājām. Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, ka Es tevi ieceltu par kalpu un liecinieku tanīs lietās, ko tu esi redzējis un kādās Es tev parādīšos,
17 Israe'el ash ashuwotsnat bo maants neen twoshit Ik' danawu ashuwots kishotse neen farituwe.
Tevi izraudams no šiem ļaudīm un no tiem pagāniem, pie kuriem Es tevi tagad sūtu,
18 Bo aawo n k'eshituwok'onat t'aluwotse shááno maants nkishituwok'o Shed'anosh keeweewotsno Ik'o maants ni aanituwok'o woshituwe, boowere taan bo amantsi jangon bo morrosh orowa eto daatsitune, galdek'etsuwotsnton ritstiyo kaydek'etune.›
Viņu acis atdarīt, ka tie atgriežas no tumsības pie gaismas un no velna varas pie Dieva, ka tie dabū grēku piedošanu un daļu starp tiem svētītiem caur ticību uz Mani.”
19 «Eshe nugúso Agrip'o! daaratse taash imets bek'osh k'aztso woteratse.
Tāpēc, ak ķēniņ Agrippa, es šai parādīšanai no debesīm neesmu bijis nepaklausīgs;
20 Ernmó shino Demask'on fa'a ashuwotsi, maants dabat Iyerusalemnat Yhud dats jamatse, Ik' danawu ashuwotsi naandrone err Ik'o maants bo aanituwok'o tdaniyi, naandrone boettsok'ono kitsit fino bo finituwok'o boon tdani.
Bet es papriekš tiem, kas Damaskū un Jeruzālemē un visā Jūdu zemē, un tiem pagāniem esmu pasludinājis, lai no grēkiem atstājās un pie Dieva atgriežas un dara atjaunota prāta pienākamus darbus.
21 Han jangosh ayhudiyots Ik'i mootse t befere taan detsdek't úd'osh boeti.
Tādēļ tie Jūdi, Dieva namā mani sagrābuši, apņēmās mani nokaut.
22 Hambetsish b́borfetsosh Ik' tep'o tiyatse k'aleratse, manshe múk'osho enosho gawefetsat hanoke ned'iruwe, nebiyiwotsnat Musen shino hank'o wotituwe boetts keewo keewoniyere okoon k'osho eegoru keewuratse.
Bet palīgu no Dieva dabūjis es stāvu līdz šai dienai, un apliecināju tik pat mazam kā lielam, cita nekā nesacīdams kā vien, ko pravieši un Mozus runājuši, kas notiks;
23 Bowere bokeewu ‹Mesihiyo gond bek'o dek'etuwe, k'irotse tuwonowere shintso wotar kashi sháánono Israe'el ashuwotsnat Ik'i ash woterawwotsnsh kitsituwe› ettniye.»
Ka Kristum bija jācieš, un ka Viņš, tas pirmais, kas no miroņiem augšāmcēlies, gaismu pasludinās Saviem ļaudīm un tiem pagāniem.”
24 P'awlos man keewoke b́befere Fist'os «P'awloso! ando geewutsernee, ay ndano neen geyomants betsk'rere!» ett kuhat b́keewi.
Un kad viņš tā aizbildinājās, tad Festus sacīja ar skaņu balsi: “Pāvil, tu esi traks, tā lielā rakstu zināšana tevi padara traku.”
25 P'awlosmó hank'o ett bíaniyi, «Ayidek' shiimetso Fist'oso! arikonat kaawu keewoni tkeewiri bako geeyaliye tgeyi.
Bet tas sacīja: “Es neesmu vis traks, viscienīgais Festu, bet es runāju patiesīgus un prātīgus vārdus.
26 B́ shinatse keewan tkeewiru nugúso keewan danfee. Hanwere ashon k'alerawo b́wottsotse nugúso b́dantsok'owo danfee.
Jo par šīm lietām ķēniņš zina, uz ko es arī droši runāju. Jo es neticu, ka kāda no šīm lietām viņam ir paslēpta; jo tas nav kaktā noticis.
27 Nugúso Agrip'o! nebiyiwotsi amanirunosha? Ni'amaniruwok'o danfee.»
Vai tu, ķēniņ Agrippa, tiem praviešiem tici? Es zinu, ka tu tici!”
28 Agrip'were P'awlossh, «Nee k'awun sa'atanitse taan krstiyani woshk'rishale» bí eti.
Bet Agrippa sacīja uz Pāvilu: “Daudz netrūkst, tu mani pārrunā, ka es palieku par Kristus mācekli.”
29 P'awloswere, «K'awun gizewotse wotowa geenz gizewotse n s'uzi b́woterawon hamnbets tkeewuts keewo shishts jamo t tipeyaniyere okoon taank'o bowotish Ik'o k'oniruwe!» bí eti.
Bet Pāvils sacīja: “Es no Dieva vēlētos, lai trūkst maz vai daudz, ka ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, tādi top, kāds es esmu, bez šīm saitēm vien.”
30 Haniyere hakon nugúso, altsonat Bernik'ewu bonton bedek't teshts ash jamwots k'az botuwi.
Un kad viņš to runāja, tad ķēniņš cēlās un zemes valdītājs un Berniķe un kas pie tiem sēdēja.
31 Manoke kesht boamferowe, «Ashaan k'irosh wee tipewosh bín betsituwo eegoru k'alratse» boeti.
Un aizgājuši tie runāja savā starpā sacīdami: “Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš nāvi vai saites pelna.”
32 Agrip'were Fist'ossh, «Ashaan Rom nugúsoke tkeewo taash s'iilewe eto b́ k'azink'ere hank'on fakshk'ryank'e» bí eti.
Un Agrippa sacīja uz Festu: “Šo cilvēku varētu palaist, kad tas ķeizaru nebūtu piesaucis.”
