< Segalaia 11 >

1 Lebanone soge! Lalu da dia dolo ifa ulagima: ne, dia logo gagai doasima!
Atdari savas durvis, Lībanus, lai uguns aprij tavus ciedru kokus.
2 ‘Saibalase’ ifa! Dilia dima amola didiga: ma! Dolo ifa da dafai dagoi. Amo hadigi ifa huluane da wadela: lesi dagoi. Ba: isia: ne soge ‘ouge’ ifa! Dilia amola dima amola didiga: ma! Iwila digai da abusa: i dagoi ba: sa.
Kauciet, priedes, ka ciedru koki krituši un varenie postīti. Kauciet, Basanas ozoli, ka tas biezais mežs gāzies.
3 Ouligisu dunu da se bagade nababeba: le, wele disa. Ilia hadigi da asi dagoi. Laione wa: me ilia ha: giwane gesenebe nabima! Ilia iwila fifi lasu Yodane Hano bega: dialu da wadela: lesi dagoi!
Tur ir ganu kaukšanas balss, tāpēc ka viņu godība postīta; jaunu lauvu rūkšanas balss, tāpēc ka Jardānes greznība postīta. -
4 Na Hina Gode da nama amane sia: i, “Di sibi ouligisu dunu defele, adoba: ma! Di da sibi amo da enoga medole legemu gadenei, amo ouligimusa: adoba: ma!
Tā saka Tas Kungs, mans Dievs: gani šās kaujamās avis.
5 Amo sibi ilia gagui dunu da ili medole legemu, be se dabe hame laha. Ilia da sibi ilia hu bidi lale, amane sia: daha, ‘Hina Godema nodoma! Ninia da bagade gagui gala.’ Amola sibi ilia ouligisu dunu amolawane da ilima hame asigisa.”
Jo tie, kam tās pieder, tās nokauj un to netur par noziegumu, un ikviens no viņu pārdevējiem saka: slavēts lai ir Tas Kungs, ka esmu bagāts tapis, un viņu gani tās netaupa.
6 (Hina Gode da amane sia: i, “Na da wali weganini osobo bagade dunuma hame asigimu. Na Nisu da ouligisu dunu amo da ilia gasaga dunu huluane ouligima: ne asunasimu. Amo ouligisu dunu da osobo bagade gugunufinisimu. Amola Na da osobo bagade dunu amo ouligisu dunu ilia gasaga hame gaga: mu.”)
Tiešām, šās zemes iedzīvotājus Es vairs netaupīšu, saka Tas Kungs: bet redzi, Es cilvēkus nodošu ikvienu viņa tuvākā rokā un viņa ķēniņa rokā, ka tiem šo zemi būs sagrauzt, un Es tos negribu izpestīt no viņu rokas.
7 Dunu amo da sibi bidiga lasu amola bidiga lama: ne legesu da na hawa: hamoma: ne hiougi. Amola na da sibi amo da medole legemu gadenei, ilia sibi ouligisu hamoi. Na da ifa daba: aduna lai. Ifa daba: afae amoga na da ‘Udigili Hahawane Iasu Hou’ dio asuli. Na da enoma, ‘Madela’ dio asuli. Amola na da sibi wa: i ouligi.
Un es ganīju šās kaujamās avis, un tā arī tās nabaga avis, un es sev ņēmu divus zižļus, to vienu es nosaucu Laipnību, un to otru Saites, un ganīju tās avis.
8 Sibi ouligisu dunu eno udiana da nama higabeba: le, na da momaboi ba: i. Na da oubi afae amoga ili huluane fadegale fasi.
Un es izdeldēju trīs ganus vienā mēnesī; jo mana dvēsele tos bija apnikusi, un arī viņu dvēselei es biju riebīgs.
9 Amalalu, na da sibi wa: i ilima amane sia: i, “Na da bu dilia ouligisu dunu hame ganumu. Dilia da bogomu galea, defea, bogoma! Dilia da wadela: lesimu galea, defea, wadela: lesi dagoi ba: mu da defea. Amola hame bogoi esalebe, da ili gobele wadela: lesimu.”
Un es sacīju: es jūs vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kas zūd, lai zūd, un kas atliek, tas lai aprij cits cita miesu.
10 Amalalu, na da ifa daba: ea dio amo ‘Udigili Hahawane Iasu Hou’ amo lale fi. Amo fedege agoane da Hina Gode Ea fifi asi gala huluane ilima Gousa: su Hamoi amo fi dagoi.
Un es ņēmu savu zizli, Laipnību, un to salauzu un iznīcināju savu derību, ko biju derējis ar visām tautām.
11 Amaiba: le, amo esoha Hina Gode Ea Gousa: su da fisiagai dagoi ba: i. Dunu amo da sibi bidiga lasu amola bidiga lama: ne legesu da na ba: lalu. Hina Gode da na hamobe ganodini ilima sia: dalebe, amo ilia da dawa: i galu.
Un tā tai dienā tapa iznīcināta. Tad tās nabaga avis, kas mani lika vērā, atzina, ka tas bija Tā Kunga vārds.
12 Na da ilima amane sia: i, “Dilia da hanai galea, nama na hawa: hamosu bidi ima. Be hame imunu galea, dili gagulaligima!” Amaiba: le, ilia da na hawa: hamoi dabe, silifa fage 30 agoane nama i.
Un es uz tiem sacīju: ja jums patīk, tad dodat man savu algu, bet ja ne, tad lai paliek. Un tie nosvēra manu algu, trīsdesmit sudraba gabalus.
13 Hina Gode da nama amane sia: i, “Amo silifa fage Debolo diasu muni salasu ganodini salima!” Amaiba: le, na da silifa fage 30 lale (na bidi lamu defei da silifa fage 30 fawane, ilia da dawa: i) amola Debolo diasu muni salasu ganodini sali.
Un Tas Kungs uz mani sacīja: nomet to podniekam, to dārgo algu, cik dārgu tie Mani turējuši. Un es ņēmu tos trīsdesmit sudraba gabalus un tos nometu Tā Kunga namā podniekam.
14 Amalalu, na da eno ifa daba: ea dio amo ‘Madela’ amo fi. Amalalu, Isala: ili amola Yuda madela galu da mogi dagoi ba: i.
Tad es salauzu savu otru zizli, Saites, un iznīcināju brālību starp Jūdu un Israēli.
15 Amalalu, Hina Gode da nama amane sia: i, “Bu enowane, sibi ouligisu dunu ea hou defele adoba: ma! Be wali wadela: i sibi ouligisu dunu defele adoba: ma!
Un Tas Kungs uz mani sacīja: ņem atkal ģeķīgā(neapdomīgā) gana rīkus.
16 Na da Na sibi wa: i ouligima: ne, ouligisu dunu ilegei. Be Na sibi da wadela: sa: besa: le, e da Na sibi hamedafa fidisa. E da sibi fisi amo hame hogosa, amola se nabi amo hame uhinisisa, amola hame bogoi esalebe sibi ilima ha: i hame iaha. Be amomane e da sibi sefenadafa amo ilia hu naha amola ilia emo ifi duga: le fasisa.
Jo redzi, Es celšu ganu zemē, kas neņem vērā bojā ejošo, nemeklē noklīdušo un nedziedina satriekto un neapkopj neveselo, bet kas ēd treknā gaļu un salauž viņu nagus.
17 Amo wadela: i hamedei sibi ouligisu dunu da wadela: lesi dagoi ba: mu. E da sibi wa: i amo fisiagai dagoi. Gegesu da ea gasa amo wadela: lesimu. Ea lobo da lologomu amola ea sidafadi da dofoi dagoi ba: mu.”
Vai tam nelieša ganam, kas atstāj ganāmo pulku! Zobens pār viņa elkoni un pār viņa labo aci! Viņa elkonis kaltin lai sakalst un viņa labā acs lai pavisam izdziest!

< Segalaia 11 >