Malasu 23
1 Di da mimogo dunu ali gilisili ha: i nasea, amo esega noga: le dawa: ma.
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 Di da ha: i manu bagade manusa: dawa: sea, di ha: i buludili mae moma.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 E da dia hou ogogole adoba: sa: besa: le, mae uasuli moma.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Di da noga: le molole dawa: ma. Di da liligi bagade gagumu hanaiba: le hawa: hamonana, dia gasa gufia: ne gala: mu da defea hame.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Dia muni amo ea ebelebe da hedolodafa si abo gelebe agoai ba: sa. Amola amo da buhiba ea ougia hinabo aligili wa: leahoabe agoai.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Di da gegenane uasuli nasu dunu amo ea ha: i manu ida: iwane mae uasuli moma.
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 Amo gegenane uasuli nasu dunu da eso huluane amo ha: i manu ea bidi bagadega lai amo dawa: lala. E da aowalale amane sia: sa, “Defea! Bu bagade ha: i amola waini moma!” Be e da ogogole sia: sa. Ea houdafa da ea asigi dawa: su defele gala.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Di da dia mai liligi amo bu isole fasimu. Amola dia ema dabuagado ofa: su sia: da ogogole ofa: su sia: udigili ha: digi agoai ba: mu.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Di gagaoui dunuma moloi dawa: su sia: amo mae sia: ma. E da dia sia: ida: iwane dawa: mu da hamedei galebe.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Musa: soge alalo legei amo maedafa gua: ma. Amola guluba: mano ilia soge amo mae wamolama.
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 Bai Hina Gode da ilima gasa bagade Gaga: su dunu esala. E da ilimagale, dima fofada: mu.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Dia olelesu dunu amo ea olelebe hamugini nabima amola noga: le hamoma.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Dia mano da wadela: le hamosea, ema hedolo se ima. Dawa: ma: ne fasea, amo mano da hame bogomu.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Nagofe! Di da dawa: ida: iwane lasea, na da hahawane bagade ba: mu.
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 Di da dawa: su ida: iwane sia: sia: sea, na da dima nodone dawa: mu.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Wadela: i hamosu dunu ilia hamobe amoga hamomusa: , mae mudale hanama. Be eso huluane Hina Godema nodone dawa: ma.
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 Amaiwane hamosea, di da hahawane esalumu.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Nagofe! Nabima! Molole dawa: ma amola dia esalusu noga: le ouligima.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Di da adini bagade nasu dunu amola ha: i fufuluba nasu dunu ilima mae gilisima.
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 Feloai dunu amola ha: i fufuluba nasu dunu da hedolo liligi hame gagui dunu agoai ba: mu. Dia da ha: i nasu amola golasu amo fawane hamosea, di da gagadelai abula amo fawane ga: i ba: mu.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Nagofe! Dia ada ea sia: noga: le nabima! E da di hame hamoi ganiaba, di da hame esalala: loba. Dia ame da da: i hamosea, e da di noga: le ouligiba: le, ema nodoma.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Moloidafa hou, olelesu, molole dawa: su amola asigi dawa: su ida: iwane gala. Amo liligi bidiga lamu da defea. Be lai dagoiba: le, eno dunuma mae alofele lama. Bai amo liligi lasu defei da gadodafa.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Dunu moloidafa ea ada da hahawane bagade. Dia gofe da molole dawa: su hou lai galea, di da ema nodone dawa: mu da defea.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Nagofe! Dia ada amola ame da dia hou nodone ba: ma: ne, hou moloiwane hamoma. Dia ame hahawane ba: ma: ne hamoma.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Nagofe! Hamugini noga: le nabima. Na esalebe defele, dia esaloma.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Uda hina: da: i bidi lasu amola eno wadela: i hamosu uda da bogosu sani agoai gala.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Ilia da wamolasu dunu agoane di wadela: lesimusa: desega lela. Ilia agoane hamobeba: le, dunu bagohame da ilia udama baligi fa: sa.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Nowa dunu da waini hano bagade nasea amola gaheabolo adini hogoi helesea, e da bagade da: i diosa amola mosolasu hamosa, amola eso huluane egasa. Ea si da maga: me gasagala: i amola ea da: i da udigili fofonomane gagai.
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Waini hano da ulasuyei amola faigelei gelabo ganodini bubunuma heda: sa amola noga: le da: gisa. Be dafama: ne adoba: sa: besa: le, waini hano manusa: mae magesa: ima.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 Waini hano nalu, diahabe, wa: legadole, di da saya: bega gasomai agoai ba: mu.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Dia da: i da felowai agoai ba: le, noga: le dawa: le sia: mu gogolei ba: mu.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Di da dusagai ganodini fila heda: le ahoasea da dia hagomo sasaleabe, amo agoai ba: mu.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 Di da agoane sia: mu, “Na da enoga fabela: ? Be amo na da gogolei. Abuliba: le na da noga: le hame nedigisa. Na da adini eno manu galebe.”
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
