< Nihemaia 6 >

1 Sa: naba: la: de, Doubaia, Giseme amola eno ninima ha lai dunu ilia nabi da moilai gagoi da gagole dagoi amola gelabo afae hamedafa gala. Be ninia logo ga: su amo logo holeiga hame sagai.
Un notikās, kad Sanbalats un Tobija un Arābs Gešems un mūsu citi ienaidnieki dzirdēja, ka mēs to mūri bijām uzcēluši un iekš tā caurums neatlikās, (jebšu es līdz šim durvis vēl nebiju iecēlis vārtos),
2 Amaiba: le, Sa: naba: la: de amola Giseme ela da nama sia: adole iasi. Amo da na da ela amola sia: sa: imusa: , ilia moilai afae Ounou Umi ganodini dialu amoga misa: ne sia: i. Be ilia da na fane legemusa: ogogole misa: ne sia: i.
Tad Sanbalats un Gešems pie manis sūtīja un lika sacīt: nāc, saiesim kopā Onus klajuma ciemos. Bet tie domāja, man ļaunu darīt.
3 Na da ilima sia: alofele ia ahoasu dunu asunasili, ilima amane sia: i, “Na da hawa: hamosu bagadedafa hamonana. Na da dia sogega gudu sa: imu da hamedei. Na da dilima misa: ne, hawa: hamosu fisimu da noga: i hame galebe,” na sia: i.
Un es sūtīju vēstnešus pie tiem un liku sacīt: man liels darbs darāms, ka nevaru nonākt; kāpēc šim darbam būs kavēties, ka es to pamestu un pie jums nonāktu?
4 Ilia da amo sia: eso biyaduyale agoane adole guda: beba: le, na da ilima na musa: sia: i defele adole ia gudui.
Un tie gan četras reizes pie manis sūtīja ar šo pašu valodu, un es sūtīju pie tiem atpakaļ ar to pašu valodu.
5 Amalalu, Sa: naba: la: de da ea sia: biyale amo nama adosi. Amo sia: da meloa dedei, gobele legesu amoga hame ga: su. Ea hawa: hamosu dunu afae da amo meloa dedei nama gaguli misi.
Tad Sanbalats piektā reizē pie manis sūtīja savu puisi tāpat ar neaiztaisītu grāmatu viņa rokā. Iekš tās bija rakstīts:
6 Sia: dedei da agoane ba: i, “Na da Sa: naba: la: de. Giseme da nama adoi amo na: iyado dunu fi da di amola Yu fi dunu da Besia eagene amo fisimusa: dawa: sa, amola di fawane da eagene ouligisu dunu aligimusa: dawa: , na: iyado dunu fi da amane sia: daha.
Ļaudis dzird, un Gešems saka, ka tu ar tiem Jūdiem domā atkāpties un tāpēc to mūri uztaisi, un ka tu viņiem gribi būt par ķēniņu, - tā runā, -
7 Ilia eno sia: daha amane, di da balofede (Gode Sia: alofesu dunu) ilima ilia da Yelusaleme moilai amo ganodini di da Yuda hina bagade hamoi dagoi, amo sia: ma: ne sia: i. Besia hina bagade da amo sia: nabimu. Amaiba: le, di amola na da amo sia: sa: imusa: , gilisimu da defea,” e amane dedei.
Ka tu arī praviešus iecēlis, kas lai izsauc par tevi Jeruzālemē un saka: viņš ir ķēniņš iekš Jūda. Un nu ķēniņš tādu valodu dzirdēs; nāc tad jel un lai mēs kopā sarunājamies.
8 Na da ema bu dedene i, amane, “Sia: dia meloa dedene i amo huluane da ogogosa. Amo sia: da di fawane lafia lale sia: i galebe.”
Bet es sūtīju pie viņa sacīdams: no tā, ko tu runā, nekas nav noticis; no savas sirds tu to esi izdomājis.
9 Ilia da nini beda: ma: ne, amola hawa: hamosu yolema: ne, amo hou hamoi. Be na Godema sia: ne gadobeba: le, Gode da nama gasa i.
Jo visi tie mūs baidīja un sacīja: viņu rokām būs no tā darba atstāties, ka tas netop darīts. Un nu, stiprini Tu, (ak Dievs), manas rokas.
10 Amo esoga, na da Siema: iya (Dila: iya egefe amola Mehedabele ea aowa) amo ba: musa: asi. Bai e da ea diasu fisili gadili masunu da hamedei galu. E da nama amane sia: i, “Di amola na ania da Hadigi Malei Sesei amo Debolo diasu ganodini heda: le, logo ga: sili wamoaligimu. Bai dilima ha lai da di fane legemusa: , udigili gasia misini fane legemu.”
Kad es nu nācu Šemajas namā, - tas bija Delajas, Mehetabeēļa dēla, dēls, (bet viņš bija ieslēdzies), tad viņš sacīja: sanāksim Dieva namā, pašā Dieva nama vidū, un lai mēs Dieva nama durvis aizslēdzam, jo tie nāks, tevi nokaut, pašā naktī tie nāks, tevi nokaut.
11 Na da ema bu adole i, “Na da dunu amo da hobeale, wamoaligisa, agoai dunu hame. Na mae medole legema: ne amola na esalusu mae fisima: ne, na da Debolo diasua wamo aligima: ne dawa: bela: , dia da na wamo aligima: beale dawa: bela: ? Hame mabu! Na da amane hame hamomu!”
Bet es sacīju: vai tādam vīram, kā es, būs bēgt? Vai tādam, kā es, Dieva namā būs iet, lai paliktu dzīvs? Es neiešu.
12 Amo sia: na da bu dadawa: loba, na amane dawa: i. Gode da Siema: iyama hame adoi. Be Doubaia amola Sa: naba: la: de ela da amo sia: adoma: ne ema muni i.
Jo redzi, es manīju, ka Dievs viņu nebija sūtījis. Bet viņš runāja šo sludināšanu uz mani, tāpēc ka Tobija un Sanebalats viņu bija derējuši.
13 Ilia da na amo sia: nabaloba, beda: iba: le wadela: i hamomu, ilia da dawa: i galu. Amola na dio wadela: lesi dagoi ba: mu, amola na da bagadewane gogosiamu, ilia dawa: i galu.
Viņš bija derēts, lai es izbīstos un tā daru un apgrēkojos, ka tie kādu ļaunu slavu atrastu, ar ko mani varētu nievāt.
14 Na da Godema sia: ne gadoi, amane, “Gode dawa: ma! Doubaia amola Sa: naba: la: de elea hou dawa: le, elama se dabe bagade ima. Amola uda Nouadaia amola ogogosu balofede dunu eno da na beda: ma: ne hamoi, amo huluane ilima se dabe bagade ima,” na amane sia: ne gadoi.
Piemini, mans Dievs, Tobiju un Sanbalatu pēc šiem darbiem un arī pravieti Noadiju un tos citus praviešus, kas ir meklējuši, mani darīt bailīgu!
15 Ninia da eso 52 amoga hawa: hamonanu, musa: mugului gagoi da bu gagoi dagoi ba: i. Dagosu eso da eso 25 amo oubi ea dio Eloule amoga ba: i.
Tad nu tas mūris tapa pabeigts Elula mēneša divdesmit piektā dienā, piecdesmit divās dienās.
16 Amola ninia ha lai dunu, na: iyado gadenene ga fi amo ganodini esalu, ilia amo sia: naba: beba: le gogosia: i. Bai dunu huluane, Gode da amo gagoi hawa: hamosu fidibiba: le dagoi, dunu hulu da dawa: i galu.
Un kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visi apkārtējie pagāni bijās un viņu drošība zuda, jo tie samanīja, ka šis darbs ar mūsu Dieva palīgu bija padarīts.
17 Be hawa: hamosu eso huluane amoga, Yu ouligisu dunu mogili da Doubaiama meloa dedene iasu.
Tanīs dienās arī daudz virsnieki no Jūda rakstīja grāmatas; tās tapa sūtītas pie Tobijas, un Tobija sūtīja atkal pie tiem.
18 Dunu bagohame Yuda soge ganodini da Doubaia fuligala: su. Bai esoa: amo Sieganaia (A: ila egefe) da Yu dunudafa. Amola bai eno da Doubaia egefe Youha: ina: ne da Misiala: me (Belegaia egefe) amo ea idiwi lai dagoi.
Jo daudzi iekš Jūda viņam bija zvērējuši, tāpēc ka tas bija Šehanijas, Arahus dēla, znots, un viņa dēls Jehohanans bija apņēmis Mešulama, Bereķijas dēla, meitu.
19 Dunu mogili da na nabima: ne, Doubaia ea fidisu hou ida: iwane hamobe, sia: dalu. Amola na sia: i liligi huluane, ilia da ema bu sia: su. Amola, e da na beda: ma: ne, eso huluane nama dedene iasu.
Tie runāja arīdzan labu par viņu manā priekšā, un manus vārdus tie nonesa pie viņa; tad Tobija sūtīja grāmatas, ka tas mani biedinātu.

< Nihemaia 6 >