Aisaia 57
1 Moloidafa dunu da bogosa, be eno dunu da dawa: hame laha, amola ilia da hame asigisa. Be moloi dunu da bogosea, bidi hamosu da ilima se hame iaha.
Taisnais iet bojā, un nav neviena, kas to ņem pie sirds, un dievbijīgie top aizrauti, un neviens to neliek vērā. Jo taisnais top aizrauts, pirms ļaunums nāk.
2 Nowa da noga: iwane esalea da bogosea, olofosu amola helefisu ba: mu.
Kas savu taisno ceļu gājuši, nāk pie miera un dus savos kambaros.
3 “Dilia wadela: i hamosu dunu! Guiguda: fofada: musa: misa! Dilia hou da wamuni dawa: su dunu, amola inia uda adole lasu dunu, amola hina: da: i bidi lasu uda, ilia hou defele wadela: idafa.
Bet jūs, nākat šurp, zīlnieces bērni, laulības pārkāpēja un maucinieces dzimums.
4 Dilia da nowama oufesega: sala: ? Dilia ogogosu dunu! Nowama oufesega: sala: ?
Par ko jūs smejaties? Pret ko jūs atplēšat savu muti un izstiepjat savu mēli? Vai jūs neesat pārkāpēju bērni un viltnieku dzimums?
5 Dilia da ogogosu ‘gode’ ilima nodone sia: ne gadomusa: , sema gosa: su ifa haguduga wadela: i udigili uda lasu hou hamonana. Dilia da magufu gelabo hano gadenene diala, amo ganodini dilia mano gobele salimusa: medole legesa.
Jūs esat sakarsuši uz dievekļiem apakš visiem zaļiem kokiem un nokāvāt bērnus pie upēm apakš akmens kalnu stūriem.
6 Dilia da enemei igi amo hanoga lasea, amoma ‘gode’ dio asuli, nodone sia: ne gadosa. Dilia da ilima gobele salimusa: , waini hano sogadigisa amola ilima ima: ne gagoma gaguli maha. Dilia adi dawa: bela: ? Na da amo hou hahawane ba: sala: ? Hame mabu!
Pie gludeniem upes akmeņiem bija tava daļa, tā bija tava tiesa, un tiem tu izlēji dzeramu upuri un upurēji ēdamu upuri; vai Man ar to bija mierā būt?
7 Dilia da ogogosu ‘gode’ ilima gobele salasu hamoma: ne amola wadela: i ledo uda lasu hou hamoma: ne, goumi sedade amoba: le heda: sa.
Tu taisīji savu gultu lielā un augstā kalnā, ir tur tu uzkāpi, upurus upurēt.
8 Dilia da ledo bagade loboga hamoi ‘gode’ amo dilia logo ga: su amo ganodini legesa. Dilia da Na fisisa. Dilia da abula gisa: le, dilia amola wadela: i hina: da: i bidi lasu uda gilisili da: i nabadowane diaheda: su bagade amoga fila heda: sa. Amola amogawi dilia da dilia wadela: i uda hanai hou gumisa.
Un aiz durvīm un stenderēm tu liki savu piemiņas zīmi, jo atstādamies no manis tu atsedzi un kāpi un taisīji platu savu gultu un līki ar tiem.
9 Dilia da gabusiga: manoma legelalu, ogogosu ‘gode’ amo Moulege amoma nodone sia: ne gadomusa: ahoa. Dilia da ‘gode’ liligi eno ilima sia: ne gadomusa: amo hogoma: ne, dilia da sia: ne iasu dunu soge sedagaga asuna ahoa. Amola amo hogomusa: dilia da osobo bagade baligili, bogosu sogebi amoga ahoa. (Sheol h7585)
Tu iemīlēji viņu gultu un uzlūkoji to vietu. Tu gāji ar eļļu pie ķēniņa un nesi daudz smaržīgu zāļu, un tālu sūtīji savus vēstnešus un meties zemē līdz ellei. (Sheol h7585)
10 Dilia da eno ‘gode’ hogomusa: , hele bagade naba. Be amo hogosu hou dilia fisimusa: hame dawa: Dilia ledo bagade loboga hamoi ‘gode’ da dilima gasa iaha amo dawa: beba: le, dilia gasa da bu gaheabolo laha.”
Tu nopūlējies savā garā ceļā un nesacīji: velti! Tu atradi jaunu spēku, tāpēc tu nenoguri.
11 Hina Gode da amane sia: sa, “Amo ‘gode’ ilia da nowala: ? Dilia da ilima beda: iba: le, Nama ogogosa, amola dilia da Na gogoleidafa. Na da eso bagohame ouiya: le, esalebeba: le, dilia da Nama nodosu hou yolesila: ?
Bet no kā tev bija bail un ko tu bijies? Jo tu paliki par meli un Mani nepieminēji un neņēmi pie sirds. - Vai nav tā, kad Es sen dienām klusu cietis, tad tu Manis nebīsties?
12 Dilia hou da moloidafa dilisu dawa: lala. Be Na da dunu huluane ba: ma: ne, dilia wadela: i hou olelemu. Amola dilia loboga hamoi ‘gode’ da dili fidimu gogolemu.
Es darīšu zināmu tavu taisnību un tavus darbus, ka tie tev nepalīdzēs.
13 Dilia fidima: ne wele sia: ne disia, dilia loboga hamoi ‘gode’ liligi dili fidimu da defea. Fo fonobahadi da amo liligi mini masa: ne dawa: Be nowa da Na dafawaneyale dawa: beba: le da Isala: ili sogega esalumu amola Na Debolo diasu ganodini Nama nodone sia: ne gadomu.”
Kad tu brēksi, tad lai tev palīdz tavs (dievekļu) pulks; bet vējš tos visus aiznesīs, un vēsma tos aizraus. Bet kas uz Mani paļaujas, tas iemantos zemi un Manu svēto kalnu.
14 Hina Gode da amane sia: sa, “Na fi dunu Nama bu sinidigima: ne, ilia logo fodole, momagema! Logo ga: su liligi huluane fadegama.
Un Viņš sacīs: līdziniet, līdziniet, sataisiet ceļu, atņemat šķēršļus no Manu ļaužu ceļa.
15 Na da gaguia gadoi amola Hadigi Gode, eso huluane Fifi Ahoanusu Gode esala. Na da gadodafa amola hadigi sogebi amo ganodini esala. Be Na da asaboi dunu ilia wadela: i hou fofada: nanu Nama sinidigisa, agoaiwane dunu ilima Na da gilisili esala. Bai Na da ilima hame beda: su hou, amola hobea misunu hou da noga: idafa amo dafawane esaloma: beyale dawa: su hou, ilima bu iaha.
Jo tā saka tas Augstais un Varenais, kas dzīvo mūžīgi un kā vārds ir svēts: Es dzīvoju augstībā un svētā vietā un pie tā, kam sagrauzts un pazemīgs gars, ka dzīvu daru garu pazemīgiem un dzīvu daru sirdi sagrauztiem.
16 Na da Na fi dunu ilima esalusu i dagoi, amola ilia da da: i dioiba: le dafasa: besa: le, Na da eso huluane ilima diwaneya hame udidimu, amola eso huluane ilima hame ougimu.
Jo Es nebāršos mūžīgi nedz dusmošos bez gala; jo priekš Mana vaiga nonīktu gars un tās dvēseles, ko esmu radījis.
17 Ilia da wadela: i hou amola uasu hou hamobeba: le, Na da ilima ougi galu. Amaiba: le, Na da ilima se iasu amola ili yolesiagai. Be ilia da amo sisasu mae dawa: le, hi hanaiga udigili asi.
Es biju apskaities par viņu grēcīgo mantas kārību un tos situ un apslēpos un apskaitos, taču tie atkāpušies aizgāja pa savas sirds ceļu.
18 Na da ilia hou ba: i dagoi, be Na da ili uhinisimu. Na da ili bisili masunu, amola ili fidimu, amola nowa da da: i dioiba: le, dinana, amo Na da ilia dogo denesinisimu.
Es ieraudzīju viņu ceļus, un tos dziedināšu, un Es tos vadīšu un došu prieku tiem, kas apbēdināti.
19 Na da gadenene dunu fi esala, amola fi eno sedaga esala ilima olofosu ima: ne sia: mu. Na da Na fi dunu uhinisimu.
Es radīšu lūpu augļus: miers, miers lai ir tiem, kas tālu un kas tuvu, saka Tas Kungs, un Es tos dziedināšu.
20 Be wadela: i hamosu dunu da hano wayabo bagade, ea gafului agoane yagugusa. Ilia helefisu hame dawa: , amola gafului da fafu amola ledo bibiagosa.
Bet tie bezdievīgie ir kā aizkustināta jūra, kas nevar nostāties, un viņas viļņi izmet dūņas un dubļus.
21 Be wadela: i hamosu dunu da olofosu hamedafa ba: mu,” Hina Gode da amane sia: sa.
Bezdievīgiem nav miera, saka mans Dievs.
