Aisaia 18
1 Sudane hano ilia na: iyadodili da soge amo ganodini ilia da sio ougia defele, sia: naba.
Ak vai, zeme, kur spārni žvingst, viņpus Kūsa upēm;
2 Amo sogega, sia: adole iasu dunu da dusagai saga: amoga hamoi, amo ganodini Naile hano amoga maha. Dilia hehenasu sia: adole iasu dunu! Dilia sogega buhagima! Dilia soge da hano bagohame amoga afafai. Dilia soge fi da gasa bagade. Dilia dunu fi da dunu sedade amola ilia gadofo da enemei, amola osobo bagade fifi asi gala da ilima beda: i. Ilima sia: adole ima.
Tā sūta vēstnešus pār jūru un niedru laivās pār ūdeņiem. Ejat, jūs čaklie vēstneši, pie tautas, kas bijājama tālu tālu, pie tautas, kas pavēlētāja un saminēja, kam upes zemi dala.
3 Dunu huluane osobo bagadega esala, nabima! Dilia da eso gosa: gisu dawa: digima: ne, goumiga gaguia gadoi ba: mu. Dalabede ea dumu, amo nabima: ne ouesaloma!
Visi jūs pasaules iedzīvotāji un jūs ļaudis virs zemes, kad karogs taps izcelts kalnos, tad redziet, un kad trumete skanēs, tad dzirdiet!
4 Hina Gode da nama amane sia: i, “Oubi mogele da ha: i manu faisu eso da dogoloi gasia, amo ganodini ouiya: lewane daha, amola eso da gia: i esoga hahawane diga: sa. Amo defele, Na da Hebene amoga ba: le gudumu.
Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: “Es turēšos klusu un skatīšos no Sava mājokļa, kā karstums spiež saulei spīdot un padebesis raso pļaujama laika karstumā.”
5 Waini fage da gadenene yoi gala, be hame fai galea, ha lai dunu da Sudane dunu fi gugunufinisimu. Gobihei da waini efe ea amoda asabole hedofasa. Amo defele, ha lai dunu da Sudane fi dunu hedofamu.
Jo priekš pašas pļaujas, kad ziedi noziedējuši un kad no ziediem ķekari jau ietekās, tad Viņš stīgas nogriezīs ar dārza nazi un zarus atņems un nokapās.
6 Dadi gagui dunu ilia bogoi da: i hodo da gadili mae dedebole, sio fi amola sigua ohe ilia udigili moma: ne dialebe ba: mu. Gia: i eso amoga sio fi da ilia da: i hodo manu, amola anegagi esoga sigua ohe da manu.
Tie visi taps atstāti kalnu ērgļiem un zemes zvēriem, un tie ērgļi tur paliek pa vasaru un visi zemes zvēri tur mīt pa ziemu.
7 Sudane fi dunu ilia soge da hano bagohame amoga afafai. Ilia fi da gasa bagade amola ilia dunu da sedade amola gadofo enemei, amola osobo bagade fifi asi gala da ilima beda: i. Be eso da doaga: mu, amoga ilia da Hina Gode Bagadedafa Ema hahawane dogolegele iasu imunu. Ilia da Saione Goumi amoga ia misunu. (amoga osobo bagade fifi asi gala da Hina Gode Bagadedafa Ema nodone sia: ne gadosa)
Tanī laikā Tam Kungam Cebaot nesīs dāvanas no tās tautas, kas lielu slaiku augumu, un no tās tautas, kas bijājama tālu tālu, no tās tautas, kas pavēlētāja un saminēja, kam upes zemi dala, uz to vietu, kur Tā Kunga Cebaot vārds, uz Ciānas kalnu.
